Satiksmes Ministrijas jaunumu RSS http://www.sam.gov.lv www.sam.gov.lv lv http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=8578 Tue, 15 Jan 2019 13:44:59 +0200 <![CDATA[Ministru kabinets apstiprina vienotas prasības autoceļu un ielu būvniecības kvalitātei]]> http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=8578 Valdība šodien, 15. janvārī, apstiprināja Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Valsts un pašvaldību autoceļu un ielu būvniecības kvalitātes vispārīgās prasības”.

MK noteikumi izstrādāti saskaņā ar likuma “Par autoceļiem” 25. pantā noteikto deleģējumu un ar mērķi nodrošināt publisko līdzekļu racionālu izmantošanu autoceļu un ielu būvniecībā.

MK noteikumi precizē spēkā esošajā būvniecības regulējumā ietvertās būvniecības kvalitātes prasības. MK noteikumos ietvertas prasības, kas attiecas uz autoceļiem un ielām, tajā skaitā tiltiem, un nosaka:

1) prasības būvizstrādājumiem;

2) prasības izbūvētajām konstrukcijām autoceļiem un ielām ar asfaltbetona vai cementbetona segumu;

3) prasības izbūvētajām konstrukcijām autoceļiem un ielām ar nesaistītu segumu.

Detalizētas prasības autoceļu un ielu, tajā skaitā tiltu, projektēšanai un būvniecībai tiek noteiktas piemērojamajos standartos un būvdarbu līgumu specifikācijās.

Valsts autoceļu būvniecībai izmanto VAS “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) izstrādās Ceļu specifikācijas, kurās noteiktās kvalitātes prasības ir augstākas nekā šajos noteikumos noteiktās. Pašvaldības savu ceļu un ielu būvniecībai brīvprātīgi var izmantot LVC izstrādātās Ceļu specifikācijas vai izmantot pašvaldības pašas noteiktās augstākās būvniecības prasības, bet pašvaldības nav tiesīgas noteikt kvalitātes prasības, kas ir zemākas par šajos noteikumos noteiktajām.

Aivis Vincevs
Satiksmes ministrijas
Sabiedrisko attiecību speciālists
Tālr.: 67028363,
e-pasts: komunikacijas@sam.gov.lv

]]>
http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=8575 Mon, 14 Jan 2019 16:18:31 +0200 <![CDATA[Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes aprēķināšana vērsta uz vides uzlabošanu]]> http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=8575 Satiksmes ministrija (SM) uzsver, ka 2019. gadā spēkā stājušās izmaiņas Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes noteikšanā, to saistot ar CO2 izmešu daudzumu, ir vērstas uz skaidrāku nodokļa aprēķināšanas metodi un automobiļa radītā oglekļa dioksīda izmešu samazināšanu.

SM atgādina, ka transportlīdzekļiem, kuru pirmreizējā reģistrācija ir sākot ar 2008. gada 31. decembri, Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likums paredz ar 2019. gada 1. janvāri transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmi aprēķināt atkarībā no automobiļa radītā oglekļa dioksīda (CO2) izmešu daudzuma.

CO2 izmešu daudzuma izmantošana nodokļa aprēķināšanā ir būtiska, lai samazinātu CO2 emisijas transporta nozarē. Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmi piesaistot CO2 izmešu daudzumiem, tiek veikta kopējās vides uzlabošana. Jānorāda, ka Latvijā uz ceļiem visvairāk pārvietojas vidēji desmit gadus veci transportlīdzekļi, tādēļ transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likme tiek aprēķināta pēc CO2 izmešu daudzuma sākot ar 2009. gada automašīnām. Latvijā CO2 vidējās vērtības ir vienas no augstākajām jauniem reģistrētiem transportlīdzekļiem salīdzinājumā ar citām ES valstīm. Turklāt no 2009. gada ir vienota CO2 izmešu daudzuma aprēķināšanas metodika, attiecīgi šīm automašīnām ir taisnīgi aprēķināms CO2 izmešu daudzums un attiecīgi arī nodoklis.

