Satiksmes Ministrijas jaunumu RSS http://www.sam.gov.lv www.sam.gov.lv lv http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=9287 Fri, 06 Dec 2019 14:44:53 +0200 <![CDATA[Baltijas transporta ministri turpinās virzīt “Rail Baltica” kā galveno prioritāti]]> http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=9287 Šodien, 6. decembrī, satiksmes ministrs Tālis Linkaits tikās ar Igaunijas Republikas ekonomikas lietu un infrastruktūras ministru Tāvi Āsu (Taavi Aas), Polijas infrastruktūras ministru Andžeju Adamčiku (Andrzej Adamczyk) un Lietuvas Republikas transporta un sakaru ministru Jaroslavu Narkeviču (Jaroslav Narkevič), lai runātu par “Rail Baltica” projekta attīstību un citiem aktuāliem jautājumiem transporta jomā.

Baltijas un Polijas transporta ministri vienojās turpināt virzīt “Rail Baltica” projektu kā galveno transporta politikas prioritāti šajā reģionā. Ministri turpinās sarunas ar ES institūcijām, kur vēl šobrīd tiek lemts par ES daudzgadu budžetu, lai nodrošinātu nepieciešamo finansējumu projekta īstenošanai.

Nākamais ES daudzgadu budžets aptver laika periodu līdz 2027. gadam, kurā pienāk plānotais projekta pabeigšanas termiņš. No aprēķinātā nepieciešamā finansējuma 5,8 miljardu eiro apmērā, līdz šim projekts ir saņēmis 800 miljonus eiro.

““Rail Baltica” projekts ir nozīmīgs ES transporta politikas līmenī, jo tas nākotnē veidos savienojamību ar pārējo Eiropu pa dzelzceļu, kas ir videi draudzīgākais sauszemes transporta veids gan pasažieru, gan kravu pārvadājumiem,” uzsvēra satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Baltijas valstu par transporta nozari atbildīgās ministrijas ir Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) atbalsta saņēmējas, kuru uzdevums ir nodrošināt, lai projektam piešķirtais finansējums tiktu izlietots saskaņā ar pareizas finanšu vadības principiem.

Starpvalstu darba grupa, kurā ir visu Baltijas valstu Satiksmes ministriju pārstāvji, aktīvi strādā, lai nodrošinātu Eiropas normatīvajiem aktiem atbilstošu infrastruktūras pārvaldības modeli, un sagatavotu pieteikumu šā gada oktobrī izsludinātajam CEF uzsaukumam, kā arī nākamajam, kas tiks izsludināts 2020. gada ceturtajā ceturksnī.

Diskusijas par nākamo ES daudzgadu budžetu vēl ir procesā – līdz šim sarunās ir izdevies saglabāt projektam visaugstāko pieļaujamo ES līdzfinansējuma intensitāti līdz 81% - 85 % atkarībā no aktivitātes veida - pētījumi, projektēšana vai būvniecība. Ņemot vērā projekta stratēģisko nozīmi, tas atbilst militārās mobilitātes mērķim, kam ir paredzēts atsevišķs finansējums.

Jau ziņots, ka Ministru kabinets 26. novembra sēdē izskatīja informatīvo ziņojumu "Par Rail Baltica pirmā Finansēšanas līguma (CEF1) grozījumu parakstīšanu ar Inovācijas un tīklu izpildaģentūru (INEA)", līdz ar šo lēmumu Latvijas puse ir veikusi visus nepieciešamos priekšdarbus, lai turpinātu trases projektēšanu visā Latvijas teritorijā.

Šobrīd notiek Rail Baltica trases projektēšana 130 km (no 265 km) garumā Latvijas centrālajā daļā, ieskaitot starptautiskās pasažieru stacijas - Rīgas Centrālā stacija un starptautiskās lidostas Rīga dzelzceļa staciju RIX. Ir noslēgti trīs projektēšanas un viens projektēšanas un būvniecības darbu līgums. Finansēšanas līguma grozījumi dod iespēju uzsākt projektēšanu pārējai trasei - 135 km garumā līdz Igaunijas un Lietuvas robežām.

