Satiksmes Ministrijas jaunumu RSS http://www.sam.gov.lv www.sam.gov.lv lv http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=7059 Thu, 22 Jun 2017 14:13:44 +0300 <![CDATA[Akcionāru sapulce piekrīt A/S “Pasažieru vilciens” valdes locekļa apstiprināšanai ]]> http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=7059 Satiksmes ministrija kā A/S „Pasažieru vilciens” akcionāra pārstāvis ir devusi piekrišanu padomes lēmumam par valdes locekļa ievēlēšanu.

AtbilstošiPubliskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumam un A/S “Pasažieru vilciens” statūtiem padome virza apstiprināšanai akcionāru sapulcē padomes apstiprināto kandidatūru uzņēmuma valdē.

A/S Pasažieru vilciensvaldes locekļa amatā padome izvirzīja Aldi Daugavvanagu. Padome A/S Pasažieru vilciensvaldes locekļa amatā nominēja pārstāvi atbilstoši Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas(OECD)rekomendācijām, ņemot vērā kandidāta profesionalitāti, kompetenci un pieredzi.

A.Daugavvanagam iegūts tiesību maģistra grāds Latvijas Policijas akadēmijā un maģistra grāds sociālajā psiholoģijā (organizāciju psiholoģijas) Latvijas Universitātē. Darba pieredze - SIA “Hiponia” Administratīvā departamenta vadītājs, A/S “Pasažieru vilciens” Juridiskās daļas vadītājs/vadošais jurists, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja Administratīvā departamenta vadītājs, Latvijas Policijas akadēmijas dekāns, Daugavpils Universitātes Tiesību zinātņu katedras docents.

Komunikācijas nodaļa
Tālr.: 67028013
E-pasts: komunikacijas@sam.gov.lv

]]>
http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=7053 Tue, 20 Jun 2017 16:42:28 +0300 <![CDATA[Augulis piedāvā Azerbaidžānai stiprināt sadarbību tranzīta, aviācijas un sakaru jomā]]> http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=7053 Otrdien, 20.jūnijā, satiksmes ministrs Uldis Augulis tikās ar Azerbaidžānas transporta, komunikācijas un tehnoloģiju ministru Raminu Guluzade, pārrunājot abu valstu iespējas padziļināt sadarbību tranzīta, aviācijas un sakaru jomā.

Augulis sarunas laikā īpaši uzsvēra, ka Latvija saskata potenciālu sadarbības stiprināšanai nākotnē ar Azerbaidžānu trīs būtiskākajos virzienos - Eirāzijas transporta koridoru attīstībā, aviācijas un sakaru jomā. Latvija pēdējo gadu laikā ir īpaši aktīvi darbojusies Eirāzijas dzelzceļa pārvadājumu attīstībā, veiksmīga sadarbība ir izveidojusies Austrumu-Rietumu tranzīta koridora ietvaros. Pērn sekmīgi īstenota konteinervilciena organizēšana no Ķīnas uz Latviju, bet šogad jau uzsākti arī pārvadājumi no Latvijas uz Ķīnu.

“Uzskatu, ka šajā kontekstā varam būtiski stiprināt mūsu sadarbību ar Azerbaidžānu, attīstot savstarpējus dzelzceļa savienojumus, jo Azerbaidžānu šķērso gan starptautiskais transporta koridors Ziemeļi-Dienvidi, gan koridors Eiropa‒Kaukāzs‒Āzija, kas ir daļa no Jaunā Zīda ceļa. Savukārt Ziemeļu – Dienvidu koridora attīstība paredz dzelzceļa savienojumu izveidi starp Irānu, Indiju un Baltijas valstīm,” akcentē Augulis.

Runājot par sadarbību aviācijas jomā, Augulis izteica gandarījumu, ka Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic veic lidojumus uz Baku vasaras sezonā divas reizes nedēļā un lidojumus veic sadarbībā ar Azerbaijan Airlines. Ministrs apstiprināja, ka Latvija ir gatava sadarboties, rast jaunus risinājumus un iespējas, lai nodrošinātu pieaugošo pasažieru un kravu tranzīta pieprasījumu Eirāzijā.

Attīstot sadarbību sakaru jomā, Latvija saskata divas nozīmīgus sadarbības virzienus –pasta finanšu pakalpojumu jomā un pieredzes apmaiņas iespējas elektroniskā paraksta un elektroniskās identifikācijas jomā.

