Satiksmes Ministrijas jaunumu RSS http://www.sam.gov.lv www.sam.gov.lv lv http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=7941 Mon, 21 May 2018 11:17:29 +0300 <![CDATA[VAS “Latvijas dzelzceļš”: cīņa ar vilcienu ir bezjēdzīga un nelīdzvērtīga]]> http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=7941 Lai pievērstu sabiedrības uzmanību tam, ka cīņa ar vilcienu ir bezjēdzīga un nelīdzvērtīga, VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) šodien uzsāk sociālu kampaņu par drošu dzelzceļa šķērsošanu un rīcību dzelzceļa tuvumā. Tās ietvaros LDz atgādina drošas dzelzceļa šķērsošanas noteikumus un uzsver, ka dzelzceļu drīkst šķērsot tikai tam paredzētajās vietās, ievērojot drošības principus un pārliecinoties, ka netuvojas vilciens.

Pateicoties LDz īstenotajām satiksmes drošības kampaņām, desmit gadu laikā dzelzceļa negadījumu statistika ir samazinājusies. Taču joprojām, neievērojot vai ignorējot drošības noteikumus, ik gadu iet bojā vai tiek ievainoti vairāki desmiti cilvēku. Šī gada pirmajos piecos mēnešos Latvijā uz dzelzceļa jau notikuši 10 negadījumi, kuros bojā gājuši septiņi cilvēki, bet traumēti - trīs. Tikmēr pērn Latvijā kopumā reģistrēti 30 negadījumi dzelzceļa satiksmē, kuros cieta 32 cilvēki - no tiem 23 gāja bojā.

Preses relīze – lūdzu, skatiet pielikumā.

Vairāk foto: https://failiem.lv/u/a3hdnjn2#_

Video:

https://www.youtube.com/watch?v=YOsLM8DW4ps&feature=youtu.be

https://www.youtube.com/watch?v=s6ahnL5dS2I&feature=youtu.be

https://www.youtube.com/watch?v=eqOmYt_rpXU&feature=youtu.be

https://www.youtube.com/watch?v=RRMoEkdBDZ0&feature=youtu.be

Ar cieņu,

Ieva Kārkliņa
Komunikācijas un starptautisko attiecību direkcija,
Korporatīvās komunikācijas daļa,
Projektu vadītāja

VAS "Latvijas dzelzceļš"
Gogoļa 3-252, Rīga

Tālr.: +371 67233016

Mob.: +371 26994767
E-pasts: ieva.karklina@ldz.lv

www.ldz.lv

]]>
http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=7938 Fri, 18 May 2018 09:51:18 +0300 <![CDATA[Satiksmes ministrs: valsts ceļu tīklā būvniecības sezona ir uzsākusies savlaicīgi ]]> http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=7938 “Pateicoties savlaicīgi izsludinātajiem iepirkumiem, būvniecības sezona valsts ceļu tīklā ir iesākusies savlaicīgi, izmantojot labvēlīgos laika apstākļus. Darbi plānoti vairāk kā 150 objektos visā valstī, vasaras vidū plānots sākt arī līdz šim vērienīgākos darbus uz valsts vietējās nozīmes ceļiem ar grants segumu,” šodien, apmeklējot divus būvniecības objektus uz reģionālajiem autoceļiem Jelgavas apkārtnē norādīja Satiksmes ministrs Uldis Augulis.

“Darbi uz abiem autoceļiem kurus šodien apsekojām bija ilgi gaidīti, abi jau sen nebija piedzīvojuši remontdarbus, taču ir nozīmīgas satiksmes artērijas novada un reģiona mērogā. Vēl lielāks remontdarbu deficīts ir uz vietējiem autoceļiem, tāpēc šogad tajos tiks ieguldītas rekordlielas investīcijas. Lielākā satiksmes intensitāte ir uz galvenajiem autoceļiem, tas ir fakts, tomēr, rūpējoties šo teritoriju attīstību, mums ir jānodrošina mobilitāte arī reģionos,” uzsvēra ministrs.

