Satiksmes Ministrijas jaunumu RSS http://www.sam.gov.lv www.sam.gov.lv lv http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=6884 Fri, 28 Apr 2017 10:57:09 +0300 <![CDATA[Satiksmes ministrs piedalīsies “Viena josla - viens ceļš” forumā Ķīnā]]> http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=6884 Satiksmes ministrs Uldis Augulis vadīs delegāciju, kas pārstāvēs Latvijas transporta un loģistikas sektora intereses Ķīnas starptautiskās sadarbības “Viena josla -viens ceļš” forumā, kas notiks Pekinā šā gada 14.-15.maijā.

Piektdien, 28.aprīlī, Augulis informēja par lēmumu pieņemt Ķīnas valdības ielūgumu un piedalīties Ķīnas starptautiskās sadarbības forumā. “Šis Ķīnā 2017.gadā ir vissvarīgākais starptautiskais pasākums transporta un loģistikas nozarē”, informēja valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš.

“Satiksmes ministrija aktīvi iesaistās Ķīnas iniciatīvas “Viena josla - viens ceļš” projektā, jo tas sniedz iespēju Latvijai paplašināt divpusējo sadarbību un sniedz praktiskus mehānismus, lai attīstītu daudzpusēju sadarbību,” skaidroja Ozoliņš.

Foruma apmeklētāji tiks iepazīstināti ar Latvijas dalību, lomu un sasniegtajiem rezultātiem Eirāzijas kravu piegādes ķēdēs un infrastruktūras savienojamības projektu attīstību ar Ķīnu, kā arī ar citām šīs iniciatīvas dalībvalstīm.

Šajā forumā piedalīsies vairāk kā 20 valdību vadītāji un valdību pārstāvji, aptuveni 50 starptautisko organizāciju vadītāji, aptuveni 100 ministriju augstāko amatpersonu, vairāk kā 1200 delegātu no visas pasaules un Eirāzijas reģiona.

Sīkāka informācija par pasākumu: http://www.brfmc.org/en/

Ilze Greiškalna
Sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālr.: 67028390,
e-pasts: komunikācijas@sam.gov.lv

]]>
http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=6883 Thu, 27 Apr 2017 14:39:56 +0300 <![CDATA[Satiksmes ministrs un Azerbaidžānas vēstnieks pārrunā sadarbību transporta un sakaru jomā]]> http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=6883 Ceturtdien, 27.aprīlī, satiksmes ministrs Uldis Augulis tikās ar Azerbaidžānas Republikas vēstnieku Latvijā Džavanširu Ahnudovu, lai pārrunātu Latvijas un Azerbaidžānas sadarbību transporta un sakaru jomā, kā arī vienotos par plānoto Latvijas – Azerbaidžānas Starpvaldību komisijas (SVK) sēdes norises laiku.

Augulis norādīja, ka Azerbaidžāna ir potenciāli nozīmīga Latvijas sadarbības partnere transporta un loģistikas jomā Aizkaukāza reģionā. Azerbaidžānu šķērso starptautiskais Ziemeļu-Dienvidu transporta koridors, kas savieno Indiju ar Krievijas ziemeļrietumu daļu un Baltijas jūru. Tāpat arī Azerbaidžānu šķērso Transporta koridors Eiropa-Kaukāzs-Āzija (TRACECA), kas iekļaujas Jaunajā Zīda Ceļā.

“Latvijas saskata lielu potenciālu kravu pārvadājumu attīstībā pa Ziemeļu-Dienvidu transporta koridoru caur Azerbaidžānu, tādējādi piedāvājot gan Tuvo austrumu, gan Dienvidāzijas valstīm (Pakistānai, Indijai), kā arī Irānai un Azerbaidžānai pieeju Eiropas Savienības tirgum caur Baltijas jūru,” atzīmēja Augulis.

Valsts sekretārs K.Ozoliņš norādīja, ka Latvija jau aktīvi strādā pie jaunu konteineru kravu pārvadājumu maršrutu attīstības no Indijas caur Azerbaidžānu, piedāvājot nodrošināt kravu kustību uz Ziemeļeiropu caur Latvijas ostām.

