Starptautiskās lidostas „Rīga” lidlaukā jau šobrīd ir ieviestas visas nepieciešamās instrumentālo lidojumu procedūras, kā to paredz Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) prasības. Taču arī citi Latvijas Republikā esošie lidlauki var pretendēt uz instrumentālo lidojumu procedūras ieviešanu, bet šobrīd nav nacionālā normatīvā akta, kas noteiktu vienotu šīs procedūras izstrādi un ieviešanu visos lidlaukos.

Tāpēc Satiksmes ministrija sadarbībā ar VA „Civilās aviācijas aģentūra” (CAA) sagatavojusi Ministru kabineta noteikumu projektu „Gaisa kuģu lidojumu procedūras izstrādāšanas, validēšanas, apstiprināšanas un uzturēšanas kārtība”, kas ceturtdien, 20. jūnijā, tika izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē.

Noteikumu projekts paredz, ka lidojumu procedūras izstrādāšanu, drošības novērtēšanu, validāciju, publicēšanu un uzturēšanu veic VAS „Latvijas gaisa satiksme” (LGS), kas faktiski arī ir vienīgā organizācija Latvijā ar atbilstošu pieredzi un aprīkojumu. Savukārt lidojumu procedūras apstiprināšanu un valsts uzraudzību un kontroli pār visu lidojumu procedūras procesu veic CAA.

Lai neierobežotu brīvā tirgus principu Eiropas Savienības tirgū, projektā ir paredzēts, ka lidojumu procedūras ierosinātājs, kas var būt lidlauka ekspluatants, gaisa kuģu ekspluatants, Latvijas Nacionālie bruņotie spēki, kā arī valsts vai pašvaldības iestādes, var piesaistīt jebkuras Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts atbildīgās aviācijas iestādes atzītu lidojumu procedūras izstrādāšanā organizāciju, lai tā izstrādātu visu lidojumu procedūru vai atsevišķu tās daļu.

Izstrādātie noteikumi stāsies spēkā pēc to pieņemšanas valdībā.

Elīna Balgalve
Satiksmes ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālrunis: 67028274; e-pasts: elina.balgalve@sam.gov.lv

Kuģošanas drošības nolūkos paredzēts noteikt, ka atpūtas kuģim, kura korpusa garums ir lielāks par 24 metriem jāsaņem kuģošanas spējas apliecība, kā arī reizi divos gados jāveic periodiskās apskates neatkarīgi no atpūtas kuģa paredzētā izmantošanas veida.

Tiek precizēta norma attiecībā uz glābšanas plosta nepieciešamību uz atpūtas kuģiem, nosakot, ka glābšanas plostam jābūt uz visiem B kategorijas atpūtas kuģiem. Tas tiek darīts, lai pastiprinātu drošību uz B kategorijas atpūtas kuģiem, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem var tikt ekspluatēti atklātā jūrā.

Tiek precizēta norma, kas paredz, ka tiem atpūtas kuģu īpašniekiem, kuru kuģi ir bijuši reģistrēti Eiropas Savienības dalībvalstī, bet, kuri nevar uzrādīt kuģa ražotāja dokumentus, kas apliecina kuģa kategoriju un maksimāli pieļaujamo cilvēku skaitu uz kuģa, turpmāk šo nepieciešamo informāciju varēs apliecināt ar atzītas organizācijas atzinumu vai to varēs noteikt VAS „Latvijas Jūras administrācija” Kuģošanas drošības inspekcijas inspektors, novērtējot konkrētā kuģa konstrukciju atbilstību kuģa kategorijai.

Vienlaikus tiesību akta projekts papildina to dokumentu sarakstu, kādiem jāatrodas uz atpūtas kuģa, kā arī precizē atpūtas kuģu radioaprīkojuma un navigācijas aprīkojuma prasības atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai ministrijām, pirms tā pieņemšanas valdībā.

Aivis Freidenfelds
Komunikācijas nodaļas vadītājs
Tālr.: 67028013
E-pasts: komunikācijas@sam.gov.lv

Vizītes laikā plānots apmeklēt Rēzeknes Robežsardzes koledžu, Rēzeknes II muitas kontroles un Terehovas muitas kontroles un robežpārejas punktus, iepazīties ar to darbību, apskatīt punktu infrastruktūru un tehnisko nodrošinājumu.

