Satiksmes Ministrijas jaunumu RSS http://www.sam.gov.lv www.sam.gov.lv lv http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=9072 Thu, 18 Jul 2019 15:54:35 +0300 <![CDATA[Ieinteresētās organizācijas tiek aicinātas piedalīties BEREC biroja rīkotajā apmācības seminārā par dalību Eiropas Savienības publiskajos iepirkumos.]]> http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=9072 Satiksmes ministrija informē, ka 2019. gada 18. septembrī Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādes (BEREC) atbalsta aģentūra (BEREC birojs) Rīgā organizē apmācību semināru uzņēmējiem par dalību ES publiskajos iepirkumos.

Seminārā aicināti piedalīties organizāciju un uzņēmumu pārstāvji, kas vēlas iegūt papildu zināšanas par ES publiskā iepirkuma regulējumu un norisi, iespējām piedalīties BEREC biroja un citu ES aģentūru un iestāžu iepirkumos.

Seminārā plānots:

• sniegt vispārīgu ieskatu par ES publiskā iepirkuma tiesisko regulējumu;

• informēt par BEREC biroja rīkotajiem iepirkumiem;

• sniegt salīdzinošu izvērtējumu par Latvijas un ES iepirkumu organizēšanu;

• informēt par iespējām piedāvājumu iesniegšanai e-vidē.

Semināru bez maksas var apmeklēt jebkurš interesents, iepriekš reģistrējoties. Vietu skaits ir ierobežots. Reģistrācijas termiņš ir 2019. gada 6. septembris. Semināra programma angļu valodā un reģistrācija pieejama šeit.

Semināru ar Eiropas Komisijas atbalstu organizē vienīgā ES aģentūra Latvijā - BEREC birojs, sadarbībā ar Satiksmes ministriju, Ekonomikas ministriju un Iepirkumu uzraudzības biroju.

BEREC biroja galvenais uzdevums ir sniegt Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādei augstāko profesionālo un administratīvo atbalstu.

Pasākums tiks straumēts tīmekļa vietnē berec.europa.eu.

Jautājumus neskaidrību gadījumā var uzdot, izmantojot Twitter tēmturi #BERECtraining vai sūtot e-pastu uz adresi: press@berec.europa.eu.

]]>
http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=9066 Tue, 16 Jul 2019 12:57:42 +0300 <![CDATA[Valdība apstiprina finansējumu jauno elektrovilcienu iepirkuma projektam]]> http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=9066 Otrdien, 16. jūlijā, valdība apstiprināja finansējumu pasažieru elektrovilcienu un to uzturēšanai nepieciešamā aprīkojuma piegādei un personāla apmācībai, kā arī šī iepirkuma ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci. Finansējums tiek paredzēts arī vilcienu remontu centra izveidei.

Finansējumu, kas nepārsniedz 255 888 753 eiro AS “Pasažieru vilciens” plānots piešķirt no 2019. līdz 2024. gadam, un salīdzinot ar 2018. gada 5. novembra Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināto finansējumu, tas ir par 3 miljoniem eiro mazāks. Finansējums tiks izlietots 32 jaunu elektrovilcienu, rezerves daļu fonda pieciem gadiem un elektrovilcienu uzturēšanas iekārtu iegādei, kā arī personāla apmācībai, noslēdzot līgumu ar ŠKODA VAGONKA A.S.

Līdz ar to tiek nodrošināti finanšu līdzekļi, lai AS “Pasažieru vilciens” jau tuvākajā laikā noslēgtu līgumu ar ŠKODA VAGONKA A.S. Paredzams, ka līgums tiks noslēgts līdz 2019. gada jūlija beigām.

Izvēlētais jauno vilcienu finansēšanas modelis ir lētākais valstij pieejamais, tas neradīs papildu izmaksas no finansējuma piesaistes jeb procentu maksājumiem komercbankām. Ar šādu vilcienu finansējuma modeli, saskaņā ar precizēto biznesa plāna projektu, “Pasažieru vilcienam”, sākot ar 2025. gadu, no valsts budžeta vairs nebūs nepieciešama zaudējumu kompensācija.