Azerbaidžānas vēstnieks norādīja, ka Ziemeļu-Dienvidu koridora attīstība Azerbaidžānai ir augsta prioritāte.

Azerbaidžānas vēstnieks uzsvēra, ka abām pusēm arī jāpieliek pūles, lai rastu abpusēju izdevīgus risinājumus un kāpinātu Latvijas un Azerbaidžānas ārējās tirdzniecības apgrozījumu, jo Azerbaidžānas uzņēmēji ir ļoti ieinteresēti importēt no Latvijas vairāk kokmateriālu, pārtikas preču, norādot uz Latvijas preču izcilo kvalitāti un augstajiem standartiem.

Aktuālo sadarbības jautājumu risināšanai amatpersonas pārrunāja iespējas organizēt Latvijas – Azerbaidžānas Starpvaldību komisijas sēdi šā gada jūnijā Baku. Starpvaldību komisijas Latvijas puses līdzpriekšsēdētājs ir satiksmes ministrs.

Ilze Greiškalna
Sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālr.: 67028390,
e-pasts: komunikācijas@sam.gov.lv

]]>
http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=6882 Thu, 27 Apr 2017 10:37:11 +0300 <![CDATA[Mazinās administratīvo slogu atpūtas kuģu un zvejas laivu reģistrācijai ]]> http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=6882 Sagatavotais noteikumu projekts paredz vienkāršot atpūtas kuģu reģistrācijas nosacījumus ar mērķi mazināt administratīvo slogu kuģu reģistrācijas procesā.

Valsts sekretāru sanāksmē, ceturtdien, 27.aprīlī, izsludināts Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 6.jūnija noteikumos Nr.467 “Noteikumi par kuģu reģistrāciju Latvijas Kuģu reģistrā””.

Saskaņā ar š.g. 30.martā pieņemtajiem Grozījumiem Jūras kodeksā vienkāršotā reģistrācijas kārtībā Kuģu reģistrā bez īpašumtiesību reģistrācijas var reģistrēt šādus atpūtas kuģus:
1) buru jahtas, kuru maksimālais garums ir lielāks par 2,5 metriem, bet mazāks par 12 metriem;
2) sporta buru jahtas, kuru maksimālais garums ir lielāks par 2,5 metriem, un kuru klases atbilst sporta buru jahtu klašu sarakstā minētajām klasēm.
Jūras kodeksa grozījumi paredz, ka Ministru kabineta noteikumos ir jānosaka attiecīgās reģistrācijas kārtība minētajiem kuģošanas līdzekļiem.

Noteikumu projekts paredz, ka buru jahtas, kuru garums ir lielāks par 2,5 metriem, bet ne vairāk kā 12 metri, var tikt reģistrētas Kuģu reģistrā, ja tiek iesniegts iesniegums, dokumenti, kas apliecina buru jahtas atbilstību Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem par atpūtas kuģu un ūdens motociklu būvniecību, atbilstības novērtēšanu un piedāvāšanu tirgū vai apliecinājums par to, ka buru jahta ir iegādāta un ekspluatēta Latvijas Republikā līdz 2004.gada 30.aprīlim un atrodas personas likumīgā valdījumā, un, ja buru jahta ir iepriekš reģistrēta, - dokuments par izslēgšanu no iepriekšējā kuģu reģistra vai tam līdzvērtīgs dokuments. Reģistrācijas rezultātā buru jahtai tiek izsniegta buru jahtas tehniskā pase bez derīguma termiņa ierobežojuma.

