Satiksmes Ministrijas jaunumu RSS http://www.sam.gov.lv www.sam.gov.lv lv http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=7213 Thu, 17 Aug 2017 18:47:27 +0300 <![CDATA[Valdība nolemj VAS „Latvijas dzelzceļš” 2016.gada peļņu novirzīt infrastruktūras projektu īstenošanai ]]> http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=7213 16.augustā Ministru kabinets nolēma VAS „Latvijas dzelzceļš” (LDz) 2016.gada tīro peļņu 0,9 miljonu eiro apmērā novirzīt plānoto un jau uzsākto dzelzceļa infrastruktūras investīciju projektu īstenošanai.

LDz kā infrastruktūras pārvaldītāja finanšu rezultāti ir tieši atkarīgi no pārvadājumu apjomiem, kas 2016.gadā bija zemāki nekā iepriekšējos gados, taču uzņēmums ir uzsācis darbu pie vairākiem Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansētiem projektiem infrastruktūras pilnveidei galvenajos tranzīta mezglos – Rīgā un Daugavpilī. Īstenojamajiem infrastruktūras modernizācijas projektiem līdz 2023 gadam būs nepieciešams pašu līdzfinansējums 16 miljonu eiro apmērā.

„Ministru kabineta lēmums par peļņas neiemaksāšanu valsts budžetā ļauj mums turpināt īstenot dzelzceļa infrastruktūras projektus, kas ir būtiski gan no pārvadājumu efektivitātes, gan dzelzceļa drošības uzlabošanas viedokļa. Tādēļ esam pateicīgi Ministru kabinetam un Satiksmes ministrijai par izpratni un pieņemto lēmumu, kas nodrošina vismaz daļu nepieciešamā investīciju apjoma,” pauž LDz viceprezidents Aivars Strakšas.

2016.gadā, pa LDz infrastruktūru pārvadājot 47,8 miljonus tonnu kravu un 17,2 miljonus pasažieru, uzņēmuma apgrozījums bija 192,6 miljoni eiro, bet peļņa – 0,9 miljoni eiro. Valsts budžetā nodokļos samaksāti 66,61 miljons eiro, bet LDz koncerna līmenī – kopumā 95 miljoni eiro, tādējādi ierindojot LDz starp desmit lielākajiem nodokļu maksātājiem valstī, tādējādi dodot ieguldījumu valsts funkciju finansēšanā sabiedrībai būtiskās jomās.

VAS „Latvijas dzelzceļš” ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna „Latvijas dzelzceļš” valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī sešas meitas sabiedrības – AS „LatRailNet”, kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, SIA „LDz CARGO”, kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums SIA „LDz infrastruktūra”, ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums SIA „LDz ritošā sastāva serviss”, apsardzes uzņēmums SIA „LDz apsardze”, kā arī loģistikas uzņēmums SIA „LDz Loģistika”.