Vienlaikus MK ir uzdevis Satiksmes ministrijai (SM) veikt nepieciešamās darbības Eiropas Savienības fondu līdzfinansējuma nodrošināšanai, tādējādi ir paredzama ietekmes uz vispārējās valdības budžeta bilanci samazināšanās.

Transporta attīstības pamatnostādnes 2014.-2020. gadam paredz integrēt visus sabiedriskā transporta veidus vienotā maršrutu sistēmā. Plānojot gan pilsētas transportu, gan reģionālo starppilsētu nozīmes maršrutu tīklu, vietās ar lielu pasažieru plūsmu, prioritāte ir maršrutiem pa sliežu ceļiem, pārsēdinot pasažierus no autotransporta uz vilcieniem. Raugoties ilgtermiņā, vilcienam ir jākļūst par sabiedriskā transporta tīkla mugurkaulu, kas iestrādāts arī SM sabiedriskā transporta nākotnes koncepcijā periodam no 2021. līdz 2030.gadam.

Kvalitatīvs un pieejams sabiedriskais transports ir pakalpojums, kurš valstij ir jānodrošina saviem iedzīvotājiem, tāpat kā valsts ikvienam piedāvā izglītības, drošības vai ārstniecības iespējas.

Satiksmes ministrijas
Komunikācijas nodaļa
Tālr.: 67028274
e-pasts: komunikacijas@sam.gov.lv

]]>
http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=9065 Tue, 16 Jul 2019 12:56:28 +0300 <![CDATA[Ieviesti stingrāki nosacījumi iedzīvotāju drošības noteikumu ievērošanai dzelzceļa sliežu tuvumā ]]> http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=9065 Valdība otrdienas, 16. jūlija, sēdē lēma par izmaiņām administratīvo pārkāpumu un sodu sistēmā dzelzceļa satiksmē, lai veicinātu cilvēku drošību, veselību un atbildīgu rīcību.

Ar grozījumiem Dzelzceļa likums papildināts ar normām, kas izriet no Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa, kurā noteikti sodi par pārkāpumiem dzelzceļa satiksmes, uzturēšanas un izmantošanas jomā. Izmaiņas administratīvo sodu sistēmā ir nepieciešamas dažādu pārkāpumu novēršanai, kas varētu potenciāli radīt apdraudējumu cilvēku dzīvībai vai traucēt dzelzceļa satiksmes drošībai.

Lai cilvēkus atturētu no dažādu pārkāpumu izdarīšanas, nolemts palielināt sodu apmēru, kā arī iekļaut jaunus sodus. Piemēram, turpmāk maksimālais sods par iešanu pa dzelzceļa sliežu ceļiem palielināts līdz 125 eiro.

Vienlaikus Dzelzceļa likumu nolemts papildināt ar nodaļu “Satiksmes drošība un dzelzceļa speciālistu sociālās garantijas” un nodaļu “Administratīvā atbildība dzelzceļa satiksmes drošības jomā un kompetence sodu piemērošanā”.

Minētās izmaiņas nepieciešamas, izvērtējot negadījumu aktualitāti, bīstamību un iespējamās sekas, kā arī to, ka vilcienam veicot pēkšņo bremzēšanu, tiek bojāti gan sliežu ceļi, gan ritošais sastāvs un to atjaunošana prasa ievērojamus resursus. Turklāt šādi bremzēšanas gadījumi var radītkustības organizācijas izmaiņās, kas arī rada zaudējumus dzelzceļa pārvadājumu procesā.

Jāatzīmē, pēdējo triju gadu AS “Latvijas dzelzceļš” Tehniskās inspekcijas statistika liecina, ka gada laikā notiek 70 līdz 100 gadījumi, kuros vilces līdzekļa vadītājam iepriekš neparedzētos gadījumos ritošais sastāvs ir nekavējoties jāaptur.

 

Informāciju sagatavoja:
Satiksmes ministrijas
Komunikācijas nodaļa
Tālr.: 67028363
e-pasts: komunikacijas@sam.gov.lv

]]>
http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=9067 Tue, 16 Jul 2019 09:17:21 +0300 <![CDATA[Pieņemts lēmums par uzstādīto fotoradaru turpmāku darbību un jaunu tehnisko risinājumu ieviešanu]]> http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=9067 Otrdien, 16. jūlijā, Ministru kabinets izskatīja un pieņēma zināšanai Iekšlietu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par tehnisko līdzekļu (fotoradaru) turpmākās darbības nodrošināšanu (atjaunošanu).