Šāda transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa aprēķināšanas maiņa rosinās auto īpašniekus izvērtēt transportlīdzekļa efektivitāti, kā arī stimulēs iedzīvotājus un uzņēmējus izvēlēties videi draudzīgākus transportlīdzekļus ar mazāku CO2 izmešu daudzumu. Vienlaikus jānorāda, ka nodokļa aprēķināšana, pamatojoties uz CO2 izmešu daudzumu, atvieglo patērētāju iespējas jau automašīnas iegādes brīdī viegli noskaidrot, kāds būs konkrētās automašīnas gada transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis.

Turpretim vecākiem transportlīdzekļiem, par kuriem transportlīdzekļu reģistrā nav informācijas par CO2 izmešu daudzumu, transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likme tiks veidota kā līdz šim, summējot tādas komponentes kā transportlīdzekļa motora jauda, motora tilpums un transportlīdzekļa pilna masa, bet transportlīdzekļiem, kuriem nav pieejama informācija par motora jaudu un/vai masu, nodokļa likme tiks aprēķināta pēc transportlīdzekļa pilnas masas.

Paredzēts, ka valsts budžeta ieņēmumi no izmaiņām transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklī būs 19 miljoni euro. Šie līdzekļi saskaņā ar likumu “Par autoceļiem” tiks novirzīti valsts autoceļu fondam.

SM atgādina, ka grozījumus Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā Saeima pieņēma 2016. gada 23. novembrī, nosakot, ka minētās normas stājas spēkā ar 2019. gada 1. janvāri. Pēc likuma grozījumu pieņemšanas auto īpašniekiem bija laiks divi gadi (līdz 2019. gadam) izvērtēt viņu īpašumā esošo automašīnu radīto izmešu daudzumu un apsvērt iespēju to mainīt uz dabai draudzīgāku transportlīdzekli, tādējādi samazinot arī maksājamā nodokļa apmēru.

Atgādinām, ka ikviens iedzīvotājs esošajai vai noskatītajai automašīnai, šobrīd ērti var noskaidrot Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmi CSDD mājas lapā

Konkrētam transportlīdzeklim, ievadot transportlīdzekļa reģistrācijas numuru, nodokļa apmēru var aplūkot arī CSDD E-pakalpojumos

Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes atkarībā no oglekļa dioksīda (CO2) izmešu daudzumu uz vienu km:

1) līdz 50 g uz vienu km – 0 euro;

2 no 51 g līdz 95 g uz vienu km – 12 euro;

3) no 96 g līdz 115 g uz vienu km – 48 euro;

4) no 116 g līdz 130 g uz vienu km – 84 euro;

5) no 131 g līdz 155 g uz vienu km – 120 euro;

6) no 156 g līdz 175 g uz vienu km – 144 euro;

7) no 176 g līdz 200 g uz vienu km – 168 euro;

8) no 201 g līdz 250 g uz vienu km – 264 euro;

9) no 251 g līdz 300 g uz vienu km – 408 euro;

10) no 301 g līdz 350 g uz vienu km – 552 euro;

11) no 351 g uz vienu km – 756 euro.

Papildus minētajam tiek noteikta likme 300 euro apmērā tiem vieglajiem automobiļiem, kuriem motora tilpums ir lielāks par 3500 cm3.

Aivis Vincevs
Satiksmes ministrijas
Sabiedrisko attiecību speciālists
Tālr.: 67028363,
e-pasts:komunikacijas@sam.gov.lv

]]>
http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=8570 Fri, 11 Jan 2019 12:16:59 +0200 <![CDATA[Jauna pasažieru termināļa attīstībai ir jābūt lidostas “Rīga” prioritātei]]> http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=8570 2018. gadā lidosta “Rīga” sasniedza jaunu rekordu, apkalpojot 7,06 miljonus pasažieru, kas ir par gandrīz 16% vairāk nekā 2017. gadā. Savukārt kravu apjoms lidostā pērn pieaudzis par gandrīz 10,4%, veidojot 51% no Baltijas valstu aviokravu tirgus, tiekoties ar satiksmes ministru Uldi Auguli, norādīja VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga”” vadība.