Fotoreportāža no ministra reģionālās vizītes šeit: https://www.failiem.lv/u/pcp7qxaj#_

Kopā ar U.Auguli būvniecības objektus apsekoja arī VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Jānis Lange, LVC būvniecības projektu vadītāji un inženieri.

Satiksmes ministrs apmeklēja Līvbērzes pagastu, kur uzsākta reģionālā autoceļa Jelgava (Tušķi)–Tukums (P98) segas pārbūve piecu km garā posmā no Grīvas līdz tiltam pār Auces upi (0.00-5,30. km). Būvuzņēmējs SIA Igate tur būvēs jaunu rotācijas apli krustojumā ar autoceļu Jelgava–Dobele–Annenieki (P97), sešas autobusu pieturvietas un ierīkos apgaismojumu, kā arī pārbūvēs tiltu par Auces upi. Būvdarbu izmaksas ir 4,8 milj. eiro (ar PVN) un projekts tiek līdzfinansēts no ERAF.

Ministrs arī apskatīja remontdarbus vēl vienā objektā uz P98, kur notiek ceļa seguma atjaunošana gandrīz 19 km garā posmā no tilta pār Auci līdz Liepājas šosejai (A9) (5,30.-23,92. km). Arī šajā objektā būvdarbus veic SIA “Igate”. Pēc LVC pasūtījuma, būvnieks uz autoceļa Jelgava (Tušķi)–Tukums atjaunos 24 autobusu pieturvietas, izbūvēs caurtekas un atjaunos drošības barjeras pie tilta pār Vecbērzes upi. Projekta līgumcena ir 1,6 milj. eiro (ar PVN). Abus objektus plānots pabeigt šogad.

Kopā ar LVC vadību, ministrs U. Augulis apsekoja arī būvdarbus uz autoceļa Jelgava–Iecava (P93), kur pilnībā tiek pārbūvēts posms no krustojuma ar valsts galveno autoceļu Rīga–Jelgava–Lietuvas rob. (Meitene) (A8) līdz Pēdām (3,27.- 8,94. km).

Uz Jelgavas–Iecavas ceļa būs jauns asfaltbetona segums trīs kārtās. Tur tiks izbūvēta apgaismota gājēju ietve. Būvdarbus plānots pabeigt 2019. gadā, tos veic SIA “Strabag”. Līgumcena ir 6,2 milj. eiro (ar PVN).

VAS Latvijas Valsts ceļi
Komunikācijas daļa

]]>
http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=7922 Tue, 15 May 2018 17:01:51 +0300 <![CDATA[LDz nākotne – jaunu loģistikas un tehnoloģisko risinājumu attīstība ]]> http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=7922 Transporta nozarē pasaulē notiek visaptverošas izmaiņas, ienāk jauni augsto tehnoloģiju risinājumi un veidojas jaunas kravu un cilvēku mobilitātes plūsmas. Arī Latvijas transporta nozarei tas ir liels izaicinājums, un tai jāspēj pārorientēties. VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) prezidents Edvīns Bērziņš, šodien iepazīstinot ar uzņēmuma nākotnes redzējumu, uzsvēra, ka vislielākā uzmanība turpmākajos desmit un vairāk gados tiks veltīta loģistikas un tehnoloģisko risinājumu attīstībai, tai skaitā viedo tehnoloģiju plašākai ieviešanai un integrācijai uzņēmuma darbībā.

Savukārt plašākā skatījumā LDz redz Latviju kā Baltijas un pat Ziemeļeiropas reģiona transporta un loģistikas izcilības centru, kura izveidē līdzdarbojoties visiem nozares dalībniekiem ir iespējas paaugstināt tās ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā.

