Satiksmes Ministrijas jaunumu RSS http://www.sam.gov.lv www.sam.gov.lv lv http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=8118 Thu, 19 Jul 2018 15:49:35 +0300 <![CDATA[Satiksmes ministrija nepiekrīt Konkurences padomes ziņojuma secinājumiem ]]> http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=8118 Satiksmes ministrija nepiekrīt Konkurences padomes ziņojuma secinājumiem

Ņemot vērā Konkurences padomes ziņojuma secinājumus, Satiksmes ministrija atgādina, ka 2023.gadā tehniskās kontroles veicējus izvēlēsies publisko iepirkumu reglamentējošos tiesību aktos noteiktajā kārtībā, kā to nosaka spēkā esošie normatīvie akti (2017.gada 30.maijā apstiprinātajiem Ministru kabineta noteikumi Nr.295 “Noteikumi par transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceļa”). Savukārt atbilstoši Pārresoru koordinācijas centra apstiprinātajai CSDD darbības stratēģijai 2018.-2020. vēlākais līdz 2020.gadam, CSDD vairs nesniegs tehniskā stāvokļa kontroles pakalpojumu un veiks tikai uzraudzības funkcijas.

Satiksmes ministrija uzsver, ka šobrīd CSDD darbība transportlīdzekļu valsts tehniskās apskates jomā nodrošina transporta līdzekļu drošu dalību satiksmē, nodrošinot bojā gājušo skaita samazinājumu (pēdējos gados bojā gājušo skaits samazinājies par 60%), kā arī pakāpenisku pāreju, lai pēc 2020.gada CSDD veiktu tikai uzraudzības funkcijas un lai no 2023.gada tehniskās kontroles veicējus izvēlētos publisko iepirkumu reglamentējošos tiesību aktos noteiktajā kārtībā.

Šobrīd visas iesaistītās puses strādā pie juridiskā izvērtējuma un pārejas perioda izstrādes laika posmam no 2020.-2023.gadam.

Satiksmes ministrija norāda, ka Konkurences padomes secinājumos tiek uzsvērts, ka tā uzmanību pievērš tikai konkurences saistītiem aspektiem, taču ziņojumā nav pievērsta uzmanība ne tirgus atvēršanas ietekmei uz valsts budžetu, ne arī jauna kontroles mehānisma ieviešanas praktiskai pusei. Konkurences padome nav ņēmusi vērā Latvijas autoparka tehniskās apskates tirgus atvēršanas ietekmi uz satiksmes drošību.

Satiksmes ministrija aicina izvērtēt Konkurences padomes izmantoto cenu salīdzināšanas metodikas atbilstību pētījuma mērķim, proti, ziņojumā cenas starp dažādu Eiropas valstu pakalpojumiem tiek salīdzinātas, ņemot vērā pirktspēju un pakalpojuma sniegšanas biežumu (jeb periodiskumu). Ministrija uzsver, ka Latvijā ir ceturtā zemākā cena Eiropas Savienībā. Lētāks pakalpojums ir tikai Maltā, Bulgārijā, un Lietuvā. Ministrija vērtē citu valstu pieredzi un aicina ieviest Latvijas apstākļiem atbilstošāko tehniskās kontroles modeli. Nevienā citā Eiropas valstī, izņemot Nīderlandi, servisā netiek veikta tehniskā apskate.

Šobrīd pētījumi liecina, ka CSDD Tehniskās apskates pakalpojumam uzticas 75% autovadītāju, kā arī līdz šim visas ES institūcijas un citas valstis, kas izvērtēja LV tehniskās apskates sistēmu, sniedza atgriezenisko saiti, kā vienu no modernākajām, efektīvākajām un cenas ziņā lētākajām sistēmām ES.

Jāpiebilst, ka 2016.gadā portālā manabalss.lv tika sākti vākt paraksti par to, lai Transportlīdzekļu tehniskās apskates veikšana tiktu nodota arī sertificētiem servisiem. Divu gadu laikā anonīmā balsojumā ir savāktas 1492 balsis.

Komunikācijas nodaļa
Tālr.: 67028390,
e-pasts: komunikacijas@sam.gov.lv

CSDD Sabiedrisko attiecību daļa
Tel. 67025730
www.csdd.lv

]]>
http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=8111 Tue, 17 Jul 2018 18:48:32 +0300 <![CDATA[Ministru kabinets akceptē nolīgumu par gaisa satiksmi starp Latviju un Korejas republiku]]> http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=8111 Valdība akceptējusi nolīguma noslēgšanu, kas izveidos tiesisku pamatu regulāru gaisa pārvadājumu veikšanai starp Latviju un Korejas Republiku.