Noteikumu projekts paredz, ka sporta buru jahtas var tikt reģistrētas Kuģu reģistrā, ja tiek iesniegts iesniegums, Latvijas Republikā atzītās burāšanas sporta federācijas sertificēta apmērītāja apstiprināta sporta buru jahtas mērgrāmata, dokumenti, kas apliecina buru jahtas atbilstību Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem par atpūtas kuģu un ūdens motociklu būvniecību, atbilstības novērtēšanu un piedāvāšanu tirgū vai apliecinājums par to, ka buru jahta ir iegādāta un ekspluatēta Latvijas Republikā līdz 2004.gada 30.aprīlim un atrodas personas likumīgā valdījumā, un, ja sporta buru jahta iepriekš ir reģistrēta, - dokuments par izslēgšanu no iepriekšējā kuģu reģistra vai tam līdzvērtīgs dokuments. Reģistrācijas rezultātā sporta buru jahtai tiek izsniegta uzlīme bez derīguma termiņa ierobežojuma. Saskaņā ar Grozījumiem Jūras kodeksā Latvijas Republikā atzītā burāšanas sporta federācija iesniedz VAS „Latvijas Jūras administrācija” priekšlikumus par to, kuras sporta buru jahtu klases ir iekļaujamas sporta buru jahtu klašu sarakstā. VAS „Latvijas Jūras administrācija” minēto sarakstu publicē savā mājas lapā.

Šobrīd Kuģu reģistrs zvejas laivām izdod īpašuma apliecību un kuģa reģistrācijas apliecību, bet nākotnē tiks izdota tikai kuģa reģistrācijas apliecība. Turpmāk īpašuma apliecība un kuģošanas spējas apliecība zvejas laivām netiks izdota. Visa nepieciešamā informācija tiks ietverta vienā apliecībā – reģistrācijas apliecībā. Šādus nosacījumus paredz arī Jūras kodeksa grozījumi. Līdz ar to noteikumu projekts paredz, ka zvejas laivas reģistrācijas apliecība ir beztermiņa, ar nosacījumu, ka ir veikta ikgadējā apskate un attiecīgs apliecinājums ir attēlots uz reģistrācijas apliecības. Ja minētā apliecinājuma nav, uzskatāms, ka zvejas laivas reģistrācijas apliecība nav derīga. Paredzēts, ka minētās izmaiņas stāsies spēkā no 2018.gada 1.janvāra. Zvejas laivām izdotās reģistrācijas apliecības, kas izsniegtas līdz 2017.gada 31.decembrim, būs spēkā līdz tajās norādītajam derīguma termiņam.

Ilze Greiškalna
Komunikācijas nodaļas vadītājs
Tālr.: 67028390
E-pasts: komunikacijas@sam.gov.lv

]]>
http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=6870 Mon, 24 Apr 2017 16:47:34 +0300 <![CDATA[Augulis ar Baltijas valstu kolēģiem pārrunā Rail Baltica projekta turpmāko virzību]]> http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=6870 Pirmdien, 24.aprīlī, satiksmes ministrs Uldis Augulis tikās ar Ziemeļjūras-Baltijas koridora projekta koordinatori un Eiropas Komisijas pārstāvi Katrīnu Trautmani, Lietuvas Transporta un komunikāciju ministru Rokas Masiuli un Igaunijas ekonomikas un infrastruktūras ministri Kadri Simson, kā arī uzrunāja Rail Baltica Global Foruma dalībniekus.

Foruma ietvaros Augulis tikās arZiemeļjūras-Baltijas koridora projekta koordinatori un Eiropas Komisijas pārstāvi Katrīnu Trautmani, ar kuru pārrunāja ar darba sadalījumu saistītās detaļas, aktuālos finansējuma jautājumus. Augulis izteica gandarījumu par aktualizēto ieguvumu-izdevumu analīzi, kas joprojām skaidri apliecina, ka Rail Baltica projekts ir būtisks ne tikai no drošības, vides un sociālajiem aspektiem, bet tas ir ekonomiski pamatots.

Vienlaikus notika triju Baltijas valstu transporta ministru tikšanās, kuras laikā Augulis ar Lietuvas Transporta un komunikāciju ministru Rokas Masiuli un Igaunijas ekonomikas un infrastruktūras ministri Kadri Simson pārrunāja aktuālos ar Eiropas sliežu platuma dzelzceļa Rail Baltica projekta īstenošanu saistītos jautājumus.