Ministru kabinets atbalstīja priekšlikumu, ka laikposmā no 2015. gada līdz 2018. gadam uzstādītie 100 fotoradari turpinās darboties, kamēr tie tiks atzīti par derīgiem, un priekšlikumu par jaunu tehnisko risinājumu ieviešanu, piemēram, ar radaru fiksēt luksofora signāla neievērošanu, kā arī transportlīdzekļu vidējā braukšanas ātruma noteikšanu. Plānots ieviest arī ierīces, kas ļaus fiksēt tālruņa lietošanas pārkāpumus, transportlīdzeklim atrodoties kustībā, drošības jostas nelietošanu, luksoforu signālu prasību neievērošanu, kā arī citus ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumus.

Lai īstenotu minētos priekšlikumus, Iekšlietu ministrijai sadarbībā ar Satiksmes ministriju līdz 2019.gada 1.septembrim jāiesniedz Ministru kabinetā grozījumus MK rīkojumā Nr.382 “Par Iekšlietu ministrijas ilgtermiņa saistībām ceļu satiksmes pārkāpumu fiksēšanas tehnisko līdzekļu (fotoradaru) darbības nodrošināšanai”, paredzot uzdevumu Valsts policijai noslēgt attiecīgu valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanas līgumu ar CSDD laikposmam no 2020. līdz 2027.gadam, precizējot Iekšlietu ministrijas ilgtermiņa saistību un izdevumu, kā arī valsts pamatbudžeta ieņēmumu no naudas sodiem, ko uzliek Valsts policija par pārkāpumiem ceļu satiksmē, kas fiksēti ar Ceļu satiksmes drošības direkcijai piederošajiem tehniskajiem līdzekļiem, apmēru.

Tāpat dots uzdevums pilnveidot normatīvo regulējumu attiecībā uz CSDD izdevumu segšanu un valstij pienākošiem dividenžu maksājumiem, kas ar īpašu Ministru kabineta lēmumu atstāti kapitālsabiedrības rīcībā kā finansējums valsts pārvaldes deleģēta uzdevuma izpildei.

MK nolēma, ka jautājums par papildus uzstādāmajiem 50 fotoradariem un 50 “mulāžām”, tiks izskatīts valsts budžeta likumprojektu sagatavošanas procesā.

Sagatavoja:
Māris Zariņš
Iekšlietu ministrijas
Komunikācijas nodaļas
sabiedrisko attiecību speciālists
Tālr.: 67219213, mob:29120858
E-pasts: maris.zarins@iem.gov.lv

]]>
http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=9058 Tue, 09 Jul 2019 13:54:32 +0300 <![CDATA[Sabiedriskā transporta padome apstiprina sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanas konkursa dokumentāciju]]> http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=9058 Šodien, 2019.gada 9.jūlijā, Sabiedriskā transporta padome apstiprināja sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanas konkursa dokumentāciju. Tādējādi plānots, ka šīs nedēļas laikā tiks izsludināts iepirkums par regulāru pasažieru pārvadājumu nodrošināšanu ar autobusiem laika periodā no 2021. līdz 2030.gadam 16 maršrutu tīkla daļās.

Iepirkuma dokumentācijā noteikts valsts garantēto pakalpojumu apjoms – ir definēts, cik bieži autobuss kursēs maršrutu savienojumos starp lielajām pilsētām, attīstības centriem un pārējo Latviju. Ir noteiktas arī kvalitātes prasības, piemēram, visos autobusos būs jāievieš bezskaidras naudas norēķini un jānodrošina, lai informācija par gaidāmajām pieturvietām tiek atskaņota audio versijā un attēlota vizuāli. Tāpat ir paredzēti kontroles mehānismi, ņemot vērā, ka jau vairākus gadus ir aktuāla biļešu neizsniegšana pasažieriem atsevišķos maršrutos. Tādēļ plānots, ka autobusos būs videonovērošana, kas fiksē autovadītāja veiktās darbības. Dokumentācijā ir noteikts arī kopējais autobusu parka vecums un katra atsevišķa autobusa lielākais pieļaujamais vecums. Tādējādi tiks nodrošināts konkurētspējīgs un ērts sabiedriskais transports ar papildu kontroles mehānismu.