To paredz otrdien, 17.jūlijā, Ministru kabinetā (MK) apstiprinātais likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Korejas Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi”.

Nolīgums nosaka Latvijas un Korejas Republikas aviokompāniju tiesības, atrunā regulāro gaisa pārvadājumu uzsākšanas nosacījumus un darbības noteikumus, kādi jāievēro abu valstu aviokompānijām, veicot regulāros pasažieru un kravu gaisa pārvadājumus starp Latviju un Korejas Republiku.

Nolīgums paredz pasažieru un kravu gaisa pārvadājumu veikšanas vispārējos principus, nodokļu un nodevu piemērošanu, abpusēju licenču un sertifikātu atzīšanu, strīdu izšķiršanu un citus ar regulārās gaisa satiksmes veikšanu saistītus jautājumus. Nolīguma noslēgšana abu valstu aviokompānijām ļaus noslēgt kodu koplietošanas un citus komerclīgumus, kas savukārt, pasažieriem nodrošinās iespējas ar airBaltic biļetēm nokļūt Korejas Republikā pat tādā gadījumā, ja airBaltic neveiks tiešos lidojumus uz Korejas Republiku.

Nolīguma noslēgšana palielinās gan pasažieru, gan kravu plūsmas kapacitāti, kā arī nodrošinās nacionālās aviosabiedrības airBaltic maršrutu tīkla paplašināšanos.

Minētais nolīgums pēc parakstīšanas vēl jāratificē abu valstu parlamentiem.

Nolīgumā ietverto saistību izpildi Latvijā koordinēs Satiksmes ministrija.

 

Komunikācijas nodaļa
Tālr.: 67028003,
e-pasts: komunikacijas@sam.gov.lv

]]>
http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=8097 Thu, 12 Jul 2018 09:40:55 +0300 <![CDATA[Satiksmes ministrs: nākamgad sāks pārbūvēt reģionālo ceļu no Ventspils līdz Ziru pagriezienam]]> http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=8097 Šajā būvniecības sezonā Kurzemē tiek sakārtoti vairāki reģionālo autoceļu posmi, ar būvdarbu gaitu šodien iepazinās satiksmes ministrs Uldis Augulis un VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) vadība.

Fotoreportāža no ceļu būvdarbiem Kurzemē ir šeit: https://www.failiem.lv/u/6ugbbssu#_

Esošo un potenciālo būvdarbu posmos ministrs un LVC pārstāvji arī tikās ar vietējo pašvaldību pārstāvjiem. Ventspils novada pašvaldības vadību satiksmes ministrs informēja, ka nākamgad plānots uzsākt segas pārbūvi arī reģionālā autoceļa Ventspils – Kuldīga – Saldus (P108) posmā no Ventspils līdz Ziru pagriezienam (3,93.-24,26.km).

“Reģionālā ceļa posms no Ventspils līdz Ziru pagriezienam būs viens no pēdējiem, kas tiks pārbūvēts pateicoties šī perioda Eiropas Savienības fondu finansējumam, darbi tiks līdzfinansēti no ERAF līdzekļiem. Šīs ir vēl viens atgādinājums, ka Latvijai ir jādomā par ilgtspējīgu finansējumu ceļu tīklam no valsts budžeta. Mums ir jāskatās Autoceļu fonda atjaunošanas virzienā,” pauda U.Augulis. Viņš arī informēja, ka 30 gadus veca ceļa posma pārbūves izmaksas tiek lēstas ap 13 miljoniem eiro.

“Ir jādomā arī par savlaicīgu seguma atjaunošanu asfaltētajiem ceļiem. Patlaban to spējam nodrošināt tikai tajos posmos, kas atjaunoti ar ES līdzfinansējumu, bet ja vēlamies, lai ceļi kalpo maksimāli ilgi bez atkārtotas pārbūves, kas maksā ļoti dārgi, būtu jāparedz nauda virskārtas atjaunošanai arī citos posmos. Savlaicīga ceļu uzturēšana atmaksājas,” uzsvēra ministrs.

Melnais segums šajā ceļa posmā tika uzklāts 1970.gadā un kopš tā laika 2004. un 2006. gadā asfalts atjaunots tikai trīs posmos nepilna kilometra garumā. Līdz ar to ceļa vidējais vecums ir 30 gadu, tā tehniskais stāvoklis ir neapmierinošs.