Visbeidzot tikšanās noslēgumā ministri izteica pārliecību, ka abu valstu mērķi transporta, loģistikas un sakaru jomās ir līdzīgi, kā arī tas veicinātu turpmāku sadarbības attīstību Eirāzijas transporta sektora attīstības ietvaros, kā arī sakaru jomā. Turklāt ministri ir pārliecināti, ka šī sadarbība paliks arvien ciešāka.

Tikšanās piedalījās arī Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš. No 19. līdz 21.jūnijam, Augulis un Ozoliņš atrodas darba vizītē Azerbaidžānā, kur notika Latvijas – Azerbaidžānas Starpvaldību komisijas 7.sēdē.

Foto no vizītes pieejams SM foto vietnē Flickr:

https://www.flickr.com/photos/satiksmes_ministrija/albums/72157682265982422

Komunikācijas nodaļa
Tālr.: 67028390,
e-pasts: komunikacijas@sam.gov.lv

]]>
http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=7044 Fri, 16 Jun 2017 12:28:46 +0300 <![CDATA[Notiks Latvijas – Azerbaidžānas Starpvaldību komisijas (SVK) sēdē]]> http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=7044 No 19. līdz 21.jūnijam, satiksmes ministrs Uldis Augulis uzturēsies darba vizītē Azerbaidžānā, kuras laikā notiks Latvijas – Azerbaidžānas Starpvaldību komisijas (SVK) 7.sēdē.

Otrdien, 20.jūnijā, notiks SVK 7.sēde, kuru vadīs Latvijas puses līdzpriekšsēdētājs, satiksmes ministrs Uldis Augulis un Azerbaidžānas puses līdzpriekšsēdētājs, ekoloģijas un dabas resursu ministrs Huseinguls Baghirovs, tās darba kārtībā - esošā abu valstu sadarbība un attīstības perspektīvas ekonomikā, transportā un sakaros, zinātnē un izglītībā, lauksaimniecībā, enerģētikā, kultūrā u.c. jautājumi.

Azerbaidžāna Latvijai ir nozīmīgs ekonomiskais partneris, par to liecina mūsu ciešā sadarbība, gan valdības, gan uzņēmumu līmenī,” par savu vizīti uz Baku saka Augulis. Kā uzsver satiksmes ministrs: “Lai gan ir pagājis tikai gads kopš iepriekšējās Latvijas – Azerbaidžānas Starpvaldību komisijas 6.sēdes Rīgā, līdzšinējie rezultāti pierāda, ka abas puses aktīvi strādā pie protokolā pausto apņemšanos izpildes.”

Vizītes laikā plānota Auguļa tišanās ar Azerbaidžānas Transporta, komunikācijas un tehnoloģiju ministru Raminu Guluzade.

Komunikācijas nodaļa
Tālr.: 67028390
E-pasts: komunikacijas@sam.gov.lv

]]>
http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=7043 Fri, 16 Jun 2017 12:13:12 +0300 <![CDATA[Aicinām mediju pārstāvjus uz mediju pasākumu saistītu ar bezpilota gaisa kuģu (dronu) drošību ]]> http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=7043 Klāt vasaras Saulgriežu svētku nedēļa, kuras kulminācija ir Līgo svētki un Jāņu diena, laiks, kurā liela daļa no pilsētniekiem dosies lauku virzienā un pie dabas, lai izjustu svētku atmosfēru un atpūstos ģimenes un draugu lokā. Svētkos tiks dziedātas Jāņu dziesmas, kurināti Jāņu ugunskuri un visādi citādi tie tiks atraktīvi pavadīti. Kā jau tas ierasts, svētku jautrība un pasākumu neaizmirstamā gaisotne parasti tiek fiksēta foto un video. Attīstoties tehnoloģijām, foto un video fiksāciju šodien izpilda ar bezpilota gaisa kuģa jeb tautā dēvēts par drona palīdzību. Taču, der atcerēties, ka tas ir lidaparāts un prasa zināšanas kā ar to rīkoties, pārzināt nepieciešamās drošības prasības un tās ievērot, lai netiktu nodarīts bojājums īpašumam un gūti savainojumi sev un citiem svētku dalībniekiem.

Lai svētku prieks paliek dronu uzņemtajās fotogrāfijās un video, ar ko tālāk dalīties ar draugiem, Satiksmes ministrija (SM) un Civilās Aviācijas aģentūra (CAA) aicina mediju pārstāvjus uz preses pasākumu, otrdien, 20.jūnijā, plkst. 10:00, Satiksmes ministrijā, Gogoļa ielā 3, 313.telpā.

Pasākumā piedalīsies SM Aviācijas departamenta direktors Arnis Muižnieks, CAA direktors Māris Gorodcovs, CAA ES lietu un starptautisko attiecību daļas vadītāja Aivita Ļubļina-Goldmane, Latvijas Tālvadības gaisa kuģu asociāciju(LARPAS) komunikāciju vadītājs​ Ilmārs Ozols.