„Turpmākajos gados, mūsuprāt, visnozīmīgākās Latvijas nākotni veidojošās pārmaiņas notiks tieši transporta un loģistikas nozarē. Te ir runa gan par jaunas infrastruktūras attīstību, gan saplūstošu transporta apakšnozaru – dzelzceļa, ostu, loģistikas uzņēmumu – darbību, gan arī to, kā savā darbībā integrēsim un paši radīsim jaunas tehnoloģijas, kas palīdzēs strādāt efektīvāk un sniegt tādus pakalpojumus, kādi klientiem vēl tikai būs vajadzīgi. Esmu pārliecināts, ka ne tehnoloģiju ziņā, ne ģeogrāfiski mums nekas nav par tālu,” pauda E. Bērziņš.

Lai īstenotu šo redzējumu praksē, LDz ir izveidotas desmit iniciatīvu grupas, kurās darbojas speciālisti no dažādām LDz koncerna struktūrām un uzņēmumiem, strādājot pie jauniem risinājumiem tehnoloģiju, pakalpojumu, starptautiskā biznesa attīstības, ilgtspējīgu transporta risinājumu, tehniskās un loģistikas izglītības, nozares kompetenču un zinātnes centra izveides, drošības risinājumu un citās jomās.

Tostarp vairākas iniciatīvu grupas jau izstrādājušas konkrētus projektus un aktivitātes – piemēram, kompetenču un zinātnes centra izveides grupa strādā pie starptautiski konkurētspējīga jaunu dzelzceļa tehnoloģiju testa poligona izveides un nesen sekmīgi piedalījās arī IT klastera organizētajā X-industriju hakatonā, kurā tālākai attīstībai virzītas divas ieceres par IT risinājumu izstrādi kravu pārvaldības sistēmas mobilajai aplikācijai un drošības risinājumam uz dzelzceļa pārbrauktuvēm.

Viedā dzelzceļa iniciatīvas grupa strādā pie iekšējo procesu digitalizācijas un jaunu risinājumu attīstības, drošības viedobjekta grupa izstrādā risinājumu iespējami efektīvākam IT tehnoloģiju pielietojumam sākotnēji dzelzceļa staciju, bet ar laiku ar cita veida objektu uzraudzībā, bet izglītības izcilības jomā būtiska uzmanība tiek pievērsta loģistikas izglītībai Latvijā un plašākā reģionā.

Vienlaikus ar jauniem projektiem un darbības virzieniem LDz turpina attīstīt arī tradicionālās transporta tehnoloģijas. Taču arī šajā jomā tiek meklēti inovatīvi risinājumi, izmantojot jaunākos risinājumus un iespējas, ko sniedz citas nozares, piemēram, 3D printeru attīstība vai ūdeņraža tehnoloģijas.

Līdztekus nākotnes redzējumam LDz iepazīstināja arī ar nu jau otro ilgtspējas pārskatu, kas sagatavots, balstoties uz starptautiski atzītām GRI (Global Reporting Initiative) vadlīnijām. Šajā pārskatā LDz atskatās uz 2017.gadā paveikto gan finanšu, gan nefinanšu jomā – tostarp uz uzņēmuma ekonomisko ietekmi, sociālajiem aspektiem un ietekmi uz vidi. Pārskats sniedz ieskatu uzņēmuma saimnieciskās darbības un finanšu rādītājos, nozīmīgāko projektu īstenošanā, LDz ikdienas darbībā, kā arī sabiedriskajās un starptautiskajās aktivitātēs.

Pārskatā ir iespējams iepazīties ar 2017./2018.gadā veikto restrukturizāciju LDz koncernā. Izmaiņas darba organizācijā īstenotas, lai paaugstinātu dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas efektivitāti un nodrošinātu pastāvīgu nodarbinātību visa gada garumā tiem tehniskajiem darbiniekiem, kuriem bijis sezonāla rakstura darbs.

2017.gadā LDz koncerna uzņēmumi aktīvi piedalījās dažādos starptautiskos pasākumos, prezentējot Latvijas transporta un loģistikas nozares pakalpojumus jaunos tirgos, tostarp dažādos Āzijas reģionos. Ilgtspējas pārskatā sniegta izvērsta informācija par starptautiskajām aktivitātēm, tostarp dalību starptautiskajā izstādē „EXPO Astana 2017”, kas gada otrajā pusē LDz ļāva noslēgt vairākus būtiskus sadarbības līgumus.