Jāatzīmē, ka Rail Baltica ir lielākais infrastruktūras projekts Baltijas reģionā pēdējo 50 gadu laikā ar pārvaldību, kurā ir konkrēti sadalītas atbildības. Projektu īsteno visu trīs Baltijas valstu par transporta nozari atbildīgās ministrijas, kas 2014. gadā nodibināja kopuzņēmumu AS “RB Rail”. Tas pilda Rail Baltica projekta koordinatora funkcijas un īsteno projekta pārrobežu aktivitātes. Ar 2016. gadu, atbilstoši globālajai projekta ieviešanas struktūrai un deleģēšanas līgumam, projekta Rail Baltica pirmās kārtas aktivitāšu ieviesējs Latvijā ir Eiropas dzelzceļa līnijas. 2018. gadā Eiropas Komisija parakstīja lēmumu par Ziemeļjūras-Baltijas TEN-T koridora pārrobežu projekta Rail Baltica ieviešanu, līdz ar to nostiprinot Eiropas Komisijas un visu Eiropas Savienības dalībvalstu apņemšanos īstenot projektu.

Transporta ministru tikšanās notika Baltijas Ministru padomes ietvaros.

Foto pieejams šeit: https://www.flickr.com/photos/satiksmes_ministrija/albums/72157712069870271

Satiksmes ministrijas
Komunikācijas nodaļa
Tālr.: 67028003

]]>
http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=9285 Fri, 06 Dec 2019 09:08:02 +0200 <![CDATA[Pirmo reizi Latvijā top ilgtermiņa attīstības stratēģija Latvijas valsts ceļu tīklam]]> http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=9285

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits kopā ar transporta plānotājiem un ekspertiem diskutēja par Latvijas valsts ceļu tīkla attīstību periodā no 2020. – 2040. gadam.

Satiksmes ministrijas un VAS “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) eksperti kopīgi strādā pie stratēģijas, kas palīdzētu plānot valsts autoceļa tīkla attīstību ilgtermiņā.

“Līdz šim Latvijas autoceļu attīstība ir plānota trīs gadu nogriežņos, ņemot vērā ceļu atjaunošanai pieejamo finansējumu. Pārdomāts nākotnes skatījums ir svarīgs, lai plānotu un pamatotu nepieciešamo finansējumu ceļu attīstībai gan valsts, gan Eiropas līmenī,” uzsver satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Latvijas valsts ceļu tīkla attīstības stratēģija paredz veidot ātrgaitas valsts ceļu “mugurkaulu” starp lielākajām Latvijas pilsētām, tie būs ceļi ar atdalītām brauktuvēm un divām joslām katrā braukšanas virzienā. Lai pārvietošanās pa šiem ceļiem būtu droša, uz ātrgaitas ceļiem tiek paredzēti tikai divlīmeņu pieslēgumi un pārvadi, kā arī paralēlo ceļu tīkls. Paralēli ātrgaitas autoceļu infrastruktūrai plānots izveidot komunikāciju koridorus, kas palīdzētu nodrošināt dažāda veida intelektisko transporta sistēmu aprīkojuma un 5G infrastruktūras izveidi.

“Lielākie tuvākās desmitgades ceļu attīstības projekti varētu būt Rīgas apvedceļa pārbūve atbilstoši ātrgaitas ceļu standartiem, veidojot to ar atdalītām brauktuvēm un divlīmeņa pārvadiem un autoceļu no Rīgas apvedceļa uz Jēkabpili un Tukumam pārbūve par četru joslu ceļiem. Via Baltica tiks attīstīts par galveno tranzīta artēriju savienojumam ar Rietumeiropu un Skandināviju. Ir jau zināmas iestrādes apvedceļu izbūvei pie Iecavas un Bauskas,” teica LVC loceklis Mārtiņš Lazdovskis.

Plānots, ka Latvijas valsts ceļu attīstības stratēģija tiks apspriesta ar visām iesaistītajām pusēm, tai skaitā publiskas domnīcas formātā.

Foto pieejams šeit: https://www.flickr.com/photos/satiksmes_ministrija/albums/72157712069870271

Baiba Ābelniece
Satiksmes ministra padomniece komunikācijas jautājumos
Tālr.: 67028050

]]>
http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=9283 Wed, 04 Dec 2019 15:20:43 +0200 <![CDATA[LOTLP diskutē par tranzīta un loģistikas nozares aktualitātēm]]> http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=9283

Trešdien, 4.decembrī, notika Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes (LOTLP) sēde, kurā tika apspriestas tranzīta un loģistikas nozares aktualitātes.