Masu plašsaziņas līdzekļu iespēja tikties ar satiksmes ministru un ASV vēstnieku ir Terehovas muitas un robežkontroles punktā pulksten 16.15. Par savu dalību lūdzam informēt SM Komunikācijas nodaļu, nosūtot informāciju (vārds, uzvārds, masu plašsaziņas līdzeklis) uz e-pastu: komunikacijas@sam.gov.lv vai zvanot 67028274 vai 67028013, līdz trešdienai, 19.jūnijam, plkst.15:00

Papildus informācija saziņā ar satiksmes ministra padomnieci komunikāciju jautājumos Līgu Līci, mob.tel. 29192972.

Aivis Freidenfelds
Komunikācijas nodaļas vadītājs
Tālr.: 67028013
E-pasts: komunikācijas@sam.gov.lv

A.Matīss atzina, ka starp abām valstīm izveidojusies labas politiskās attiecības, kuras būtu jāizmanto, lai veicinātu ekonomisko sadarbību dažādās tautsaimniecības nozarēs, tai skaitā transporta sektorā.

Puses bija vienisprātis, ka abām valstīm aktīvi jāstrādā pie jaunu tranzīta koridoru izveidošanas un to popularizēšanas. A.Matīss uzsvēra, ka konteinervilciens „Zubr” ir viens no galvenajiem dzelzceļa koridoriem, kas savieno Baltijas jūru ar Melno jūru. Lai sekmētu „Zubr” projekta attīstību un plašāku uzņēmēju iesaisti pārvadājumos, svarīgs ir Latvijas un Gruzijas atbalsts, kas palīdzētu celt „Zubr” projekta ekonomisko un ģeopolitisko nozīmi, t.sk. to pagarinot līdz Turcijai un Skandināvijai, un citām reģionu valstīm.

A.Matīss Gruzijas vēstnieku arī informēja, ka Latvija apsver esošā Ziemeļu sadales tīkla (Northern Distribution Network), kas nodrošina NATO kravu plūsmu uz un no Afganistānas, komercializācijas iespējas, kā arī esošo transporta koridoru Eirāzijā paplašināšanu un jaunu veidošanu.

Satiksmes ministrs izteica atbalstu Gruzijas vēlmei organizēt Latvijas-Gruzijas starpvaldību komisiju, kā arī Biznesa forumu, kurā būtu iespējams reklamēt abu valstu transporta sistēmu priekšrocības.

Rolands Rumba
Satiksmes ministrijas sabiedrisko attiecību speciālists
Tālrunis: 67028390, e-pasts: rolands.rumba@sam.gov.lv

SIA „Lattelecom” kandidatūru bija izvirzījusi konkursa komisija,kuras sastāvā bija iekļauti pārstāvji no Satiksmes ministrijas, Kultūras ministrijas, Konkurences padomes un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes.

Izvērtējot SIA „Lattelecom” piedāvājumu, konkursa komisija konstatēja, ka SIA „Lattelecom” piedāvājums sagatavots un noformēts atbilstoši konkursa nolikuma norādītajām noformēšanas prasībām, iesniegtie dokumenti apliecina SIA „Lattelecom” atbilstību konkursa nolikuma noteiktajām kvalifikācijas prasībām pretendentam un SIA „Lattelcom” piedāvājumā ietvertais tehniskais piedāvājums atbilst konkursa nolikuma noteiktajām prasībām.

Konkursa komisija SIA „Lattelecom” kopā piešķīra 96 punktus no 100. Ņemot vērā iepriekš minēto, konkursa komisija nolēma atzīt SIA „Lattelecom” par konkursa „Maksas televīzijas pakalpojuma nodrošināšana zemes apraidē” uzvarētāju un pieņēma lēmumu šo kandidatūru virzīt apstiprināšanai MK.

SIA „Lattelecom” piedāvājumā ietvertā pakalpojuma nodrošināšanas stratēģija paredz piedāvāt augsti kvalitatīvu TV saturu ar iespēju izvēlēties TV programmu klāstu atbilstoši klientu interesēm, nodrošināt modernas papildu iespējas un kvalitatīvu klientu apkalpošanas servisu visā Latvijā.

SIA „Lattelecom” nodrošinās virszemes maksas televīzijas apraidi no 2014.gada 1.janvāra līdz 2021.gada 31.decembrim, pirms tam noslēdzot līgumu ar VAS „Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” par infrastruktūras izmantošanu maksas televīzijas programmu zemes izplatīšanas ciparformātā nodrošināšanai. Savukārt bezmaksas virszemes televīzijas apraidi no 2014.gada 1.janvāra pilnībā nodrošinās LVRTC.