Lai informētu par 2018. gadā paveikto un šogad ieplānotajiem darbiem, piektdien, 11. janvārī, satiksmes ministrs Uldis Augulis tikās ar VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga”” valdes priekšsēdētāju Ilonu Līci, valdes locekļiem Laumu Jenču, Normundu Feierbergu un Artūru Saveļjevu. Satiksmes ministrs atzinīgi novērtēja ievērojamo pasažieru skaita un aviokravu pieaugumu, jo īpaši stratēģiski nozīmīgo tranzīta pasažieru skaita pieaugumu. Ministrs akcentēja, ka 2018. gadā un turpmākajos gados jauna pasažieru termināļa attīstībai ir jābūt lidostas “Rīga” prioritātei.

I. Līce informēja, ka starptautiskās lidostas “Rīga” attīstības 6. kārtas ietvaros plānotais pasažieru termināļa publiskās daļas paplašinājums būs integrēts un savienots ar “Rail Baltica” dzelzceļa staciju, veidojot mūsdienīgu, multimodālu satiksmes centru. Jaunā pasažieru termināļa publiskās daļas būvniecību plānots pabeigt 2023. gadā – vienlaikus ar “Rail Baltica” dzelzceļa savienojumu un staciju. Pēc tā pabeigšanas lidostas kapacitāte pasažieru apkalpošanā sasniegs 10 miljonus pasažieru gadā.

Līce uzsvēra, ka mērķtiecīgas un veiksmīgas attīstības stratēģijas īstenošanas rezultātā lidosta ir aizvadījusi veiksmīgu gadu, kāpinot ne tikai apkalpoto pasažieru skaitu par 16%, bet arī par vairāk nekā 10% palielinot kravu apjomu. Tas ļāva lidostai “Rīga” vairākkārtīgi ierindoties Eiropas straujāk augošo lidostu TOP 5 savā lidostu grupā (5 – 10 miljoni apkalpoto pasažieru). Ik dienu lidosta apkalpo teju 20 000 tūkstošus ielidojošo un izlidojošo pasažieru.

Lidosta “Rīga” turpina nostiprināt pozīcijas kā ērts tranzīta mezgls, lai dotos tālāk uz citiem galamērķiem. 2018. gadā šajā segmentā pasažieru skaits pieaudzis par gandrīz 13%, veidojot vidēji 30% no kopējā pasažieru skaita. Aviācijas nozare attīstās arī reģionā kopumā – Baltijas valstu lidostās pasažieru skaits pērn pieaudzis par 17%, sasniedzot 14,8 miljonus pasažieru.

Lielāko tirgus daļu lidostā “Rīga” ieņem nacionālā aviokompānija “airBaltic”, kuras pasažieru skaits 2018. gadā pieaudzis par gandrīz 19%, “airBaltic” tirgus daļai sasniedzot 54,5%. Otro vietu ieņem Īrijas zemo cenu aviokompānija “Ryanair”, kas pārvadājusi 17% lidostas “Rīga” pasažieru, savukārt trešais lielākais gaida pārvadātājs ir Ungārijas zemo cenu aviokompānija “Wizzair”, kura aizņem 8% tirgus.

Populārākie lidostas “Rīga” galamērķi 2018.gadā bija Londona, Maskava un Helsinki. Maskavas virzienā 2018. gadā vērojams 13,4% pasažieru pieaugums, uz Helsinkiem devās par 10% vairāk ceļotāju nekā 2017. gadā, bet Londonu izvēlējās par 4,1% vairāk ceļotāju nekā gadu iepriekš.

2018. gada vasaras sezonā lidosta “Rīga” piedāvāja doties uz 100 galamērķiem, kas ir lielākais galamērķu skaits lidostas vēsturē un plašākais maršrutu tīkls Baltijā. Kopumā 2018. gadā tika atklāti 14 jauni galamērķi.