Komunikācijas nodaļa
Tālr.: 67028390
E-pasts: komunikacijas@sam.gov.lv

]]>
http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=7204 Mon, 14 Aug 2017 16:49:35 +0300 <![CDATA[Satiksmes ministrs apmeklē Pāvilostas ostu ]]> http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=7204 Satiksmes ministrs Uldis Augulis 12.augustā apmeklēja Pāvilostas ostu, lai iepazītos ar šobrīd notiekošajiem ostas mola rekonstrukcijas un pagarināšanas darbiem. Šis ir vērienīgākais projekts Pāvilostas ostā kopš 1878 gada.
Molu pagarināšanas projekts tiek realizēts ar LAD līdzfinansējumu un tā finansiālais 
apjoms ir apmēram 2,9milj. eiro. Paralēli mola rekonstrukcijai Pāvilostas ostā
šobrīd tiek realizēti vairāki ostas infrastruktūras attīstības projekti, piemēram,
Interreg SmartPorts, kurā piedalās 14 ostas no 4 valstīm, Est-Lat55 sadarbībā ar
Igaunijas mazo ostu tīklu un citi.
Augulis uzsver, ka katrai Latvijas ostai ir sava būtiska nozīmē valsts 
tautsaimniecības attīstībā. Tāpēc esmu gandarīts par Pāvilostas ostas attīstību
un ir prieks, ka Latvijā arī mazajām ostām ir tik lieli plāni un stratēģisks
nākotnes redzējums. Tieši Pāvilostas osta ir vienīgā Latvijas mazā osta atklātās
Baltijas jūras piekrastē un nozīmīgs jahtu ostu tīkla loceklis starp Liepāju,
Ventspili un Gotlandi. Ostā ir izveidota Eiropas līmeņa viesjahtu servisa
infrastruktūra un tā ir iemantojusi pelnītu atzinību no ārvalstu burātājiem,
gadā uzņemot ap 300 viesjahtu no visas Eiropas. Tā arī veic aktīvu ieguldījumu
zvejniecības sekmēšanā, nodrošinot darba vietas novadā.
Ostā nenotiek kravu pārkraušana, bet tajā aktīvi darbojas vietējā piekrastes 
zvejniecības flote ar mūsdienīgu krasta infrastruktūru - zivju pārstrāde, jaunas
piestātnes, zivju atvēsinātavaia. Tāpat ir izbūvēts moderns jahtu remonta,
apkopes un ziemas glabāšanas parks, šovasar darbību uzsācis unikāls peldošo
apartamentu komplekss, pieejama laivu un SUP dēļu noma, darbojas burāšanas
skola utt.
Kā informēja ostas pārvaldnieks R. Griškevičs, Smartports projekta ekspertu
vērtējumā Pāvilostas osta ir atzīta par Latvijas labāko jahtu ostu, bet "tas
ir tikai sākums - mēs gribam kļūt par vienu no labākajām mazajām ostām visā
Baltijā." Ministrs augstu novērtēja arī valsts robežapsardzes posteņa darbību
Pāvilostas ostā, kur, papildus tiešajiem pienākumiem, robežsargi sadarbībā ar
ostas pārvaldi nodrošina arī cilvēku operatīvās glābšanas funkcijas jūrā.

Liene Užule
Ministra padomniece komunikācijas jautājumos
Tālr.: 67028290
E-pasts: komunikacijas@sam.gov.lv

]]>
http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=7195 Fri, 11 Aug 2017 15:39:46 +0300 <![CDATA[Latvijas-Krievijas Starpvaldību komisijas sēde]]> http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=7195 15. augustā Rīgā notiks Latvijas–Krievijas Starpvaldību komisijas (SVK) sēde. To vadīs SVK līdzpriekšsēdētāji - Latvijas Republikas satiksmes ministrs Uldis Augulis un Krievijas Federācijas transporta ministrs Maksims Sokolovs.

SVK ir divpusējs sarunu formāts svarīgu praktiskās sadarbības jautājumu risināšanai. SVK pilns nosaukums ir Latvijas-Krievijas Starpvaldību komisija ekonomiskai, zinātniski tehniskai, humanitārai un kultūras sadarbībai. SVK strādā četras darba grupas ekonomiskās, humanitārās, reģionālās un transporta jomās. Gaidāmās sēdes laikā SVK apspriedīs paveikto un turpmākās sadarbības iespējas. Iepriekšējā SVK sēde notika 2013. gada 21. novembrī Maskavā.

Pirmdien, 14. augustā, paredzēta Ministru prezidenta Māra Kučinska un SVK līdzpriekšsēdētāja, Krievijas transporta ministra Maksima Sokolova un Krievijas delegācijas tikšanās.

SVK sēde notiks otrdien, 15. augustā, plkst. 10.00-12.30 Satiksmes ministrijā, Gogoļa ielā 3. Plkst. 12.30 ir paredzēts SVK līdzpriekšsēdētāju paziņojums presei. Foto un video iespēja.

Medijus aicinām pieteikties Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļā, tālr.; 67028274, 67028390, e-pasts: komunikacijas@sam.gov.lv līdz 14. augusta plkst. 16.00.