Padome izskatīja jautājumus par infrastruktūras attīstību pārvadājumu nodrošināšanai, uzklausīja VAS “Latvijas Dzelzceļš” ziņojumu par dzelzceļa infrastruktūras projektu attīstību un VAS “Latvijas Valsts ceļi” sniegto ziņojumu par aktualitātēm autoceļu infrastruktūras attīstībā, kā arī valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” ziņojumu par infrastruktūras modernizācijas pasākumiem Latvijas – Krievijas un Latvijas – Baltkrievijas robežšķēršošanas punktos.

VAS “Latvijas Dzelzceļš” valdes loceklis A.Lubāns uzsvēra četru būtisku infrastruktūras projektu attīstību. Tie ir Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija; Rīgas dzelzceļa mezgla posma Sarkandaugava – Mangaļi – Ziemeļblāzma modernizācija; Daugavpils pieņemšanas parka un tam piebraucamo ceļu attīstība; Dzelzceļa pasažieru apkalpošanas infrastruktūras modernizācija.

VAS “Latvijas Valsts ceļi” valdes priekšsēdētājs J.Lange attiecīgi norādīja uz ik gadu pieaugošo satiksmes intensitāti un uzsverot attiecīgi nepieciešamību uzlabot autoceļu infrastruktūru.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes loceklis J.Ivanovskis-Pigits informēja par robežšķēršošanas projektu attīstību robežšķēršošanas vietās “Terehova – Burački”, “Lavri – Bruņiševa”, “Silene – Urbāni” un “Pāternieki – Grigorovščina”.

Padome izskatīja jautājumu par Transporta attīstības pamatnostādņu 2021.-2027.gadam un Ostu attīstības programmas 2021.-2027.gadam izstrādes gaitu. Padome atbalstīja nepieciešamību strādājot pie Nacionālā attīstības plāna tajā ietvert sadaļu par Tranzīta un loģistikas nozares attīstību.

LOTLP pieņēma zināšanai Finanšu ministrijas sniegto ziņojumu par Eiropas Savienības fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda regulu priekšlikumiem, to saskaņošanas progresu un potenciāliem ierobežojumiem transporta jomas investīcijām.

Padome atzinīgi novērtēja paveikto ārvalstu investīciju piesaistē transporta un loģistikas nozarei un Latvijas tranzīta koridora starptautiskās konkurētspējas veicināšanā, tai skaitā vienotā zīmola izstrādi un tā starptautisko atpazīstamību.

LOTLP izskatīja ziņojumu par Reklāmas pasākumu plāna ietvaros paveikto 2019.gada un apstiprināja Reklāmas pasākumu plānu 2020.gadam. Padome atbalstīja jau iesākto pieeju par plāniem aktīvi strādāt ar partneriem un piedalīties izstādēs Krievijā, Baltkrievijā, Kazahstānā un Ķīnā, kā arī iespēju robežās arī citās valstīs.

Ilze Greiškalna
Sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālr. 67028390

 

]]>
http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=9282 Wed, 04 Dec 2019 11:41:19 +0200 <![CDATA[airBaltic prezentē Airbus A220 pilnībā aprīkoto lidojumu simulatoru]]> http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=9282 Latvijas lidsabiedrība airBaltic 2019. gada 3. decembrī pulcēja Latvijas Republikas satiksmes ministru, partnerus, vietējo un starptautisko mediju pārstāvju, lai airBaltic Training centrā, blakus starptautiskajai lidostai “Rīga”, prezentētu augstākā standarta Airbus A220 lidojumu simulatoru. Šis ir pirmais jaunais lidojumu simulators, ko jebkad iegādājies kāds Latvijas uzņēmums, kā arī jaunākais šāda veida simulators pasaulē.

Latvijas Republikas satiksmes ministrs Tālis Linkaits: "Ir gandarījums redzēt, kā mūsu nacionālā aviokompānija iet līdzi laikam, pārdomāti ieguldot līdzekļus tajos virzienos, kas nodrošina uzņēmuma attīstību un izaugsmi. Jaunais Airbus A220 simulators ir ne tikai augstākā līmeņa apmācību tehnoloģija mūsu pilotiem, bet arī uzņēmuma ieguldījums tīrākā vidē, kā arī pasažieru drošībā, mobilitātē un ērtībās.”

airBaltic izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss): "Mēs ieviesīsim viena tipa lidaparātu floti, kurā būs līdz pat 80 Airbus A220-300 lidmašīnām, un tas nozīmē, ka turpmākajos gados mēs apmācīsim simtiem jau esošo un topošo airBaltic pilotu. Mēs esam patiesi priecīgi, ka tagad mums ir moderns, pilnībā aprīkots lidojumu simulators, kas atrodas blakus mūsu galvenajai biroja ēkai, tādējādi pilotu apmācību procesu padarot krietni efektīvāku un pieejamāku. Tas arī sniedz lielisku izaugsmes potenciālu mūsu airBaltic Training centram, jo šāds moderns simulators paver dažādas iespējas."