Strauju pieaugumu 2018. gadā lidostā “Rīga” piedzīvoja gaisa kravu apkalpošanas tirgus, apkalpoto kravu apjomam pieaugot par 12,4%. To veicināja veiksmīgais “Latvijas Pasta” sadarbības projekts ar e-komercijas gigantu “Alibaba”, kā rezultātā Rīgas lidostā tika apkalpotas pasta kravas no Ķīnas. Kā norādīja I. Līce, kravu segmenta tālāka attīstība ir viena no lidostas “Rīga” attīstības prioritātēm, tādēļ jau nākamgad tiks uzsākts jauna kravu perona izbūves projekts. Tāpat notiek aktīvs darbs, lai piesaistītu investorus plaša kravu loģistikas centra izbūvei lidostā.

Turpinot lidlauka infrastruktūras pilnveidošanu, Kohēzijas fonda atbalstītā projekta “Drošas un videi draudzīgas infrastruktūras attīstība starptautiskajā lidostā “Rīga””, lidostas manevrēšanas ceļos tiks ierīkotas ass ugunis, tādējādi sperot pirmo soli, lai lidostā ieviestu inovatīvo “seko zaļajam” (follow the greens) gaisa kuģu vadības sistēmu. Līdz ar to lidosta “Rīga” ir kļuvusi par vienu no pirmajām lidostām Eiropā, kas uzsāk šīs modernās gaisa kuģu vadības sistēmas ieviešanu.

Ar Kohēzijas fonda (KF) līdzfinansējumu paredzēts arī uzlabot civilās aviācijas drošību lidostā: izbūvēt neatliekamās medicīniskās palīdzības un aviācijas glābšanas un meklēšanas, kā arī militāro, valstu valdību un citu helikopteru nosēšanās laukumu. Plānots arī iegādāties sprāgstvielu atklāšanas sistēmas iekārtas. Tāpat ar KF atbalstu plānots īstenot pasākumus lidostas saimnieciskās darbības uzlabošanai: izbūvēt manevrēšanas ceļa ātro nobrauktuvi un modernizēt manevrēšanas ceļus, pārbūvēt lidlauka publiskās daļas pievedceļus, rekonstruēt tehniskā servisa ēku, kā arī modernizēt lietus ūdens kanalizācijas sistēmu un apgaismojuma infrastruktūru.

Iveta Kancēna
Komunikācijas nodaļa
Tālr.: 67028003, 29466959
E-pasts: komunikacijas@sam.gov.lv

]]>
http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=8558 Tue, 08 Jan 2019 13:34:23 +0200 <![CDATA[Šogad pastiprināta uzmanība jāpievērš pasažieru kuģu uzraudzībai]]> http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=8558 Otrdien, 8. janvārī, satiksmes ministrs Uldis Augulis tikās ar VAS Latvijas Jūras administrācija (LJA) valdes priekšsēdētāju Jāni Krastiņu, lai pārrunātu 2018. gadā paveiktos un šogad plānotos darbus. Sarunas laikā ministrs uzsvēra, ka šogad īpaša uzmanība jāvelta kuģošanas līdzekļu drošības pārbaudēm.

Tikšanās laikā J. Krastiņš informēja, ka līdz 2018. gada beigām LJA inspektori Latvijas ostās ārvalstu kuģiem veikuši 295 ostas valsts kontroles pārbaudes. Savukārt Latvijas karoga kuģiem veiktas 250 inspekcijas.

Pērn 11 mēnešos Latvijas Kuģu reģistrā no jauna reģistrēti 7 kuģi, tai skaitā 3 kuģi ar bruto tonnāžu virs 500, savukārt no reģistra izslēgti 17, tai skaitā 8 kuģi ar bruto tonnāžu virs 500. Līdz ar to SOLAS konvencijas kuģu skaits Kuģu reģistrā sešu mēnešu laikā samazinājies no 24 uz 20. Nelielā amplitūdā SOLAS konvencijas kuģu skaits Kuģu reģistrā svārstās pēdējo gadu laikā.