Rolands Rumba
Satiksmes ministrijas sabiedrisko attiecību speciālists
Tālrunis: 67028390, e-pasts: rolands.rumba@sam.gov.lv

To paredz otrdien, 18.jūnijā, Ministru kabinetā (MK) atbalstītais noteikumu projekts „Grozījumi Ministru kabineta 2012.gada 24.janvāra noteikumos Nr.79 „Noteikumi par darbības programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.2.2.3.aktivitāti „Elektronisko sakaru pakalpojumu vienlīdzīgas pieejamības nodrošināšana visā valsts teritorijā (platjoslas tīkla attīstība)””” (MK noteikumi Nr.79).

Atbilstoši MK noteikumiem Nr.79 Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansētā projekta„Nākamās paaudzes tīkli lauku teritorijās”īstenotājs ir VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC), un projekta laikā ir paredzēta optiskā tīkla piekļuves punktu izveidošana ar pašvaldību saskaņotā adresē (piemēram, pašvaldības publiskajā iestādē, tai skaitā skolā, bibliotēkā, poliklīnikā, slimnīcā vai citā pašvaldības iestādē).

Līdz šim spēkā esošais regulējums publiskai personai, kas noslēgusi līgumu ar LVRTC par viena vai vairāku optiskā tīkla piekļuves punktu izveidi ātrgaitas platjoslas tīkla infrastruktūrai, nedeva tiesības pašvaldībām nodot savu nekustamo īpašumu bezatlīdzības lietošanā projekta īstenošanai. Tas nozīmē, ka par ātrgaitas platjoslas tīkla infrastruktūras izvietošanu, piemēram, kāda pagasta bibliotēkā vai skolā, LVRTC būtu jāmaksā atlīdzība, līdz ar to paaugstinātos tīkla uzturēšanas pašizmaksas. Rezultātā attiecīgajās pašvaldībās pieaugtu interneta piekļuves pakalpojumu cenas gala lietotājiem - iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Tas neļautu sasniegt projekta atbalsta mērķi - nodrošināt piekļuvi mazumtirdzniecības platjoslas pakalpojumiem izvēlētajās teritorijās par cenu, kas līdzīga pakalpojumu cenām pilsētu teritorijās, jo cena kļūtu augstāka nekā pilsētās.

Rolands Rumba
Satiksmes ministrijas sabiedrisko attiecību speciālists
Tālrunis: 67028390, e-pasts: rolands.rumba@sam.gov.lv

Likuma grozījums paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt transportlīdzekļa likvidācijas sertifikātā norādāmās ziņas, kā arī likvidācijas sertifikāta aizpildīšanas un izsniegšanas kārtību. Saskaņā ar to Satiksmes ministrija jau ir izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu „Nolietota transportlīdzekļa likvidācijas sertifikāta aizpildīšanas un izsniegšanas kārtība”, kas ir izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Jaunais regulējums paredz informācijas elektronisku ievietošanu Ceļu satiksmes drošības direkcijas uzturētajā Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā, kas ļaus saīsināt transportlīdzekļa „norakstīšanai” nepieciešamo laiku un nodrošināt tūlītēju šo ziņu apriti.

Šobrīd, pieņemot nolietotu transportlīdzekli pārstrādei, apstrādes uzņēmums transportlīdzekļa īpašniekam izsniedz noteikta parauga transportlīdzekļa likvidācijas sertifikātu, kura veidlapa iepriekš tam jāsaņem CSDD. Savukārt pēc nolietotā transportlīdzekļa pieņemšanas pārstrādei viena mēneša laikā apstrādes uzņēmumam jāiesniedz šāds sertifikāts CSDD.

Esošā kārtība rada lieku administratīvo slogu apstrādes uzņēmumiem (šobrīd tādu Latvijā ir ap 120), veicot veidlapu saņemšanu un pēc tam – nodošanu CSDD. Sarežģījumi var rasties arī nolietoto transportlīdzekļu īpašniekiem, ja viņi pēc transportlīdzekļa nodošanas apstrādes uzņēmumam vēlas veikt darbības, kas atkarīgas no to īpašumā reģistrētajiem transportlīdzekļiem (piemēram, deklarāciju aizpildīšana, maznodrošinātas personas statusa iegūšana u.tml.).

Lai grozījums Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likumā stātos spēkā, tas vēl jāpieņem Saeimā.

Elīna Balgalve
Satiksmes ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālrunis: 67028274, e-pasts: elina.balgalve@sam.gov.lv