airBaltic tagad ir pilnībā aprīkots simulators, kas kvalificēts saskaņā ar jaunākajām EASA (Eiropas Aviācijas drošības aģentūras) 2. izdevuma prasībām, ieskaitot labākās precizitātes navigāciju PBN (navigācija, kas balstīta uz veiktspēju) un UPRT (apjukuma novēršanas un atgūšanās apmācības) iespējas, ietverot 60" Stroke Electric Motion sistēmu, kā arī modernāko vizuālo sistēmu, ko veido četru megapikseļu LED projektoru sistēma un dubulti acu līmeņa displeji. CAE 7000XR sērijas lidojumu simulators, kas aprīkots ar CAE Tropos™ 6000XR vizuālo sistēmu vēl nepieredzētam reālismam, tiks izmantots, lai apmierinātu aizvien pieaugošās pilotu apmācību vajadzības airBaltic Training.

airBaltic nodrošina lidojumus uz vairāk nekā 70 galamērķiem no Rīgas, Tallinas un Viļņas, piedāvājot ērtus savienojumus no Rīgas uz plašo galamērķu klāstu lidsabiedrības maršrutu tīklā Eiropā, Skandināvijā, NVS un Tuvajos Austrumos.


 

Par airBaltic īsumā:

airBaltic (AIR BALTIC CORPORATION) ir punktuālākā lidsabiedrība Eiropā, kas savieno Baltijas reģionu ar 70 galamērķiem Eiropā, Tuvajos Austrumos un NVS. airBaltic ir akciju sabiedrība, kas dibināta 1995. gadā. Galvenais akcionārs ir Latvijas valsts ar aptuveni 80% akciju, bet Larsam Tūsenam ar viņam pilnībā piederošu SIA Aircraft Leasing 1 pieder aptuveni 20%. airBaltic flotē ir 36 lidmašīnas: 20 Airbus A220-300, 4 Boeing 737 un 12 Bombardier Q400 NextGen. airBaltic ir saņēmusi vairākus starptautiskus apbalvojumus par izcilību, inovatīviem pakalpojumiem un saviem sasniegumiem, pateicoties veiksmīgai uzņēmējdarbības restrukturizēšanai. 2017. gadā lidsabiedrība saņēma CAPA apbalvojumu kā gada reģionālā lidsabiedrība, bet 2018. gadā airBaltic tika apbalvota ar ATW Tirgus līdera balvu. 2019. gadā airBaltic saņēma Airline Strategy Nozares līderības balvu (Sector Leadership Award). Papildus tam 2014., 2015., 2016. un 2017. gadā airBaltic sasniedza labākos punktualitātes rādītājus pasaulē.

airBaltic meitas uzņēmums airBalticTraining savā modernajā un īpaši izveidotajā apmācības centrā Rīgā piedāvā plašu aviācijas apmācību pakalpojumu klāstu. Uzņēmums izveidots 2010. gadā un kopš tā laika katru gadu sniedz apmācību aptuveni 3 000 profesionāļu no visas pasaules – vairāk nekā 1 500 pilotiem, gandrīz 1 000 stjuartu un vairākiem simtiem lidostas darbinieku, bagāžas aģentiem, drošības darbiniekiem un citiem. Lai iegūtu papildu informāciju, lūdzu, apmeklējiet http://pilotacademy.com.

 

Turpmākai informācijai:
Alise Briede
Korporatīvās komunikācijas vadītāja
A/S “Air Baltic Corporation”
Starptautiskā lidosta “Rīga”
E-pasts: pr@airbaltic.lv

]]>
http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=9280 Tue, 03 Dec 2019 16:15:25 +0200 <![CDATA[Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padome iepazīsies ar transporta infrastruktūras projektu attīstību]]> http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=9280 Trešdien, 4.decembrī, plkst. 10:00 Ministru kabineta Zaļajā zālē notiks Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes (LOTLP) sēde, kuru vadīs padomes priekšsēdētājs, Ministru prezidents K.Kariņš.