2018. gadā turpināja pieaugt zem Latvijas karoga reģistrēto atpūtas kuģu skaits – no jauna reģistrēti 40 atpūtas kuģi (34 buru jahtas un 6 motorjahtas), bet izslēgti 14 atpūtas kuģi (10 buru jahtas un 4 motorjahtas). Kopējais atpūtas kuģu skaits Kuģu reģistrā pieaudzis līdz 668. Salīdzinājumam – 2017. gadā bija reģistrēti 642, 2016. gadā – 616, bet 2015. gadā – 590 atpūtas kuģi.

LJA Jūrnieku reģistrā reģistrēti 11402 jūrnieki, no tiem 5482 jūras virsnieki un 5920 ierindas jūrnieki. Latvija joprojām saglabā pirmo vietu Eiropas Savienībā (ES) jūrnieku skaita ziņā pret ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopējo skaitu.

2018. gada 31. decembrī noslēdzās hidrogrāfijas projekta FAMOS otrais posms Odins, kas tika uzsākts 2017. gadā. Projekta pirmais posms Freja ilga no 2014. līdz 2016. gadam. FAMOS ir ES līdzfinansēts projekts hidrogrāfisko mērījumu intensificēšanai Baltijas jūrā, saskaņā ar HELCOM plānu. Projekta mērķis – uzlabot kuģošanas drošību, kurā piedalās septiņas Baltijas jūras reģiona valstis.

J. Krastiņš informēja, ka projekta FAMOS ietvaros LJA hidrogrāfi veikuši mērījumus 3300 km2 platībā. Projekta laikā pilnībā nomainīta hidrogrāfijas un kartogrāfijas programmatūra, kā arī veikta hidrogrāfu un kartogrāfu apmācība.

Viens no 2019. gada izaicinājumiem būs Starptautiskās kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmas (SKLOIS) pārņemšana un uzturēšana.

Savukārt šī gada februārī plānota Eiropas Komisijas vizīte Latvijā – inspekcija par kuģu un ostu aizsardzības jautājumiem.

Svarīgi 2019. gadā veicami uzdevumi būs kuģu reģistrācijas procesa pārskatīšana un koncepta peldošo māju reģistrācijai izstrāde.

Pērn LJA, otro reizi piedaloties Ilgtspējas indeksa novērtējumā, ieguva Sudraba kategoriju, kā arī Ģimenei draudzīga komersanta statusu. Piesakoties Ilgtspējas indeksa novērtējumam, tika veikts pilnīgs, publisks uzņēmuma darbības novērtējums, kas apstiprināja LJA atbildīgo uzņēmējdarbības pieeju.

Iveta Kancēna
Komunikācijas nodaļa
67028003, 29466959
iveta.kancena@sam.gov.lv
komunikacijas@sam.gov.lv

]]>
http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=7848 Mon, 26 Mar 2018 16:09:16 +0300 <![CDATA[Satiksmes ministrs atzinīgi novērtē paveikto Rail Baltica projekta realizēšanā]]> http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=7848

Pirmdien, 26.martā, satiksmes ministrs Uldis Augulis tikās ar SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” (EDZL) valdes locekli Andri Linužu, Attīstības un komunikācijas departamenta direktoru Agni Driksnu un Juridiskā departamenta direktori Kristīni Krūmiņu, lai pārrunātu 2017.gadā paveikto Rail Baltica projekta realizēšanā Latvijā, kā arī šogad plānotos darbus.

Informējot par 2017. gadā paveikto, EDZL pārstāvji akcentēja, ka projekts iegājis nākamajā, projektēšanas attīstības fāzē. Ar jaunās, Rail Baltica, dzelzceļa infrastruktūras izbūvi tiks nodrošināta dzelzceļa un lidostas savienota darbība Latvijā. Rīgai, kļūstot par Baltijas centrālo transporta mezglu, ik pa 2 stundām aties vilciens uz kādu no Eiropas pilsētām, bet pasažieru nokļūšana - virzienā pilsētas centrs – lidosta būs iespējama 12 minūtēs.