Sarunā ar kaimiņvalstu kolēģiem Augulis uzsvēra gandarījumu par aktualizēto ieguvumu izdevumu analīze, kas ļauj saglabāt pieejamo ES atbalsta intensitāti virs 80%. “Lai nodrošinātu ekonomisko rādītāju iespējamību, galvenais uzdevums ir kopīgi strādāt ar Poliju, Somiju, kā arī izcelsmes un galamērķu valstīm, nodrošinot Rail Baltica vietu tranzīta koridoros,” sarunā atzina Augulis.

Augulis izteica atbalstu savam Lietuvas kolēģim, ka nepieciešams nodrošināt to, ka Rail Baltica ir jābūt pelnošam, kas atbilstoši izmaksu-ieguvumu analīzei paredzams pēc 2028.gada. Augulis aicināja Igaunijas un Lietuvas kolēģus par šo jautājumu būt vienotiem un izdarīt visu, lai Baltijas valstu nodokļu maksātājiem nākotnē nebūtu jādotē Rail Baltica infrastruktūra.

Tāpat sarunā satiksmes ministrs Augulis novēlēja Igaunijas ekonomikas un infrastruktūras ministrei nākamajā pusgadā veiksmi un izdošanos Igaunijas Prezidentūrai, vadot darbu Eiropas Savienības Padomē.

Foruma ietvaros Augulis uzrunāja Rail Baltica Global dalībniekus, kur pasākuma pirmā diena ir veltīta diskusijām par Rail Baltica infrastruktūras potenciālo iespēju kļūt par katalizatoru jauna ekonomiskā koridora izveidē.

Uzrunā Augulis norādīja, ka Transports neapšaubāmi ir viena no ekonomikas nozarēm ar visaugstāko pievienoto vērtību un izaugsmes potenciālu – kā infrastruktūras attīstības, tā arī jaunu multimodālu transporta savienojumu un pakalpojumu attīstības jomās un tāpēc tas vienmēr ir bijis un būs viens no stūrakmeņiem, lai veiksmīgi turpinātu būvēt integrētu un konkurētspējīgu Eiropu.

Rail Baltica viennozīmīgi ir viens no ļoti veiksmīgiem starptautiskās sadarbības piemēriem. Rail Baltica dzelzceļa līnija, kas savieno Baltijas valstu ekonomiskos centrus, pirmkārt, noslēgs trīs Eiropas valstu integrācijas procesu Eiropas Vienotajā tirgū, otrkārt, stiprinās Baltijas kopīgo tirgu un, treškārt, radīs ekonomiskās izaugsmes potenciālu caur jaunu ekonomisko koridoru”, uzrunā uzsvēra Augulis.

Augulis uzstājās ministru paneļa diskusijā, kur norādīja, ka pārvaldot Rail Baltica infrastruktūru mērķis ir novērst šīs dzelzceļa līnijas fragmentāciju, padarot to pievilcīgu visiem pārvadātājiem, ar saskaņotu infrastruktūras jaudas sadales mehānismu un vienotu pieeju maksājumiem par tās izmantošanu. Augulis norādīja, ka jānodrošina arī saskaņota kustības vadība, kas piemēram neprasītu no mašīnistiem vairāku valodu zināšanas, bez līdzīgu procedūru nevajadzīgas atkārtošanās un nepieciešamību veikt neskaitāmu jautājumu saskaņošanu uz valstu robežām.

Rail Baltica Global forumā tika diskutēts par biznesa un pasažieru interesi ne tikai par Rail Baltica projektu, bet arī par citiem līdzīgiem šāda līmeņa projektiem Eiropā. Pasākumā piedalījās augsta līmeņa amatpersonas un viedokļu līderi no Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Somijas, Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta.