Ik gadu LDz pārskatā informē arī par aktivitātēm vides aizsardzības jomā, kas saistītas ar jaunu tehnoloģiju un metožu ieviešanu ikdienas darbā, kā arī ar inovatīvu risinājumu izstrādi. Pārskatā plašāk iespējams uzzināt gan par dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projektu, gan arī par modernizēto maģistrālo lokomotīvi 2M62UM.

Ilgtspējas pārskats ir integrēts ar VAS „Latvijas dzelzceļš” gada pārskatu un konsolidēto koncerna pārskatu, kas atspoguļo informāciju par finanšu rādītājiem uzņēmuma un visa koncerna līmenī. LDZ ir pirmais loģistikas uzņēmums Baltijā, kas pārskatu sagatvo, balstoties starptautiski atzītajās GRI vadlīnijās.

Ar pilnu ilgtspējas un gada pārskatu ikviens var iepazīties mājaslapā „parskati.ldz.lv”.

]]>
http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=7918 Thu, 10 May 2018 11:03:33 +0300 <![CDATA[Rīgas Aviācijas foruma ietvaros paraksta aviācijas nozares sadarbības memorandu ar Satiksmes ministriju]]> http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=7918

Starptautiskā Rīgas Aviācijas foruma (RAF 2018) ietvaros ceturtdien, 10.maijā, tika parakstīts aviācijas nozares uzņēmumus pārstāvošās Latvijas Aviācijas asociācijas un Satiksmes ministrijas sadarbības memorands, kas paredz veidot ciešāku nozares un ministrijas sadarbību aviācijas attīstībai Latvijā.

Memorands, kuru ceturtdien parakstīja satiksmes ministrs Uldis Augulis un Latvijas Aviācijas asociācijas valdes loceklis Artūrs Kokars, paredz izstrādāt atsevišķu aviācijas nozares stratēģiju laika periodam no 2019. līdz 2025.gadam, kuras pamatā būtu vīzija par nozares attīstību visā aviācijas pakalpojumu spektrā, sākot ar pasažieru un kravu pārvadājumiem un beidzot ar reģionālās aviācijas un lidlauku attīstību. Memorands paredz pievērsties gan biznesa aviācijai, gan aviācijas nodarbinātībai, izglītībai un pētniecībai, gan gaisa kuģu būvei, remontam un apkalpošanai, aeronavigācijai un ar to saistītajiem pakalpojumiem, gan arī aviācijas finanšu pakalpojumiem un apdrošināšanai, aviācijas iekārtu ražošanai, apgādei un ar to saistītajām nozarēm un tālvadības gaisa kuģu pakalpojumiem un to ražošanai.

Tāpat Memorands paredz izveidot Aviācijas nozares domnīcu, kurā tiks aicināti iesaistīties visi aviācijas nozares dalībnieki. Tiks izveidota jauna sadarbības platforma ar kuras atbalstu tiktu diskutētas vīzijas par aviācijas nozares attīstību un risināti nozarei aktuāli uzdevumi gan politikas plānošanas procesu tā arī uzņēmējdarbības vides pilnveidošanā.

Satiksmes ministrs Uldis Augulis uzsver: “Aviācijas nozare Latvijā strauji aug un kļūst par aizvien nozīmīgāku spēlētāju tautsaimniecībā – jau šobrīd tās kopējais ieguldījums veido 2,6% no iekšzemes kopprodukta. Ar reģiona līderiem starptautisko lidostu “Rīga” un nacionālo aviokompāniju “airBaltic” priekšgalā nozarei ir ievērojams attīstības potenciāls, kurš, mērķtiecīgi un strukturēti sadarbojoties nozares uzņēmumiem un valstij, var sniegt būtisku ieguldījumu tautsaimniecības attīstībā.”