Kopumā valsts dotētā maršrutu tīkla apjoms būs 65 miljoni kilometru gadā, un tas tiks iedalīts 16 daļās. Lai saglabātu konkurenci, vienam komersantam būs iespēja apkalpošanā iegūt apjomu, kas nav lielāks par 15 miljoniem kilometru gadā. Iepirkums tiks izsludināts tuvāko dienu laikā un rezultāti tiks paziņoti šā gada beigās.

Lai veicinātu iedzīvotāju pārsēšanos no privātā autotransporta uz konkurētspējīgu, ērtu, drošu un integrētu sabiedrisko transportu, Autotransporta direkcija kopā ar Satiksmes ministriju izstrādājusi sabiedriskā transporta nākotnes koncepciju periodam no 2021. līdz 2030.gadam. Tā paredz, ka sabiedriskā transporta sistēmas mugurkauls būs dzelzceļš un autobusi papildinās dzelzceļa pārvadājumus; komerciālo jeb valsts nedotēto maršrutu ieviešanu sākotnēji astoņos maršrutu savienojumos ar Rīgu; bezmaksas sabiedriskā transporta nodrošināšanu sākotnēji 18 maršrutos. Tāpat koncepcijā noteikts valsts garantēto pakalpojumu apjoms – dotējamais autobusu maršrutu tīkls.

Ar sabiedriskā transporta nākotnes koncepcijas pamatprincipiem var iepazīties šeit.

Par valsts SIA Autotransporta direkcija

Autotransporta direkcija ir vienotas valsts politikas realizētāja starptautisko pārvadājumu jomā, autotransporta komercpārvadājumu uzņēmējdarbības licencēšanā, kā arī sabiedriskā transporta plānošanā. Regulāri veicot sabiedriskā transporta finanšu analīzi un auditu, direkcija nodrošina vienotu, nepārtrauktu un pieejamu sabiedriskā transporta sistēmu visā valstī. Autotransporta direkcijas uzdevums ir īstenot virkni pasākumu kompleksu, lai Latvijas autopārvadātājiem tiktu nodrošināta likumīga iespēja veikt pārvadājumus Latvijas teritorijā un ārpus tās.

Papildu informācijai:
Zane Plone,
VSIA Autotransporta direkcija
Sabiedrisko attiecību vadītāja
Tālr.: + 37167686485; + 371 28627003
E-pasts:zane.plone@atd.lv  
twitter.com/ATD_LV;facebook.com/AutotransportaDirekcija

]]>
http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=9052 Tue, 09 Jul 2019 12:31:12 +0300 <![CDATA[Precizēta Autoceļu lietošanas nodevas maksāšanas, iekasēšanas un administrēšanas kārtība]]> http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=9052 Lai veicinātu lauksaimniecības kooperatīvo sabiedrību konkurētspēju, otrdien, 9. jūlijā, valdība apstiprināja precizēto kārtību, kādā nosaka atbrīvojumus autoceļu lietošanas nodevai lauksaimniecības nozarē, kā arī definēts nodevas maksātāju loks.

Tāpat izmaiņas Autoceļu lietošanas nodevas likumā paredz, ka kooperatīvā sabiedrība lauksaimniecības nozarē, kas atbilst normatīvajos aktos noteiktajiem atbilstības kritērijiem, nemaksā autoceļu lietošanas nodevu no kārtējā gada 10. jūlija līdz 30. septembrim.

Ja kooperatīvās sabiedrības īpašumā, turējumā vai valdījumā ir viens transportlīdzeklis, atbrīvojumu no nodevas piemēro neatkarīgi no lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības neto apgrozījuma pēdējā iesniegtajā sabiedrības gada pārskatā. Savukārt, ja kooperatīvās sabiedrības īpašumā, turējumā vai valdījumā ir vairāki transportlīdzekļi, atbrīvojumu no nodevas maksāšanas piemēro par vienu transportlīdzekli uz katriem 99 600 eiro no lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības neto apgrozījuma pēdējā iesniegtajā sabiedrības gada pārskatā.