Foto no tikšanās pieejamas Satiksmes ministrijas foto vietnē Flickr
https://www.flickr.com/photos/satiksmes_ministrija/albums/72157679735965914
https://www.flickr.com/photos/satiksmes_ministrija/albums/72157680918969571
https://www.flickr.com/photos/satiksmes_ministrija/albums/72157681161035190

Komunikācijas nodaļa
Tālr. 67028390
E-pasts: komunikacijas@sam.gov.lv

]]>
http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=6869 Fri, 21 Apr 2017 11:47:29 +0300 <![CDATA[Satiksmes ministrs: 2018.gadā grants ceļiem papildus tiks novirzīti 25 miljoni eiro]]> http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=6869 2018.gadā valsts grants ceļiem papildu tiks novirzīti 25 miljoni eiro, šodien ikgadējā ceļinieku konferencē uzsvēra satiksmes ministrs Uldis Augulis.

Šie ir līdzekļi nāk no akcīzes nodokļa iekasēšanas plāna pārpildes 2016.gadaā un saskaņā ar valdības pērn lemto tiks novirzīti valsts autoceļu tīkla uzturēšanai. Lai efektīvi ieguldītu šos līdzekļus tiks izstrādāta grants ceļu programma.

Kā zināms, šodien Jūrmalā notiek ikgadējā ceļinieku konference “Latvijas ceļi nākamajos 100 gados”.

Konferencē piedalās vairāk nekā 200 dalībnieku: ceļu nozares speciālisti, pašvaldību vadītāji, ceļu būvniecības uzņēmumu vadītāji, valsts pārvaldes un nevalstisko organizāciju pārstāvji un citi speciālisti.

Konferences tiešraide ir pieejama portālā Delfi.lv

Informāciju sagatavoja:
VAS Latvijas Valsts ceļi
Komunikācijas daļa

]]>
http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=6861 Thu, 20 Apr 2017 15:35:04 +0300 <![CDATA[LGS uzsāk jaunā gaisa satiksmes vadības torņa ]]> http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=6861

Jau 2023. gadā lidostā “Rīga” būs jauns, moderns gaisa satiksmes vadības tornis, - tā projekta īstenošanu ir uzsākusi VAS “Latvijas gaisa satiksme” (LGS).

Paredzēts, ka jaunā torņa būvniecība tiks uzsākta 2018. gadā, bet pilnvērtīgu darbību pēc aprīkošanas ar vismodernākajām tehnoloģijām tas sāks 2023. gadā.

“LGS ir būtiska Latvijas aviācijas sastāvdaļa, kas nodrošina kvalitatīvu un drošu lidojumu vadību. Ir svarīgi, lai arī gaisa vadības infrastruktūra savlaicīgi attīstītos kopsolī ar visas Latvijas aviācijas nozares attīstību,” uzsver satiksmes ministrs Uldis Augulis.

“Lidosta “Rīga” gandrīz piecdesmit savas darbības gados ir attīstījusies un paplašinājusies, uzceltas jaunas būves, būtiski palielinājies lidojumu skaits. Plāni paredz, ka attīstība turpināsies, tāpēc ir nepieciešams jauns, augstāks tornis,” norāda LGS valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš.

Tikko ir noslēgušies pieredzējušā Vācijas aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēja DFS (“Deutsche Flugsicherung” - Vācijas Gaisa satiksmes vadības aģentūra) veiktie izpētes darbi, un secināts, ka, lai nodrošinātu nepieciešamo vizuālo kontroli pār lidlauku, jaunā torņa vēlamais augstums ir 50-60 metri pašreizējo 27 metru vietā.

Tāpat secināts, ka vecā torņa telpas nav iespējams paplašināt, lai tajās izvietotu, piemēram, tehnoloģijas tālvadības aeronavigācijas pakalpojuma (Remote Tower Control) ieviešanai Latvijā, kas nākotnē būtiski palētinātu gaisa satiksmes vadības pakalpojumu sniegšanu reģionālajām lidostām (piemēram, Liepājā).

“Jaunā torņa celtniecībai nebūs nepieciešams valsts budžeta finansējums. Pašlaik tiek lēsts, ka projekta kopējās izmaksas varētu sasniegt 18 miljonus eiro. Tos esam gatavi segt no pašu līdzekļiem, kā arī izmantot banku aizdevumu. Tāpat aktīvi vērtējam iespējas projektam piesaistīt ES līdzfinansējumu,” projekta finansiālo pusi skaidro D.Tauriņš.