]]>
http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=7190 Thu, 10 Aug 2017 11:38:08 +0300 <![CDATA[Augulis apmeklēs Grobiņas novadu un atklās veloceļu Grobiņa - Liepāja]]> http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=7190 Satiksmes ministrs Uldis Augulis piektdien, 11.augustā, dosies reģionālajā vizītē uz Grobiņu, lai tiktos ar Grobiņas novada domes vadību un pārstāvjiem, apmeklētu autoceļu remontdarbus, kā arī svinīgi atklātu jauno gājēju un veloceļu Grobiņa - Liepāja.

Vizītes sākumā U.Augulis tiksies ar Grobiņas novada domes priekšsēdētāju Aivaru Priedolu, kā arī pašvaldības amatpersonām un transporta nozares speciālistiem, lai pārrunātu aktuālos jautājumus autoceļu sakārtošanas jomā. Pēc tikšanās satiksmes ministrs plāno apmeklēt atsevišķus Grobiņas novada autoceļus, uz kuriem notiek remontdarbi un uzturēšanas darbi.

Savukārt plkst.15.00 U.Augulis Grobiņā piedalīsies gājēju un veloceļa Grobiņa-Liepāja svinīgajā atklāšanas ceremonijā. Šobrīd tas ir vienīgais projekts Latvijā, kad veloceļš gar valstij piederošu autoceļu izbūvēts, ieguldot pašvaldības finansējumu. Veloceļa garums Grobiņas novadā ir 2720 metri un pie Grobiņas-Liepājas robežas tas saslēdzas ar Liepājas veloceļu.

Reģionālajā vizītē kopā ar ministru dosies arī VAS “Latvijas Valsts ceļi” priekšsēdētājs Jānis Lange.

Liene Užule
Ministra padomniece komunikācijas jautājumos|
Tālr.: 67028290
E-pasts: komunikacijas@sam.gov.lv

]]>
http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=7189 Thu, 10 Aug 2017 11:36:40 +0300 <![CDATA[Nodod saskaņošanai Elektronisko sakaru nozares politikas plāna 2017.–2020.gadam projektu]]> http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=7189 Satiksmes ministrija (SM) sadarbībā ar elektronisko sakaru nozares dalībniekiem izstrādājusi attīstības plānošanas dokumenta “Elektronisko sakaru nozares politikas plāns 2017.–2020.gadam” projektu, kas ir īstermiņa politikas plānošanas dokuments, lai atbilstoši nozares attīstībai noteiktu sasniedzamo mērķi, rezultātus un attiecīgi rīcības virzienus un pasākumus to sasniegšanai.

Elektronisko sakaru nozares politikasplāna mērķis, kas izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē 10.augustā, ir nodrošināt kvalitatīvu un ērtu elektronisko sakaru pakalpojumu pieejamību visā Latvijas teritorijā, sasniedzot politikas rezultātu “uzlabota piekļuve elektronisko sakaru pakalpojumiem”.

Tas nozīmē, ka interneta pieslēgumu skaits mājsaimniecībās turpinās pieaugt no 77% 2016.gadā, sasniedzot 80% 2020.gadā. Eiropas Savienības digitālās konkurētspējas jomā Latvijas digitālās veiktspējas rādītājs (Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss - DESI) savienojamības dimensijā, kur aprēķinā ietver vairākus rādītājus, kas saistīti ar fiksētā un mobilā interneta pārklājumu un lietošanu, radiofrekvenču spektra izmantošanu un fiksētās platjoslas cenu, pieaugs no 0.64 euro 2017.gadā līdz 0.67 euro 2020.gadā. Tāpat palielināsies elektronisko sakaru nozares investīcijas no 98 milj. euro 2015.gadā līdz 110 milj. euro 2019.gadā, kā arī saskaņā ar starptautiskās interneta tehnoloģiju kompānijas “Akamai Technologies” pētījuma datiem interneta protokola jaunākās versijas (IPv6) lietotāju skaits, ņemot vērā saņemto Akamai satura pieprasījumu skaitu, no esošās situācijas 2017.gadā 0.2% vidējā līmeņa sasniegs 3% 2020.gadā.