Vizītes ietvaros U.Augulis iepazinās arī ar darbu gaitu uz reģionālā autoceļa Kuldīga – Alsunga – Jūrkalne (P119) posmā no Priedaines līdz Ēdolei (2,5.-16,4.km), kur notiek seguma atjaunošanas darbi. Šajā ceļa posmā jau iztīrīti grāvji un caurtekas. Lai nodrošinātu šķērskritumu, veikta profila labošana (ieklāta izlīdzinošā asfalta kārta 5 cm biezumā), patlaban notiek 13 pasažieru pieturvietu platformu demontāža un atjaunošana. Šonedēļ sāks klāt asfalta virskārtu. Vēl plānots uzstādīt drošības barjeras (kopējais garums 580 m) un uzklāt horizontālo marķējumu. Darbus veic SIA Binders, to līgumcena 1,65 milj. eiro (ar PVN). Būvdarbus plānots pabeigt šovasar.

Savukārt uz valsts vietējā ceļa Zlēkas – Piltene (V1309) vietējo autoceļu sakārtošanas programmas ietvaros vairāk nekā 10 km garumā (4,16.-14,73.km) tiek veikta grants seguma sakārtošana un sagatavošana dubultai virsmas apstrādei. Šajā posmā mitrajās, siltajās ziemās un pavasaros transporta ietekmē strauji veidojās satiksmei bīstamas bedres. Tagad grants ceļš ir pastiprināts, sakārtota ūdens atvade, iztīrīti grāvji un caurtekas. Pēc dubultās virsmas apstrādes ceļa posms iegūs melnu segumu, tomēr nebūs ceļa nestspēja nebūs tāda kā asfaltbetona ceļam. Taču tas neputēs un būs daudz komfortablāks. Darbus šajā posmā veic SIA Ostas celtnieks, to līgumcena ir 1,26 milj. Eiro (ar PVN). Būvdarbus plānots pabeigt vasaras beigās.

Kā zināms šogad, pateicoties papildu finansējumam no valsts budžeta, tiks atjaunoti vairāk kā 400 km vietējās nozīmes autoceļu, kuri pārsvarā ir ar grants segumu.

Vizītes laikā Kurzemē satiksmes ministrs Uldis Augulis un VAS Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Jānis Lange tikās ar Ventspils novada domes priekšsēdētāju Aivaru Mucenieku, Vārves pagasta pārvaldes vadītāju Gunitu Ansoni, Kuldīgas novada domes priekšsēdētāju Ingu Bērziņu un Īvandes pagasta pārvaldes vadītāju Andu Upleju.

Informāciju sagatavoja: VAS Latvijas Valsts ceļi Komunikācijas daļa

]]>
http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=8093 Tue, 10 Jul 2018 17:07:59 +0300 <![CDATA[Satiksmes ministrs reģionālajā vizītē apmeklēs Ventspili]]> http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=8093 Satiksmes ministrs Uldis Augulis trešdien, 11.jūlijā, dosies reģionālajā vizītē uz Ventspili, lai apmeklētu Ventspils brīvostas pārvaldi, uzņēmumus, kā arī tiktos ar Ventspils pašvaldības vadību.

Vizītes sākumā plkst.13.00 ministrs Augulis viesosies Ventspils brīvostas pārvaldē, kur tiksies ar pārvaldes vadību un pārrunās aktuālo situāciju infrastruktūras attīstības un tranzīta jomā. Tāpat satiksmes ministrs apmeklēs Ventspils Dienvidu molu, lai apskatītu tur notiekošos celtniecības darbus un infrastruktūras attīstības projektu īstenošanu.

Savukārt plkst.15.00 Augulis piedalīsies konferencē, kurā tiksies ar Ventspils pašvaldības vadību, kā arī plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem.

Reģionālās vizītes izskaņā satiksmes ministrs apmeklēs uzņēmumus Ventspilī un iepazīsies ar to darbību.

Liene Užule
Ministra padomniece komunikācijas jautājumos
Tālr.: 67028290, 26519920
E-pasts: liene.uzule@sam.gov.lv

]]>
http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=8091 Tue, 10 Jul 2018 16:41:39 +0300 <![CDATA[Valdība lemj par pielāgošanas prasībām transportlīdzekļiem ar vadību labajā pusē ]]> http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=8091 Valdība 10.jūlijā pieņēma noteikumu projektus, kas nosaka transportlīdzekļu pielāgošanas prasības, kas jāizpilda personai attiecībā uz transportlīdzekli ar vadības ierīcēm labajā pusē. No 2018.gada 1.novembra Latvijā varēs pastāvīgi reģistrēt transportlīdzekļus ar stūri labajā pusē.

Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotie noteikumi projekti paredz, ka tehnisko prasību kopumā būs jāietver – obligāta prasība uzstādīt labās puses kustībai paredzētus priekšējos (galvenos) lukturus, pakaļējo miglas lukturi/us, ārējos atpakaļskata spoguļus ar atbilstošu redzamību, kā arī transportlīdzeklim būs jābūt aprīkotam ar papildus netiešās redzamības sistēmu, kas nodrošinātu vadītājam brauktuves kreisās puses pārredzamību.

Šodien valdībā apstiprinātie "Grozījumi Ministru kabineta 2017.gada 30.maija noteikumos Nr.295 "Noteikumi par transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceļa"" paredz, ka transportlīdzeklim ar vadības ierīcēm labajā pusē, auto kreisajā pusē papildus jāuzstāda netiešās redzamības sistēma – spoguļu pāri, lai nodrošinātu vadītājam brauktuves kreisās puses pārredzamību un attēla reģistrēšanas ierīces ar attēla atspoguļošanas ierīci – videokameru vai ekrānu.

Vienlaikus MK skatīts arī noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 17.augusta noteikumos Nr.725 "Transportlīdzekļa pārbūves noteikumi"", kas atvieglo tiesību normu izpratni un pielietošanu ikdienā, precizējot, pilnveidojot un papildinot:

- gadījumus, kad izmaiņas transportlīdzekļa konstrukcijā un/vai aprīkojumā nav uzskatāmas par pārbūvi;

- transportlīdzekļu pārbūves veidus pēc to iedalījuma;

- būtiskās tehniskās prasības transportlīdzekļu pārbūvei.

Uzziņa: ar 2018.gada 12.aprīļa grozījumiem “Ceļu satiksmes likuma” 10. panta astotās daļas 1. punktā no 2018.gada 1.novembra ir atcelts aizliegums Latvijā pastāvīgi reģistrēt transportlīdzekļus ar vadības ierīcēm labajā pusē, tādēļ izstrādātas transportlīdzekļu pielāgošanas prasības, kuras jāizpilda personai attiecībā uz transportlīdzekli ar vadības ierīcēm labajā pusē, kuru persona vēlas pastāvīgi reģistrēt Latvijā, bet nav uzskatāmas par transportlīdzekļa pārbūvi.

Komunikācijas nodaļa
Tālr.: 67028003,
e-pasts: komunikacijas@sam.gov.lv

]]>
http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=8077 Tue, 03 Jul 2018 16:28:12 +0300 <![CDATA[Latvijas goda konsuli viesojas Satiksmes ministrijas iestādēs]]> http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=8077 Šodien, 3. jūlijā Ārlietu ministrijas (ĀM) organizētās Latvijas goda konsulu vizītes ietvaros, viesi apmeklēja Starptautisko lidostu “Rīga”, nacionālo aviokompāniju airBaltic un Rīgas Brīvostu.

Vizītē piedalījās Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš, kā arī aviokompānijas airBaltic un Rīgas Brīvostas vadība.

Kā jau ziņots, no 2018. gada 2. līdz 4. jūlijam Ārlietu ministrija (ĀM) devīto reizi organizēs Latvijas goda konsulu sanāksmi, lai informētu viņus par Latvijas aktualitātēm ārpolitikā, ekonomisko attīstību un ekonomiskās sadarbības iespējām, tostarp līdzdalību eksportaveicināšanā un investīciju piesaistē.

Uzziņai:
Ārlietu ministrija Latvijas goda konsulu sanāksmes Rīgā reizi divos gados rīko kopš 2002. gada. Šādas sanāksmes jau kļuvušas par tradīciju, kas ļauj Latvijai veicināt ekonomisko, kultūras un konsulāro sadarbību, īpaši tajās valstīs, kurās Latvijai nav diplomātiskās pārstāvniecības.

Goda konsulus ieceļ ārlietu ministrs, un viņi netiek algoti no valsts budžeta līdzekļiem.

Informācija sagatavota sadarbībā ar Ārlietu ministrijas Komunikācijas grupu.

]]>
http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=8069 Tue, 03 Jul 2018 10:48:37 +0300 <![CDATA[Augulis aicina arī Iekšlietu un Ekonomikas ministriju aktīvāk risināt situāciju taksometru nozarē kopumā]]> http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=8069 Ņemot vērā, ka jautājums par situāciju ar taksometru pakalpojumiem starptautiskās lidostas “Rīga” teritorijā nav skatāms atrauti no kopējās situācijas visā taksometru nozarē, satiksmes ministrs Uldis Augulis aicina Iekšlietu ministriju un Ekonomikas ministriju sniegt konkrētus priekšlikumus kopīgai rīcībai.