Paredzams, ka esošais gaisa kontroles vadības tornis lidostas “Rīga” teritorijā tiks saglabāts kā rezerves tornis.

“Latvijas gaisa satiksme” ir valsts akciju sabiedrība, kas nodrošina aeronavigācijas pakalpojumus Latvijas gaisa telpas lietotājiem.

Foto no preses konferences pieejamas Satiksmes ministrijas foto vietnē Flickr

https://www.flickr.com/photos/satiksmes_ministrija/albums/72157680247373252

Papildu informācija:
Arnis Lapiņš
LGS preses sekretārs
+371 29 255 713
arnis.lapins@lgs.lv

]]>
http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=6857 Wed, 19 Apr 2017 14:43:09 +0300 <![CDATA[Lidosta “Rīga” svinīgi sagaida savu 60 miljono pasažieri]]> http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=6857 Starptautiskā lidosta “Rīga” trešdien, 19.aprīlī, svinīgi sagaidīja savu sešdesmit miljono pasažieri kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas – Kurtu Almkvistu (Curt Almquist), kurš lidostā ieradās ar nacionālās aviokompānijas airBaltic reisu no Stokholmas.

Zviedru zinātnieks Kurts Almkvists no Upsalas zinātnes parka Rīgā ieradās, lai piedalītos zinātniskā konferencē par mežkopības jautājumiem.

Lidosta “Rīga” savu 60 miljono pasažieri sagaidīja ar sarkano paklāju un deju ansambļa “Daiļrade” stalto dejotāju goda sardzi, simbolisku deju Rīgas Franču liceja deju kolektīva “Auseklītis” izpildījumā un dāvanām - īpaša dizaina ceļojumu koferi un lidostas privilēģiju programmas RIX Club karti. Nacionālā aviokompānija airBaltic Kurtam Almkvistam dāvināja sertifikātu lidojumam biznesa klasē, savukārt lidostas sadarbības partneri - TAV Airports Holding pārstāvis Latvijā SIA TAV Latvia un holdinga meitas uzņēmums AS Riga Airport Commercial Development (ATU Duty Free), kurus pārstāvēja reģionālais menedžeris Hakans Uzunosmanoglu (Hakan Uzunosmanoglu), sveica laimīgo pasažieri ar dāvanu groziem un dāvanu karti.

“Aviācijas nozare ir viena no tām nozarēm, kas Latviju pasaules kartē ik gadu padara aizvien redzamāku un sasniedzamāku. Tai ir būtiska loma tautsaimniecības attīstībā mūsdienu globālajā ekonomikā. Kopš valsts neatkarības atgūšanas ir sasniegts 60 miljonu apkalpoto pasažieru slieksnis, kas parāda vērienīgos soļus pretī lidostas izaugsmei. Līdz ar to varu droši apliecināt, ka šodien mēs akcentējam un novērtējam vienu no Latvijas veiksmes stāstiem, ar ko lepojamies,” uzrunā klātesošajiem norādīja satiksmes ministrs Uldis Augulis.

“Ik stundu lidosta Rīga apkalpo vairāk nekā 600 pasažierus – vidēji 18 000 pasažieru dienā, gandrīz pusmiljonu pasažieru mēnesī. Jaunākie dati liecina, ka šogad lidostu “Rīga” saviem ceļojumiem jau izmantojuši vairāk nekā 1,4 miljoni pasažieru - par 5% vairāk nekā pagājušajā gadā. Lidosta attīstās stabili un mērķtiecīgi – aug ne tikai pasažieru skaits, bet, kas ir vēl būtiskāk, paplašinās maršrutu tīkls, savienojamība, un aizvien pieaug to pasažieru skaits, kuri Rīgas lidostu izmanto kā aviosatiksmes mezglu, lai dotos uz tālākiem galamērķiem Āzijā, Eiropā un Skandināvijā,” uzsvēra starptautiskās lidostas “Rīga” valdes priekšsēdētāja Ilona Līce.