Plānā aprakstīta Latvijas elektronisko sakaru nozares esošā situācija, nozares attīstības tendences ES, apskatīti aktuālie jautājumi nozarē un konstatētas problēmas, kuru risināšanai paredzēti uzdevumi. Plānā noteikti divi rīcības virzieni - sekmēt kvalitatīvu un uz galalietotāju vajadzībām orientētu pakalpojumu sniegšanu un nodrošināt stabilu investīciju vidi; radīt inovatīvu tehnoloģiju izmantošanai nepieciešamos nosacījumus.

Latvijas Nacionālā attīstības plāns 2014.–2020.gadam paredz, ka iedzīvotājiem jebkurā Latvijas vietā ir pieejami valsts un pašvaldību pakalpojumi elektroniskā veidā, kā arī vienotajos klientu apkalpošanas centros, tādējādi lai to nodrošinātu, ir nepieciešama ātrdarbīga elektronisko sakaru tīklu infrastruktūra.

2010.gadā Eiropas Savienība (ES) apstiprināja stratēģiju Eiropa 2020, kas paredz uzlabot eiropiešu piekļuvi ātram un īpaši ātram internetam, nosakot, ka 2020.gadā jebkuram ES iedzīvotājam būs iespēja saņemt interneta piekļuves pakalpojumu ar lejupielādes ātrumu vismaz 30 Mb/s, kā arī vismaz 50% no ES mājsaimniecībām abonēt interneta piekļuves pakalpojumu ar lejupielādes ātrumu vismaz 100 Mb/s.

Atbilstoši Eiropas Komisijas paziņojumam “5G Eiropai. Rīcības Plāns”, plānā paredzami uzdevumi, kas veicami līdz pat 2025.gadam, nosakot to, kā Latvijā tiks ieviests 5G un nodrošināta interneta savienojamība, lai neviens no ES iedzīvotājiem netiktu izslēgts no digitālā vienotā tirgus. Ir paredzēti vairāki uzdevumi normatīvo aktu izvērtēšanā un grozījumu veikšanā, lai atvieglotu elektronisko sakaru tīklu būvniecību. Tāpat paredzēta elektronisko sakaru tīklu būvniecības vides sakārtošana, kas nepastarpināti palīdzēs novērst šķēršļus investīciju piesaistei elektronisko sakaru tīklu attīstībai, kā arī citi pasākumi.

Plāna izstrādes laikā SM apzināja elektronisko sakaru tirgus dalībnieku, nozares nevalstisko organizāciju un elektronisko sakaru nozares politikas īstenošanā iesaistīto valsts pārvaldes institūciju viedokli. Plāns nodots saskaņošanai ministrijām un ieinteresētajām institūcijām, tas vēl jāpastiprina valdībā.

Komunikācijas nodaļa
Tālr.: 67028274
E-pasts: komunikacijas@sam.gov.lv

]]>
http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=7187 Thu, 10 Aug 2017 08:40:28 +0300 <![CDATA[LDz: Kravu apjoms 100,1% līmenī pret iepriekšējo gadu]]> http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=7187 Šā gada pirmajos septiņos mēnešos pa VAS “Latvijas dzelzceļš” infrastruktūru pārvadāto kravu apjoms ir saglabājies iepriekšējā gada līmenī – kopumā pārvadāti 27,2 miljoni tonnu kravu, kas ir 100,1% attiecībā pret 2016.gada janvāri-jūliju.

Dažās kravu grupās vērojams kritums, kas saistīts ar sezonalitāti, savukārt citās izaugsme, kas līdzsvaro kopējos pārvadāto kravu apjoma rādītājus. Ņemot vērā tranzīta un loģistikas nozares sezonalitāti, jūlijā vērojams neliels kravu apjoma samazinājums, taču gada griezumā tas izlīdzinās, un kopējais kravu apjoms ir līdzvērtīgs pagājušā gada līmenim. Tostarp nedaudz pieaudzis iekšzemes pārvadājumu apjoms (0,7 miljoni tonnu jeb par 3,5% vairāk nekā pērn šajā periodā) un vairāk nekā divkārt pieaudzis sauszemes tranzīts (1,97 miljoni tonnu jeb par 118,4% vairāk nekā pērn).