“Rail Baltica stacijas un pamattrases projektēšana Starptautiskās lidostas „Rīga” teritorijā ir komplicēts uzdevums, kāds Latvijā līdz šim vēl nav īstenots. Jaunā daudzfunkcionālā pasažieru apkalpošanas kompleksa un dzelzceļa savienojuma starp Rīgas centru un lidostu "Rīgu" uzlabos Latvijas sasniedzamību, veicinās lidostas attīstību un stiprinās galvenā tirgus līdera Baltijā pozīciju,” norādīja U. Augulis.

Eiropas Dzelzceļa līnijas martā noslēdza līgumu par Rail Baltica stacijas, infrastruktūras un estakādes projektēšanu starptautiskajā lidostā “Rīga”. Lai nodrošinātu abu staciju attīstību, šī gada beigās plānots noslēgt līgumu par sarežģītākā un lielākā Rail Baltica projekta objekta - Centrālās stacijas modernizāciju, jauna tilta izbūvi un estakādes - projektēšanu un būvniecību.

Pēc konkursa pirmās kārtas izsludināšanas pērn, saņemti septiņu starptautisku apvienību pieteikumi. Tagad EDZL veic mērķtiecīgu darbu – sarežģītā objekta tehnisko nosacījumu sagatavošana projektēšanas un būvniecības uzdevumam. Notiek sadarbība ar vairāk nekā 10 Latvijas institūcijām un uzņēmumiem, lai pilnvērtīgi sagatavotu uzdevumu projektētājiem un būvniekiem.

Ministrs uzsvēra, ka Rail Baltica projektam ir izvirzīti ambiciozi termiņi, tāpēc svarīgi, lai visas iesaistītās puses – projektētāji, pasūtītājs, triju Baltijas valstu kopuzņēmums „RB Rail”, Starptautiskā lidosta „Rīga”, citu komunikāciju turētāji, Mārupes un Rīgas pašvaldības sadarbotos, virzoties uz kopēja mērķa sasniegšanu.

Andris Linužs informēja, ka nozīmīgākais 2018. gadā ir vienlaikus ar Rail Baltica ieviešanu attīstīt objektus, kas nodrošinās jaunās, 1435 km dzelzceļa infrastruktūras atmaksāšanos. Kā piemēru A. Linužs minēja Baltijā lielākā kravu pārvadājuma centra Salaspilī izbūvi, kā arī pasažieru un kravu pārvadājumus, savienojot lidostu ar Rail Baltica dzelzceļu. Plānots jau šogad apstiprināt Salaspils loģistikas centra pārvaldības koncepciju un mērķtiecīgi turpināt loģistikas centra attīstību, lai Latvijā nodrošinātu peļnas iespējas, ko dod kravu pārvadājumi. “Svarīgi izvēlēties ilgtspējīgus risinājumus, kas balstās uz jaunākajiem 21. gadsimta tehnoloģiskajiem risinājumiem, jo jaunajam dzelzceļam jākalpo ne tikai simts, bet arī nākamos divsimts gadus,” uzsvēra Andris Linužs.

Tāpat šogad Latvijā tiek veikta vērienīgākā arheoloģiskā izpēte, lai saglabātu kultūrvēsturisko mantojumu. EDZL līniju ietvaros darbojas Atsavināšanas Konsultatīvais centrs.

Iveta Kancēna

Komunikācijas nodaļa

Tālr.: 67028390, 29466959

]]>
http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=7805 Wed, 21 Mar 2018 12:00:05 +0200 <![CDATA[Valdība akceptē pasažieru pārvadājumu jomu regulējošo noteikumu paketi (papildināts)]]> http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=7805 Otrdien, 6.martā, Ministru kabinets akceptēja noteikumu paketi, kas turpmāk noteiks kārtību, kādā veicami pasažieru komercpārvadājumi ar taksometriem un ar vieglo automobili. Jaunie noteikumi attieksies gan taksometriem, gan uz uzņēmējiem, kas vēlēsies pasažieru komercpārvadājumus piedāvāt, izmantojot tīmekļvietni vai mobilo lietotni kā, piemēram, „Taxify” un „Uber”.