Nacionālās aviokompānijas izpilddirektors Martins Gauss savukārt norādīja: “airBaltic turpmāk kāpinās pasažieru pieauguma tempu Rīgas lidostā – šovasar mēs atveram 12 jaunus lidojumu maršrutus un piedāvāsim par 15% vairāk aviobiļešu. Mūsu klientiem Eiropā, Skandināvijā, NVS un Tuvajos austrumos tas nozīmē vairāk lētu lidojumu biļešu ceļojumiem uz jauniem, pievilcīgiem galamērķiem.”

Jau vēstīts, ka gada pirmajā ceturksnī starptautiskajā lidostā “Rīga” apkalpoti jau vairāk nekā 1,13 miljoni pasažieru, bet aprīļa pirmajās nedēļās pasažieru skaits pieaudzis vēl par 268,6 tūkstošiem, sasniedzot 1 401575 apkalpoto pasažieru, kas ir par 5% vairāk nekā pērn attiecīgajā laika posmā. Tostarp par 11% pieaudzis tranzīta un transfēra pasažieru skaits, veidojot 26% no kopējā pasažieru skaita.

Šā gada vasaras lidojumu sezonā no starptautiskās lidostas “Rīga” būs iespējams doties uz 89 galamērķiem visā pasaulē. Visplašāko jauno galamērķu skaitu vasaras sezonā plāno atklāt nacionālā aviokompānija airBaltic, kas papildus esošajiem maršrutiem piedāvās lidojumus uz Tamperi (Somijā), Odesu (Ukrainā), Kazaņu (Krievijā), Aberdīnu (Lielbritānijā), Stavangeru (Norvēģijā), Ženēvu (Šveicē), Katāniju (Itālijā), Liepāju (Latvijā), Madridi (Spānijā) un Gēteborgu (Zviedrijā).

Divus jaunus galamērķus vasaras sezonā atklās zemo cenu aviokompānija Wizz Air, kas no 25.jūnija piedāvās iespēju pasažieriem divas reizes nedēļā nokļūt Reikjavīkā (Islandē) un Bari (Itālijā). Savukārt Scandinavian Air System (SAS) jau no 26.marta 12 reizes nedēļā nodrošina lidojumus uz Kopenhāgenu (Dānijā).

Lidostā vasaras sezonā ienāks arī viena jauna aviokompānija – Krievijas lielākais reģionālais gaisa pārvadātājs RusLine, kas piedāvās lidojumus uz Domodedovas lidostu Maskavā. Savukārt aviokompānija Ellinair ceļotājiem piedāvās čarterlidojumus uz Krētas galvaspilsētu Irakliju.

Lidojumus no lidostas “Rīga” nodrošina 17 aviokompānijas – airBaltic, Ryanair, WizzAir, Aeroflot, SAS, Finnair, Norwegian Air Shuttle, Lufthansa, LOT Polish Airlines, Utair, Turkish Airlines, Ukraine International Airlines, RusLine, Uzbekistan Airways, Belavia, Ellinair un Smartlynx Airlines.

Starptautiskā lidosta Rīga ir lielākais aviosatiksmes mezgls Baltijas valstīs. No lidostas Rīga ziemas sezonā iespējams doties uz vairāk nekā 60, bet vasaras sezonā - uz vairāk nekā 80 galamērķiem, ko nodrošina 20 aviosabiedrības. 2016.gadā lidosta Rīga apkalpoja vairāk nekā 5,6 miljonus pasažieru gandrīz 45% no kopējā Baltijas valstu pasažieru skaita.

Lidostas publicitātes foto pieejami Satiksmes ministrijas foto vietnē Flickr.com

https://www.flickr.com/photos/satiksmes_ministrija/albums/72157682795932685

Informāciju sagatavoja:
Laura Karnīte
Komunikācijas vienības vadītāja
VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”
T: +371 67207694
GSM: +371 29165007
l.karnite@riga-airport.com

www.riga-airport.com

]]>