Padome izskatīs jautājumus par infrastruktūras attīstību tranzīta pārvadājumu nodrošināšanai, uzklausīs gan VAS “Latvijas Dzelzceļš” ziņojumu par dzelzceļa infrastruktūras projektu attīstību, gan VAS “Latvijas Valsts ceļi” sniegto ziņojumu par aktualitātēm autoceļu infrastruktūras attīstībā, gan arī valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” ziņojumu par infrastruktūras modernizācijas pasākumiem Latvijas – Krievijas un Latvijas – Baltkrievijas robežšķēršošanas punktos.

Liela uzmanība šoreiz tiks pievērsta arī jautājumiem par politikas plānošanu dokumentiem jaunajam plānošanas periodam 2021.-2027.gadiem. Tiks pārrunāti jautājumi Transporta attīstības pamatnostādņu 2021.-2027.gadam un Ostu attīstības programmas 2021.-2027.gadam izstrādes gaitu. Būtisks būs arī Finanšu ministrijas sniegtais ziņojumu par Eiropas Savienības fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda regulu priekšlikumiem, to saskaņošanas progresu un potenciāliem ierobežojumiem transporta jomas investīcijām.

Savukārt Ārlietu ministrija, Satiksmes ministrija un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra informēs par paveikto ārvalstu investīciju piesaistē transporta un loģistikas nozarei un Latvijas tranzīta koridora starptautiskās konkurētspējas veicināšanā. Paredzams, ka Padome izskatīs ziņojumu par Reklāmas pasākumu plāna ietvaros paveikto 2019.gada un apstiprinās Reklāmas pasākumu plānu 2020.gadam.

Informācija medijiem, kuri vēlas apmeklēt sēdi: aicinām līdz 4. decembra plkst. 9:00 pieteikties Valsts kancelejas Komunikācijas departamentā – sūtot e-pastu uz sabine.spurke@mk.gov.lv  vai zvanot pa tālr. 20604166. TV un foto iespēja tiek nodrošināta sēdes sākumā.

Atbildes uz žurnālistu jautājumiem padomes locekļi, kā arī institūciju pārstāvji sniegs pēc sēdes. LOTLP sēdes iespējams vērot arī attālināti – tiešraidē: http://www.mk.gov.lv/lv/tiesraide

Informāciju sagatavoja:
Satiksmes ministrijas
Komunikācijas nodaļa,
Tālr.: 67028003

]]>
http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=9279 Mon, 02 Dec 2019 13:16:48 +0200 <![CDATA[Vizītes laikā Kaļiņingradas apgabalā pārrunāti jautājumi par pasažieru pārvadājumu pilnveidošanu starp Kaļiņingradu un Latviju]]> http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=9279 28. un 29. novembrī Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra vietnieks Uldis Reimanis un transporta nozares pārstāvji piedalījās Latvijas Republikas vēstnieka Krievijas Federācijā Māra Riekstiņa vadītās delegācijas vizītē Kaļiņingradā (Krievija).

Darba vizītes ietvaros vēstnieka delegācijai notika vairākas tikšanās ar Kaļiņingradas apgabala amatpersonām – gubernatoru Antonu Aļihanovu un apgabala valdības pārstāvjiem, Kaļiņingradas Tirdzniecības rūpniecības palātas prezidentu Feliksu Lapinu, kā arī Kaļiņingradas dzelzceļa, Kaļiņingradas jūras tirdzniecības ostas un lidostas “Hrabrovo” pārstāvjiem.

Tikšanos laikā Krievijas puse pozitīvi novērtēja esošo sadarbību transporta jomā.

Sarunās, it īpaši valsts sekretāra vietnieka U.Reimaņa tikšanās ar Kaļiņingradas apgabala Infrastruktūras attīstības ministri Jeļenu Djatlovu laikā, galvenā uzmanība tika pievērsta jautājumiem par pasažieru pārvadājumu pilnveidošanu starp Kaļiņingradu un Latviju visās transporta jomās.Kaļiņingradas amatpersonas pauda lielu ieinteresētību sadarbībā ar airBaltic, lai nākotnē tiešā aviosatiksme starp Rīgu un Kaļiņingradu būtu nodrošināta arī ziemas sezonā. Savukārt VAS Latvijas dzelzceļš nākamā gada pirmajā pusgadā turpinās uzsāktās sarunas par pasažieru pārvadājumiem maršrutā Kaļiņingrada – Sanktpēterburga caur Latviju. Latvijas delegācijas sastāvā bija arī AS “Rīgas starptautiskā autoosta” vadība un puses pārrunāja arī nepieciešamos pasākumus tālsatiksmes autobusu kustības uzlabošanā. VAS “Latvijas Dzelzceļš” pārstāvjiem notika arī sarunas ar Kaļiņingradas pusi par sadarbības dzelzceļa pārvadājumos no Ķīnas attīstīšanu.