Mediju pārstāvji tiks informēti par esošajām prasībām un noteikumiem bezpilota gaisa kuģu (dronu) izmantošanā, kā arī tiks demonstrēta CAA sagatavota animācijas īsfilma par dronu lietošanas noteikumiem, kā arī sniegtas atbildes uz Jūsu jautājumiem. Caurlaides uz mediju pasākumu aicinām pieteikt SM Komunikācijas nodaļā, tālr. 67028390 vai e-pasts: komunikacijas@sam.gov.lv

Aivis Freidenfelds

Komunikācijas nodaļas vadītājs

Tālr.: 67028013

E-pasts: komunikacijas@sam.gov.lv

]]>
http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=7035 Thu, 15 Jun 2017 12:33:39 +0300 <![CDATA[Pilnveidos tiesisko regulējumu efektīvai pasta sūtījumu piegādes risinājumu nodrošināšanai ]]> http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=7035 Pasta politikas pamatnostādnēs 2011.-2017.gadam noteikts rīcības virziens, kas paredz veicināt uz jaunajām tehnoloģijām balstīta un uz klientu vajadzībām orientēta pasta pakalpojumu sniegšanu un jaunu pakalpojumu veidu attīstību, tādējādi sagatavoti grozījumi Pasta likumā.

Pasta likums nosaka lietotāju, pasta komersantu un valsts pārvaldes iestāžu kompetenci, tiesības un pienākumus, kas saistīti ar pasta nozares regulēšanu, pasta tīkla nodrošināšanu un pasta pakalpojumu sniegšanu.

Pasta tirgus no 2013.gada ir pilnībā liberalizēts, un šobrīd Latvijā pasta pakalpojumus, atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas datiem, sniedz 93 pasta komersanti. Saskaņā ar Pasta likuma pārejas noteikumiem līdz 2019.gada 31.decembrim universālā pasta pakalpojuma saistības noteiktas valsts akciju sabiedrībai “Latvijas Pasts”.

Pamatojoties uz Pasta politikas pamatnostādnēs 2011.-2017. gadam noteikto uzdevumu, Satiksmes ministrijas (SM) izstrādātie un ceturtdien, 15.jūnijā, Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie grozījumi Pasta likumā paredz precizēt normas, nodrošinot vienkāršotāku regulējumu pasta pakalpojumu sniegšanai atvērtā pasta tirgus apstākļos..

Grozījumi paredz izslēgt definīcijas, kas sīki apraksta visus vēstuļu korespondences sūtījumu veidus, kurus piemēro tikai universālā pasta pakalpojuma sniedzējs, ņemot vērā Pasaules Pasta savienības klasifikāciju, vienlaicīgi precizējot vēstuļu korespondences sūtījumu definīciju, vispārinot to,. tādējādi pasta komersantiem tiek dota elastība pašiem noteikt pasta sūtījumu veidus un formātus, kas veicina uz klientu orientētu pakalpojumu sniegšanu.

Piedāvājot klientiem ērtākus risinājumus, pasta komersanti nodrošina iespēju nodot pasta sūtījumus ne tikai pasta tīkla piekļuves punktos, bet arī citās vietās, kā alternatīvu tradicionālajam parakstam sūtījumu saņemšanas apliecinājumam izmanto dažādas sistēmas, kas elektroniski sagatavo datus, tādējādi tiek precizētas definīcijas, kas saistītas ar pasta pakalpojumu aprakstu.). Papildus grozījumi paredz iespēju sūtītājiem sūtījumu nodošanas laikā uzrādīt ne tikai personas apliecināšanas dokumentu, bet arī citu dokumentu, kas satur visus klienta identifikācijai nepieciešamos datus – fotogrāfiju, personas kodu, personisko parakstu.

Likumprojekts paredz precizēt normas par universālā pasta pakalpojuma sniedzēja tiesībām piemērot īpašos tarifus un pienākumu publicēt informāciju par īpašiem tarifiem un to piemērošanas nosacījumiem, kas novērsis šo normu atšķirīgu interpretāciju.

Lai stātos spēkā, tie jāakceptē valdībai un grozījumi jāpieņem Saeimā.