Lai pilnībā īstenotu normatīvu prasības ne tikai lidostā, bet arī pasažieru ostā, autoostā u.c., nepieciešams nodrošināt arī to izpildes efektīvu kontroli, vienlaikus saglabājot vienlīdzīgas konkurences apstākļus brīvajā tirgū un nodrošinot patērētāju tiesības.

Tāpēc otrdien, 3.jūlijā, nosūtītajā vēstulē Augulis aicina Iekšlietu ministriju sniegt priekšlikumus par risinājumiem papildus kontroles pasākumu nodrošināšanai un Ekonomikas ministriju sniegt priekšlikumus pasažieru komercpārvadājumu ar taksometriem un vieglajiem automobiļiem braukšanas maksas (tarifu) noteikšanai, kā arī vienlīdzīgas konkurences apstākļu veicināšanai starp šo pakalpojumu sniedzējiem.

Augulis uzsver, ka Satiksmes ministrija šobrīdizstrādā nepieciešamās izmaiņas Autopārvadājumu likumā, papildinot to ar normu attiecībā uz nosacījumiem taksometru stāvēšanai lidostas „Rīga” teritorijā, kas paredzētu daļu teritorijas publiskai pieejamībai un daļu piekļuvei ar lidostas izsniegtām atļaujām.

Vienlaikus lidosta „Rīga” izvērtē iespēju uzstādīt transportlīdzekļu elektroniskās kontroles sistēmu, lai pārliecinātos, ka taksometri, ar kuriem sniedz pakalpojumu lidostas teritorijā, ir saņēmuši Rīgas plānošanas reģiona izsniegtu speciālo atļauju (licenci) atbilstoši normatīvu prasībām.

Situācijas pozitīvai risināšanai būtu aktīvāk jāiesaistās arī dažādām iestādēm, organizācijām un uzņēmumiem, piemēram, Patērētāju tiesību aizsardzības centram, Rīgas Tūrisma Attīstības birojam, gaisa pārvadātājiem u.c., sabiedrības, tai skaitā ārvalstu tūristu un viesu, informēšanā par pasažieru tiesībām uz informācijas saņemšanu pirms taksometru pakalpojumu izmantošanas, par vidējiem taksometru pakalpojumu sniegšanas tarifiem populāros maršrutos u.c.

Atgādinām, ka esošā situācija taksometru pārvadājumos lidosta „Rīga” teritorijā saasinājās ar brīdi, kad ar Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija spriedumu tika apmierināts pieteikums par pienākuma uzlikšanu lidosta „Rīga” nodrošināt publisku piekļuvi taksometru stāvvietai lidostā, atceļot 301.ceļa zīmi „Iebraukt aizliegts” un 842.papildzīmi „Izņemot ar atļaujām”, kā arī uzliekot pienākumu lidosta „Rīga” viena mēneša laikā demontēt automātisko barjeru, kas atrodas lidosta „Rīga” teritorijā. Tiesa atzina, ka lidostai nav tiesības izvirzīt tādas prasības, kas ierobežo brīvu piekļuvi taksometru stāvvietai jebkuram normatīvajiem aktiem atbilstošam taksometram.

Rezultātā tiek saņemtas pretenzijas par taksometru pakalpojumiem, kuru galvenie iemesli ir maksa par pakalpojumu, atteikumi vest salīdzinoši īsus maršrutus (Mārupe, TC “Spice” u.c.), nepietiekams taksometru skaits agri no rītiem un vēlu vakaros u.c.

Tāpēc lidosta “Rīga” ir veikusi vairākus pasākumus, piemēram, pie E un C atlidošanas izejām (tiešā taksometru tuvumā) ir izvietoti viegli pamanāmi informatīvi paziņojumi latviešu un angļu valodā ar aicinājumu pasažieriem pirms pakalpojuma nolīgšanas iepazīties ar pakalpojumu tarifiem, kas norādīti uz automašīnu durvīm u.c.

Vēstuli IeM un EM par taksometru pakalpojumiem starptautiskā lidostā “Rīga” var aplūkot šeit.

Liene Užule
Ministra padomniece komunikācijas jautājumos
Tālr.: 67028290
E-pasts: komunikacijas@sam.gov.lv

]]>