2018.gada 1.martā ar grozījumiem “Autopārvadājumu likumā” ir ieviests jauns pasažieru komercpārvadājumu veids – pasažieru komercpārvadājumi ar vieglo automobili. Tas ir pārvadājuma pakalpojums ar vieglo transportlīdzekli līdztekus pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometru, kurš tiek piedāvāts, pieprasīts un apstiprināts, izmantojot tikai elektronisko sakaru līdzekļus tiešsaistes režīmā tīmekļvietnē vai mobilajā lietotnē, un par kuru apmaksa tiek veikta tikai bezskaidrā naudā, izmantojot aplikāciju.

Šajā saistībā valdība akceptēja 5 noteikumu paketi, kas turpmāk regulēs pasažieru pārvadājumus ar taksometriem un vieglo automobili:

- “Noteikumi par valsts nodevu par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu komercpārvadājumiem ar autotransportu" (skat. šeit.);

- “Pasažieru komercpārvadājumu ar vieglo automobili noteikumi" (skat.šeit.);

- Noteikumi “Prasības plānošanas reģiona un republikas pilsētas speciālās atļaujas (licences) saņemšanai un kārtība, kādā veicami pasažieru komercpārvadājumi ar taksometru" (skat.šeit.);

- “Pasažieru komercpārvadājumu ar taksometru un vieglo automobili vadītāja reģistrācijas noteikumi" (skat.šeit.);

- "Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Autotransporta direkcija" maksas pakalpojumu cenrādis" (skat.šeit.).

Noteikumi paredz noteikt vienotu valsts nodevas apmēru 50eiro par licences izsniegšanu, kas pārvadātājam jāsamaksā pirms licences pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometru vai vieglo automobili saņemšanas.

Vienlaikus ar noteikumiem tiek grozīts valsts nodevas apmērs par licenču izsniegšanu kravas komercpārvadājumiem un pasažieru komercpārvadājumiem ar autobusiem. Turpmāk valsts nodevapar speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu ir noteikta a 22eiro, par speciālās atļaujas (licences) maiņu – 8eiro. Savukārt par dublikāta izsniegšanu noteikta valsts nodeva 22eiro apmērā, kā par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu.

Valdības akceptētie noteikumi paredz, ka pasažieru komercpārvadājumiem ar vieglo automobili būs jāsaņem speciālā atļauja (licence) un licences kartīte transportlīdzeklim, kuru izmanto pārvadājumos. Speciālo atļauju (licenci) izsniegs uz četriem gadiem VSIA “Autotransporta direkcija”. Noteikumi nosaka prasības speciālās atļaujas (licences) un licences saņemšanai un kārtību, kādā veicami pasažieru komercpārvadājumi ar vieglo automobili, tajā skaitā informācijas saturu, kam jābūt nodrošinātam tīmekļvietnē vai mobilajā aplikācijā.

Savukārt taksometru pārvadājumiem speciālās atļaujas (licences) izsniegs republikas pilsētu pašvaldības un plānošanas reģioni uz četriem gadiem. Noteikumi paredz noteikt vienotas prasības licences un licences kartītes saņemšanai.

Ar noteikumiem noteikts taksometru radītā vides piesārņojuma ierobežojumus un siltumnīcas efekta gāzu emisiju apjoms plānošanas reģionos, proti, transportlīdzeklim, kuru izmantos pasažieru komercpārvadājumos plānošanas reģionos, kas ir aprīkots ar iekšdedzes dzinēju vai pēc savas konstrukcijas ir aprīkots ar iekšdedzes dzinēju un kā mehānisku dzinējspēku izmanto enerģiju no transportlīdzeklī glabātas elektroenerģijas vai dzinējspēka glabāšanas iekārtas (piemēram, akumulators, kondensators, spararats vai ģenerators u.c.), kas pirmo reizi reģistrēts pēc 2008.gada 31.decembra, radītā oglekļa dioksīda (CO2) izmešu maksimālais daudzums gramos (g) uz vienu kilometru (km) nepārsniedz 150 g, bet transportlīdzeklim, kas pirmo reizi reģistrēts pirms 2008.gada 31.decembra, motora tilpums kubikcentimetros (cm3) nepārsniedz 2000 cm3. Šim prasību izpildei noteikts pārejas periods līdz 2019.gada 1.janvārim.