Septiņu mēnešu griezumā vislielākais samazinājums vērojams eksporta jeb no ostām transportēto kravu apjomā, kas tiek izvestas no Latvijas (1 miljons tonnu jeb 65% attiecībā pret pagājušā gada septiņiem mēnešiem), - vienlaikus tieši jūlijā šajā segmentā vērojams 4,5% pieaugums. Savukārt importa pārvadājumi ir 97,8% līmenī pret pagājušo gadu (23,6 miljoni tonnu), turklāt lielākā daļa no tiem tiek vesti caur ostām uz tālākiem galamērķiem – un šis apjoms septiņos mēnešos pieaudzis par 0,4%.

Vērtējot pa kravu grupām, pieaugums gan septiņu mēnešu, gan jūlija griezumā vērojams akmeņogļu jomā (par 43,7% periodā no janvāra līdz jūlijam un par 33% - jūlijā). Tāpat šogad vairāk vests melno metālu (6,2% pieaugums) un rūdu (18,4% pieaugums), bet jūlijā pieaugums vērojams graudu pārvadājumos – to apjoms septiņas reizes pārsniedz pagājušā gada jūlija rādītājus. Savukārt samazinājums vērojams naftas produktu segmentā (par 22% septiņu mēnešu griezumā), minerālmēslu un ķīmisko kravu pārvadājumos (par 12% abās kategorijās).

Lielākajai daļai kravu izcelsmes valsts ir Krievija – šīs valsts kravu īpatsvars pirmajā pusgadā bija 78,5% no visām pa dzelzceļu transportētajām kravām jeb par 1,4% vairāk nekā pērn pirmajos sešos mēnešos. Otrs lielākais partneris ir Baltkrievija, kuras kravas sastāva ap 15% pārvadāto kravu.

Ella Pētermane
VAS "Latvijas dzelzceļš"
Sabiedrisko un korporatīvo attiecību daļa,
Sabiedrisko attiecību projektu vadītājs
Tālr.: +371  67233797
E-pasts: Ella.Petermane@ldz.lv
www.ldz.lv

 

]]>
http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=7185 Wed, 09 Aug 2017 10:49:13 +0300 <![CDATA[Atklās veloceliņu no Grobiņas uz Liepāju]]> http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=7185 Šā gada 11.augustā pulksten 15.00 Grobiņā, Lielā ielā 8 (laukumā pie degvielas uzpildes stacijas) notiks veloceliņa Grobiņa-Liepāja atklāšana. Šis pagaidām ir vienīgais projekts Latvijā, kad veloceliņš gan valstij piederošu ceļu izbūvēts par pašvaldības naudu.

Kā īsi pirms veloceliņa atklāšanas uzvēra Grobiņas novada domes priekšsēdētājs Aivars Priedols, “šis ir viens no retajiem projektiem, par kuru dzirdēti tikai un vienīgi labi vārdi”. Ideja par veloceliņu, kas savienotu Grobiņu ar Liepāju, gaisā virmoja jau sen, taču ceļš līdz šī projekta īstenošanai sākotnēji bija sarežģīts un, kā uzsver A.Priedols, izdevās, pateicoties satiksmes ministram Uldim Augulim.

2015.gadā, kad veloceliņa projekts bija jau iekustējies - bija izstrādāta priekšprojekta skice tā būvēšanai apmēram 4-5 metru attālumā no valsts galvenā autoceļa A9 “Liepāja-Rīga” brauktuves malas, radās sarežģījumi, jo iecerētais veloceliņš bija pārāk tuvu šosejai. Lai to izbūvētu atbilstoši visām “Latvijas Valsts ceļu” normatīvajām prasībām, no privātīpašniekiem bija jāatpērk daži metri viņiem piederošās zemes, kam ne visi piekrita. Lai projekta virzība turpinātos, 2016.gada aprīļa beigās pašvaldība veica aptauju par iespējamajiem alternatīvajiem veloceliņa risinājumiem, piedāvājot arī variantu, ka veloceliņš vītos cauri Cimdeniekiem, taču daļa aptaujāto izteica vēlmi, ka tam jābūt gar autoceļa malu, lai gan šis variants aptaujā pat nebija pieminēts.