Aivis Freidenfelds
Komunikācijas nodaļas vadītājs
Tālr.: 67028013
E-pasts: komunikacijas@sam.gov.lv

]]>
http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=7047 Thu, 15 Jun 2017 15:31:17 +0300 <![CDATA[Stājas spēkā jauni viesabonēšanas nosacījumi Eiropas Savienībā]]> http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=7047 No 2017.gada 15.jūnija Eiropas Savienībā ir atcelti viesabonēšanas tarifi un mobilo sakaru lietotāji turpmāk saņems viesabonēšanas pakalpojumus citās Eiropas Savienības dalībvalstīs par tādiem pašiem tarifiem kā mītnes valstī.

Grozījumi 2012.gada viesabonēšanas regulā īsteno principu “abonē viesos kā mājās”, kas nozīmē, ka mobilo sakaru lietotāji varēs ceļot Eiropas Savienībā un maksāt par balss zvaniem, īsziņām vai datu pārraidi tikpat, cik savā valstī. Vienlaikus jāatzīmē, ka jaunais regulējums ir paredzēts periodiskai ceļošanai, nevis mobilo sakaru izmantošanai, pastāvīgi uzturoties ārzemēs. Jaunie nosacījumi paredz, ka mobilo sakaru operatori ir tiesīgi piemērot tā saukto godīgas lietošanas politiku, proti, samērīgus kontroles mehānismus, lai nepieļautu viesabonēšanas ļaunprātīgu izmantošanu.

Līdz ar jauno nosacījumu piemērošanu mobilo sakaru lietotājiem, Eiropas Savienībā no 2017.gada 15.jūnija tiek samazināti arī starpoperatoru jeb vairumtirdzniecības tarifi balss zvaniem, īsziņām un datu pārraidei. Balss zvaniem maksimālais vairumtirdzniecības tarifs samazināsies no 0,05EUR/min uz 0.032EUR/min, īsziņām - no 0,02 EUR uz 0,01 EUR par īsziņu. Ņemot vērā straujo datu pārraides lietojuma pieaugumu un situāciju, ka Latvijā ir vieni no zemākajiem mobilo sakaru tarifiem Eiropas Savienībā, ir būtisks tieši datu pārraides tarifu pakāpenisks samazinājums ilgtermiņā – no 7.70 EUR/GB 2017.gadā uz 2.50 EUR/GB 2022.gadā.

Viesabonēšanas tarifu samazināšana ir regulāri pārskatīta jau kopš 2007.gada un Satiksmes ministrija sadarbībā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju, Latvijas mobilo sakaru operatoriem un citām iesaistītajām pusēm ir nodrošinājusi aktīvu iesaisti un viedokļa paušanu diskusijās visos līmeņos, lai panāktu Latvijas mobilo sakaru lietotāju interesēm atbilstošu regulējumu.

Sīkāka informācija par viesabonēšanu latviešu valodā pieejama tīmekļa vietnēs:

https://ec.europa.eu/latvia/news/ce%C4%BCot%C4%81ju-viesabon%C4%93%C5%A1anas-maksas-atcel%C5%A1ana-es-2017-gad%C4%81_lv

http://europa.eu/youreurope/citizens/consumers/telecoms-internet/mobile-roaming-costs/index_lv.htm

Komunikācijas nodaļa
Tālr.: 67028013
E-pasts: komunikacijas@sam.gov.lv

]]>
http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=7032 Wed, 14 Jun 2017 16:18:36 +0300 <![CDATA[Satiksmes ministrs: Lai remontdarbi neapstātos, jau rudenī būtu jālemj par autoceļu finansēšanas modeli; apsekoti ceļu būvdarbi Zemgalē]]> http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=7032 “Šogad remontdarbi valsts autoceļu tīklā uzsākti savlaicīgi un sezona rit pilnā sparā, ceļu būvdarbi notiek visos valsts reģionos. Lai tā turpinātos arī nākamajos gados, jau šoruden valdībai būtu jālemj par ilgtspējīgu autoceļu finansēšanas modeli,” šodien, apsekojot ceļu būvdarbus Zemgalē, uzsvēra satiksmes ministrs Uldis Augulis.

Kopā ar VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) un VAS Latvijas Autoceļu uzturētājs (LAU) vadību viņš apmeklēja vairākus būvniecības objektus uz reģionālajiem autoceļiem Bauskas apkārtnē, kā arī iepazinās ar LAU dolomīta karjera Akmenscūciņas darbību.

Fotoreportāža no vizītes dolomīta šķembu karjerā un būvdarbu apsekošanas ir pieejama šeit: https://failiem.lv/u/rvp3ahyn#_ Fotogrāfs Renārs Koris.