Sadarbības potenciāla tālākai apzināšanai U.Reimanis aicināja Kaļiņingradas apgabala Infrastruktūras attīstības ministri J.Djatlovu kopā ar nozares uzņēmēju delegāciju nākamā gada pirmajā pusgadā apmeklēt vizītē Latviju.

Delegācijas sastāvā Latvijas transporta un loģistikas nozari pārstāvēja pieci uzņēmumi – VAS “Latvijas Dzelzceļš”, AS “Rīgas starptautiskā autoosta”, SIA “A&A LOGISTIC”, SIA “AG Handling” un SIA “OVI”.

Informāciju sagatavoja:
Satiksmes ministrijas
Komunikācijas nodaļa
komunikācijas@sam.gov.lv

]]>
http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=9278 Mon, 02 Dec 2019 11:08:53 +0200 <![CDATA[T.Linkaits piedalās Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas ministru padomes sanāksmē]]> http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=9278 Satiksmes ministrs Tālis Linkaits 2. decembrī Briselē piedalās Eiropas Savienības Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas ministru padomes sanāksmē, lai pārrunātu ilgtspējīgu un uz cilvēkiem orientētu transporta pakalpojumu veicināšanu, kā arī panāktu vienošanos par vairākiem aktuāliem jautājumiem, tai skaitā inovatīvu risinājumu attīstību transporta sistēmas un mobilitātes uzlabošanai.

 

Lai palielinātu pasažieru tiesību aizsardzību, ministru padomē ir plānots izskatīt un vienoties par vispārējo pieeju Regulai par dzelzceļa pasažieru tiesībām un pienākumiem, ņemot vērā dzelzceļa transporta pieaugošo nozīmi.

 

Tāpat plānots vienoties par regulas projektu par pasākumu racionalizēšanu ar mērķi veicināt Eiropas transporta tīkla izveidi, kas paredz nodrošināt efektīvas procedūras pārrobežu un iztrūkstošo posmu projektiem.

 

Paredzētas diskusijas par digitāliem transporta pakalpojumiem iedzīvotājiem un nākamiem soļiem ilgtspējīgiem risinājumiem. Ņemot vērā, ka automatizācija un dalīšanās ekonomika maina mobilitāti un transporta nozari kopumā, tiks apskatīti iespējamie risinājumi multimodālo pārvadājumu ķēžu efektīvai attīstībai. Tāpat tiks diskutēts par Eiropas Savienībā nepieciešamajiem vienotajiem risinājumiem, lai stimulētu un nodrošinātu nepieciešamo attīstību, inovācijas un radītu vidi, kurā plaukst ilgtspējīgi un uz cilvēkiem orientēti transporta pakalpojumi. Vienlaikus Latvija uzsvērs, ka kā būtiskākais un primārais uzdevums ir nepieciešamo datu identificēšana.

 

Tāpat Ministru padomē ir plānots vienoties par grozījumiem, tai skaitā Eirovinjetes jeb Ceļu maksu priekšlikumā, kas paredz principus “piesārņotājs maksā” un “lietotājs maksā” plašāku piemērošanu. Latvija atbalsta vienošanos par vispārējo pieeju un Latvijai ir īpaši svarīgi, ka priekšlikumā ir saglabāta elastība dalībvalstīm vinjetes veida izvēlē.

 

Ņemot vērā Eiropas Savienības gaisa telpas kapacitātes problēmas, kas rezultējas arī lidojumu kavējumos, Somijas Prezidentūra vēlas dzirdēt transporta ministru viedokļus par veicamajām reformām Eiropas gaisa telpā. Latvija diskusijās uzsvērs, ka ir nepieciešams rast risinājumus, kas sekmē izaugsmi un attīstību gan Eiropas Savienībā kopumā, gan pašās dalībvalstīs.

 

Tāpat ministru padomes ietvaros satiksmes ministram ir paredzētas vairākas tikšanās par Mobilitātes pakotni I, ņemot vērā šī gaidāmā regulējuma potenciālo ietekmi uz Latviju.

 

 

Informāciju sagatavoja:
Satiksmes ministrijas
Komunikācijas nodaļa
komunikācijas@sam.gov.lv

 

 

]]>