Lai nodrošinātu pakāpenisku speciālo atļauju (licenču) un licences kartīšu izsniegšanu un neradītu papildu administratīvo un finansiālo slogu pārvadātājiem, kuri jau veic pasažieru komercpārvadājumus ar taksometriem, atsevišķām tiesību normām paredzēts noteikt pārejas periodu:

· prasības par taksometra vadītāju reģistrāciju piemēro no 2018.gada 1.jūnija;

· pārvadātājiem, kuriem licences kartītes piešķirtas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, noteikto prasību par transportlīdzekļa turējuma reģistrāciju piemēro no 2019.gada 1.janvāra;

· prasības par taksometru radītā vides piesārņojuma ierobežojumiem un siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu plānošanas reģionos piemēro no 2019.gada 1.janvāra;

· prasības par karšu norēķinu (POS) terminālu lietošanu, ja licences darbības teritorijā pirms šo noteikumu spēkā stāšanās pašvaldība nav noteikusi obligātu prasību pārvadātājiem nodrošināt iespēju taksometros norēķināties par pakalpojumiem, veicot bezskaidras naudas norēķinus, izmantojot karšu norēķinu terminālus, piemēro no 2019.gada 1.janvāra.

Noteikumi paredz, ka turpmāk visiem autovadītājiem, kas veic pasažieru komercpārvadājumus ar taksometru un vieglo automobili, būs jāreģistrējas Taksometru vadītāju reģistrā. Taksometru vadītāju reģistru veidos un uzturēs VSIA “Autotransporta direkcija”.

Taksometru vadītāju reģistrā būs iekļauts: reģistrācijas datums, termiņš, personas (vadītāja) vārds un uzvārds, personas kods un fotogrāfija, kas tiks izvietota arī uz vadītājam izsniedzamās reģistrācijas apliecības. Taksometru vadītāju reģistra dati, izņemot personas kodu un fotogrāfiju, būs pieejami publiski, savukārt Latvijas autopārvadājumu kontroles institūcijām Taksometru vadītāju reģistrs pilnā apmērā pieejams, izmantojot autorizētu piekļuvi. Taksometra vadītāja apliecība būs jāizvieto transportlīdzekļa salonā, ierastās taksometra vadītāja vizītkartes vietā. Pasažierim būs iespēja, tiešsaistē ievadot reģistrācijas numuru, VSIA “Autotransporta direkcija” tīmekļvietnē pārliecināties, vai taksometra vadītājs ir reģistrēts Taksometru vadītāju reģistrā. Reģistrācija Taksometru vadītāju reģistrā personām jāveic līdz 2018.gada 31.maijam.

Valdības akceptētie grozījumi noteikumos par VSIA “Autotransporta direkcija” maksas pakalpojumu cenrādi nosaka, ka pasažieru komercpārvadājumu ar taksometru un vieglo automobili vadītāju reģistrāciju maksas pakalpojuma cena par vadītāja reģistrāciju būs 50 eiro, bet par licences kartīti – 3,56 eiro.

Jautājumi un atbildes - atvērt šeit! 

Komunikācijas nodaļa
Tālr.: 67028390
E-pasts: komunikacijas@sam.gov.lv

]]>
http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=4848 Thu, 05 Mar 2015 09:47:12 +0200 <![CDATA[Konferences tiešraide par tālvadības gaisa kuģu sistēmām (RPAS)]]> http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=4848

Konferences tiešraide par tālvadības gaisa kuģu sistēmām (RPAS) būs pieejama šeit 5. un 6. martā

Darba kārtība

 

The webstream of the Conference on Remotely piloted aircraft sistems (RPAS) will be avaliable here on 5th and 6th March

Agenda
Media programme

]]>