Pateicoties papildu finansējumam no valsts budžeta (14 miljoni eiro), šogad būvdarbi notiek uz vairākiem reģionālajiem un vietējiem ceļiem. Tieši šo kategoriju autoceļiem visvairāk pietrūkst līdzekļu, īpaši tas attiecas uz vietējās nozīmes ceļiem, kuros nedrīkst ieguldīt Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļus. Kā zināms, labā tehniskā stāvoklī esošo valsts galveno autoceļu īpatsvars pēdējos gados pieaudzis, pateicoties ES fondu līdzekļiem, reģionālo autoceļu tehniskais stāvoklis palicis nemainīgs, bet ir pieaudzis sliktā stāvoklī esošo vietējo autoceļu īpatsvars.

“Nākamgad vietējo ceļu remontiem varēs atvēlēt vēl lielāku finansējumu, pateicoties tam, ka būs pieejami papildu līdzekļi no valsts budžeta 25 miljonu eiro apmērā – par šādu summu 2016. gadā tika pārsniegti akcīzes nodokļa ieņēmumi, kuri, atbilstoši valdības lēmumam, tiks novirzīti autoceļiem. Un, ņemot vērā vietējo ceļu neapmierinošo stāvokli, papildu finansējums tiks novirzīts tieši tiem,” norādīja satiksmes ministrs.

Dolomīta šķembu karjerā Akmenscūciņas netālu no Iecavas tiek iegūtas dolomīta šķembas autoceļu uzturēšanai. Pērn karjerā saražoti 163,6 tūkstoši kubikmetru dolomītu šķembu, savukārt šogad līdz jūnijam saražoti 50 tūkstoši kubikmetru šķembu. Karjerā saražotās šķembas pārsvarā tiek izmantotas uz vietējas nozīmes ceļiem, meža ceļiem, kā arī būvniecībā – pamatos, laukumos un piebraucamajos ceļos. Aptuveni pusi no saražotajām šķembām izmanto LAU, savukārt otra puse tiek pārdota dažādām būvniecības kompānijām, tajā skaitā arī lielajiem ceļu būvniecības uzņēmumiem. Karjers darbojas kopš 1987. gada, Akmenscūciņās tiek nodarbināti 12 LAU darbinieki.

Satiksmes ministrs apmeklēja arī Vecsauli, kur noslēgumam tuvojas reģionālā autoceļa Bauska–Aizkraukle (P87) remontdarbi (8,35.- 17,41.km). Būvuzņēmējs SIA Igate tur pagājušajā nedēļā veica defektu labojumus, un LVC Ceļu laboratorijas speciālisti šodien veica atkārtotus paraugu urbumus, lai veiktu kvalitātes pārbaudes. Ja kvalitātes rādītāji būs pozitīvi, objektu plānots nodot ekspluatācijā šovasar. Ceļam veikta asfalta profila labošana, izlīdzinošās kārtas un asfalta dilumkārtas būvniecība. Tāpat izbūvēta pasažieru platforma, veikta grāvju rakšana un nomaļu uzpildīšana. Būvdarbu līgumcena ir 1,7 miljoni eiro (ar PVN).

Ministrs apsekoja arī būvdarbus uz autoceļa Ķekava–Skaistkalne (P89), kur pilnībā tiek pārbūvēts posms no Bārbeles līdz Skaistkalnei, tiek remontēts tilts pāri Mēmelei Skaistkalnē, kā arī pilnībā pārbūvēts tilts pāri Iecavas upei.

Iecavas tiltam izbūvēta jauna tilta laiduma konstrukcija, uzklāta hidroizolācija un ieklāta asfalta aizsargkārta, un šogad uz tilta pilnībā tiks izbūvēts jauns asfalta segums. Notiek arī tilta konusu un upes gultnes nostiprināšanas darbi. Pašā Skaistkalnē ir izbūvētas jaunas komunikācijas: rekonstruētas ūdensvada un kanalizācijas sistēmas, pārbūvēti sakaru un elektrotīkli. Lielākajā daļā ciemata izbūvēti jauni gājēju celiņi. Atjaunota upītes Dzērvīte caurtekas hidroizolācija.

Būvdarbus posmā no Bārbeles līdz Skaistkalnei (47.- 55,8. km) SIA Igate uzsāka pērn un šogad tos turpina pēc tehnoloģiskā pārtraukuma, darbu līgumcena ir astoņi miljoni eiro (ar PVN), tos līdzfinansē ERAF.

Informāciju sagatavoja:
VAS Latvijas Valsts ceļi
Komunikācijas daļa
VAS ''Latvijas Valsts ceļi''

Satiksmes informācijas centrs
Tālrunis: +371 80005555
Fakss: +371 65071242
E-pasts: sic@lvceli.lv

]]>