Lai VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” (CSDD) varētu piemērot noteiktos atbrīvojumus, Valsts ieņēmumu dienests līdz katra gada 1. janvārim CSDD iesniedz kooperatīvo sabiedrību, kas atbilst normatīvajos aktos noteiktajiem atbilstības kritērijiem lauksaimniecības nozarē, sarakstu, norādot kooperatīvās sabiedrības neto apgrozījumu pēdējā iesniegtajā gada pārskatā. Šis datums ir izvēlēts tādēļ, lai nodevas maksātājs (nodevas atbrīvojuma saņēmējs) varētu savlaicīgi plānot nodevas iegādi tiem transportlīdzekļiem, kas nekvalificējas nodevas atbrīvojuma saņemšanai.

Jau šobrīd ir iespējama Autoceļu lietošanas nodevas samaksa portālā https://www.lvvignette.eu/ vai https://e.csdd.lv, šis pakalpojums nodrošina iespējas uzņēmumiem ērtāk veikt autoceļu lietošanas nodevas (vinješu) samaksu un pārraudzīt savam uzņēmumam piesaistītās vinjetes (piemēram, pirms vinjetes stāšanās spēkā mainīt derīguma laiku, sekot līdzi sava uzņēmuma vinješu kopumam). Autoceļu lietošanas nodevas samaksa notiek ar pārskaitījumu.

Satiksmes ministrijas
Komunikācijas nodaļa
Tālr.: 67028274
e-pasts: komunikacijas@sam.gov.lv

]]>
http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=9044 Tue, 02 Jul 2019 14:06:09 +0300 <![CDATA[T. Linkaits pārstāv sakaru, transporta un loģistikas intereses starptautiskā forumā Baltkrievijā]]> http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=9044 Satiksmes ministrs Tālis Linkaits šonedēļ darba vizītē apmeklēja Baltkrieviju, kur Minskā piedalījās starptautiski nozīmīgajā iniciatīvas Josla un ceļš forumā “Atvērtais parks ”Lielais akmens” – globālo iespēju piemērs”, kā arī tikās ar augsta līmeņa Baltkrievijas un Ķīnas Tautas Republikas amatpersonām un transporta nozares uzņēmējiem.

Vizītes ietvaros pirmdien, 1. jūlijā, Tālis Linkaits kopīgi ar Baltkrievijas Sakaru un informatizācijas ministru Konstantinu Šulganu parakstīja Latvijas un Baltkrievijas protokolu par sadarbību 694-790 MHz joslas atbrīvošanā no ciparu zemes apraides, lai nākotnē to izmantotu 5G jaunās paaudzes mobilo sakaru vajadzībām.

Vienošanās apstiprina kopīgu redzējumu starp abu valstu sakaru politiku veidotājiem par 700Mhz frekvenču resursu atbrīvošanas nepieciešamību mobilo platjoslas interneta pakalpojumu attīstībai. Minētā frekvenču josla ir svarīga mobilo sakaru operatoriem, lai izvērstu 5G mobilos sakaru tīklus lauku teritorijās. Savukārt koordinācija ar kaimiņvalstīm ir priekšnosacījums, lai mobilie operatori spētu netraucēti piedāvāt modernos sakarus arī robežu tuvumā.

Vizītes otrajā dienā, 2. jūlijā T. Linkaits un Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks U. Reimanis piedalījās starptautiskajā forumā “Atvērtais parks ”Lielais akmens” – globālo iespēju piemērs”. Tā ietvaros T. Linkaits piedalījās darba sesijās kopā ar Baltkrievijas transporta ministru Alekseju Avramenko, Vācijas Duisburgas ostas (Duisport) valdes priekšsēdētāju Eriku Stāke, Lietuvas Transporta un sakaru ministru Roku Masjuli u.c. augstām amatpersonām.