Pamatojoties uz šīs aptaujas rezultātiem, pašvaldība veica informatīvu kampaņu, ko sadzirdēja arī A/S “Latvijas valsts ceļi” un Satiksmes ministrijā, un tā radās iespēja turpināt sarunas par iespēju tomēr izbūvēt veloceliņu gar autoceļa malu.

“Paldies visiem iesaistītajiem: satiksmes ministram Uldim Augulim, “Latvijas Valsts ceļu” valdes priekšsēdētājam Jānim Langen, Liepājas pašvaldībai, mūsu novada domes projektu vadītājiem, veloceliņa projektētājiem – a/s “VCI”, būvniekiem no uzņēmuma “CTB”, būvuzraugiem un visiem citiem, kas pielikuši savus spēkus, rokas un labās domas, lai šis projekts īstenotos un lai no Grobiņas uz Liepāju ikviens varētu aizbraukt pa drošu veloceliņu. Un liels paldies visiem cilvēkiem, kas atzinuši šo celiņu par labu un to izmanto jau no pirmajiem izbūvētajiem metriem,” saka A.Priedols.

“Es vēlos šo projektu uzsvērt­­ kā lielisku piemēru sekmīgai sadarbībai autoceļu infrastruktūras sakārtošanā starp vairākām institūcijām - Satiksmes ministriju (SM), Grobiņas pašvaldību un VAS “Latvijas valsts ceļi”, uzsver satiksmes ministrs Uldis Augulis. “Vienojāmies, ka veloceļa izbūve notiks valsts galvenā autoceļa Rīga–Liepāja brauktuves nodalījuma joslā, kas zināmā mērā bija unikāla pieredze. Pagājušā gada nogalē izstrādāja, saskaņoja veloceļa būvprojektu un jau šodien uz tā ir aktīva satiksme.”

“Mēs Liepājā jau līdz šim ļoti mērķtiecīgi esam attīstījuši pilsētā veloceļu tīklu - pēdējo gadu laikā izbūvēti veloceļi aptuveni 45 km garumā,” saka Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks. “Tie tiek veidoti plānveidīgi, viscaur pilsētai un savienojot visus pilsētas mikrorajonus vienotā velo tīklā. Gandarījums, ka tagad liepājnieki droši un ērti varēs ar velosipēdu doties arī aiz pilsētas robežas. Šobrīd maršrutā Grobiņa - Liepāja vidēji dienā vasaras sezonā ceļu ar velosipēdiem mēro aptuveni 175 velosipēdisti un Liepājas pieredze jau ir pierādījusi - attīstot veloceļu infrastruktūru, pieaug arī iedzīvotāju interese par velobraukšanu.”

Jaunizbūvēto veloceliņu iecienījuši ne tikai velobraucēji, bet arī kājāmgājēji, skrējēji, skrituļotāji un nūjotāji. Veloceliņa izbūvē ieguldīti nedaudz vairāk par pusmiljonu eiro no Grobiņas novada pašvaldības līdzekļiem. Veloceliņa garums Grobiņas novadā ir 2720 metri un pie Grobiņas-Liepājas robežas (pie enkura) tas saslēdzas ar Liepājas veloceliņu. Bet, domājot jau uz priekšu, Grobiņas novada domei ir padomā veloceliņu izbūve no Grobiņas uz visiem novada pagastiem.

Informāciju sagatavoja
Kristīne Pastore,
Grobiņas novada domes Sabiedrisko attiecību speciāliste
Tel.: 26427464
E-pasts: kristine.pastore@grobinasnovads.lv

]]>