Uzstājoties starptautiskā foruma plenārsēdē ”Valstu dalība iniciatīvā “Josla un ceļš”: panākumi un perspektīvas”, T. Linkaits uzsvēra, ka Latvija ir ieinteresēta turpināt sadarbību transporta un loģistikas sektorā starp valstīm, kas ir iesaistītas Joslas un ceļa iniciatīvas īstenošanā, kā arī piesaistīt investīcijas Latvijas ostās, modernizēt esošo infrastruktūru, paaugstināt konkurētspēju un multimodālā transporta koridora efektivitāti caur Latviju.

Latvija ir ideāli piemērota sadarbībai ar valstīm, kurām nav savas izejas uz jūru, piešķirot multimodālos transporta risinājumus ar neierobežotu piekļuvi trim Latvijas jūras ostām: Rīga, Ventspils un Liepāja, galvenajiem kuģošanas maršrutiem. Tāpat spējam nodrošināt starptautisko un plašāko aviosatiksmi Baltijas valstīs, kā arī efektīvu autoceļu un dzelzceļa satiksmi visā Eirāzijas kontinentā,” uzsvēra T. Linkaits.

Satiksmes ministrs foruma dalībniekus informēja par Latvijas dalību, lomu un sasniegtajiem rezultātiem Eirāzijas kravu piegādes ķēdēs un infrastruktūras savienojamības projektu attīstību ar Baltkrieviju. Viņš akcentēja, ka konteinervilcieni Rīga-Minska un Rīga-Maskava, turpinot maršrutu uz austrumiem un dienvidiem, jau tagad ir nozīmīgs posms savienojumā ar Eirāzijas kontinenta rietumu daļu. Savukārt vērienīgā projekta “Rail Baltica” ietvaros ieplānotais loģistikas parks pie Salaspils, nākotnē nodrošinās ziemeļi – dienvidi un austrumi – rietumi kravu plūsmu sinerģiju un plašas preču izplatīšanas iespējas ne tikai Baltijas valstīs, bet arī Skandināvijā un visā Ziemeļeiropas reģionā.

T. Linkaits uzrunā vērsa uzmanību uz sasniegumiem pēdējā gada laikā, kad aktīva darbība jau ir devusi būtiskus, reālus rezultātus. Tā katru gadu Latvijas ostās tiek apstrādāti vairāk nekā 66 milj. tonnu (2018. gadā) dažāda veida kravas, t.i., Latvijā tiek apstrādāta katra 6. tonna no visām Baltijas jūras reģionā pārvadājamām kravām. Vienlaikus Latvija – tāpat kā Baltkrievijas Republika, ir pilnībā integrēta plašā sliežu ceļa (1520 mm) daļa Eirāzijas kontinenta dzelzceļa tīklā un ietilpst visas Eiropas Savienības lielāko dzelzceļa pārvadātāju pieciniekā (49,3 miljoni tonnu 2018. gadā).

Satiksmes ministrs foruma dalībniekiem apliecināja, ka Latvija turpinās būt tikpat aktīva Joslas un ceļa iniciatīvas realizēšanā un Eirāzijas kontinenta savienojamības nodrošināšanā.

Foto no Baltkrievijas abu dienu vizītes šeit.

Kā zināms pirms trim gadiem, 2016. gadā Latvija kļuva par pirmo valsti Baltijā un Ziemeļeiropā, kas pievienojās Joslas un ceļa iniciatīvai. Kopš tā laika Latvija piedāvā kompleksu pieeju divpusējās un daudzpusējās sadarbības attīstībai aviācijas, ostu, autoceļu un dzelzceļu, pasta un komunikāciju sakaru jomā ar Ķīnu un citām iniciatīvas valstīm.

Jau rīt satiksmes ministrs T. Linkaits dosies uz Lietuvu, kur Viļņā paredzēts apmeklēt Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmumu "Lietuvos geležinkeliai", lai iepazītos ar uzņēmuma restrukturizācijas un korporatīvās pārvaldības principiem. Vēlāk T. Linkaitam paredzēta divpusēja tikšanās ar Lietuvas Transporta un sakaru ministru R. Masjuli.

Iveta Kancēna
Satiksmes ministrijas
Komunikācijas nodaļa
Tālr.: 67028003,
e-pasts: komunikacijas@sam.gov.lv

]]>