“Aviācijas industrijā valda ļoti saspringta konkurence, kā rezultātā reģionālā līdera priekšrocības, kuras šobrīd varam baudīt, ir jāizmanto gudri un efektīvi. Informācijas pieejamība vairs nav šķērslis, bet spēja šo informāciju izmantot ir liels izaicinājums. Tādēļ, galvenie ieguvēji no Aviācijas Domnīcas izveides būs tieši aviācijas uzņēmēji Latvijā, kuru viedoklis un priekšlikumi tiks ņemti vērā nacionālās aviācijas politikas plānošanas procesos,” norāda Latvijas Aviācijas asociācijas valdes loceklis Artūrs Kokars.

Starptautiskais Rīgas Aviācijas forums, kas ceturtdien notiek Jūrmalā, pulcē gandrīz 200 dalībniekus no visas Eiropas - lidostu, aviokompāniju un citu nozares uzņēmumu augstākās amatpersonas un ekspertus. Forumā tiek diskutēti tādi nozarei aktuāli jautājumi kā lidostu un aviokompāniju attīstības stratēģijas pieaugošas konkurences apstākļos, jauno tehnoloģiju ietekme uz nozares attīstību, nodarbinātības un izglītības izaicinājumi un citas. Forumu organizē izdevniecība “Dienas Bizness” sadarbībā ar starptautisko lidostu “Rīga”, VAS “Latvijas Gaisa Satiksme”, Latvijas Aviācijas asociāciju un aviācijas servisa uzņēmumu “Airline Support Baltics”.

Biedrība "Latvijas Aviācijas asociācija"
e-pasts: a.kokars@riga.airport.com
tālr. 26176555

]]>
http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=7915 Thu, 03 May 2018 15:09:23 +0300 <![CDATA[Valdība lemj par LDz peļņas novirzīšanu konkurētspējas nodrošināšanai ]]> http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=7915 Valdība 3.maijā konceptuāli atbalstīja atļaut noteikt VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) dividendēs izmaksājamo peļņas daļu 2018.-2020.gadam 0% apmērā, atstājot peļņu kapitālsabiedrības rīcībā un novirzot to publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras attīstībai un atjaunošanai, tajā skaitā, rezerves veidošanai, kas var tikt izmantota valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” darbības ilgtspējas saglabāšanai un plānoto publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras projektu īstenošanai. Minētais nosacījums jāņem vērā, izstrādājot likumprojektu “Par valsts budžetu 2019.gadam” un likumprojektiem turpmākajiem trim gadiem.

LDZ pēdējos gados ir paaugstinājis darbības efektivitāti, kā arī izstrādājis jaunus pakalpojumus un paplašinājis pārvadājumu teritoriju, apguvis jaunus tirgus, veidojot gan jaunas partnerības, gan attīstot esošās. Līdz šim paveiktais atspoguļojas uzņēmuma gada finanšu rezultātos, kas esošajā tirgus situācijā ir vērtējami kā stabili, valdības sēdē uzsvēra satiksmes ministrs Uldis Augulis.

Saskaņā ar valsts kapitālsabiedrību pārvaldības prasībām LDz ir izstrādājusi vidēja termiņa darbības stratēģiju pieciem gadiem, kuras īstenošanai paredzēts, ka uzņēmuma peļņa šajā periodā saglabājama tā rīcībā un novirzīta publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras attīstībai un atjaunošanai, tajā skaitā veidojot rezervi, kas var tikt izmantota uzņēmuma darbības ilgtspējas saglabāšanai, plānoto publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras projektu īstenošanai LDz vidēja termiņa darbības stratēģijas 2017.-2022.gadam ietvaros vai Dzelzceļa likuma 9.pantā paredzētā finanšu līdzsvara nodrošināšanai.

Nepieciešamība nodrošināt infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvaru ir noteikta Eiropas Savienības direktīvā par vienotas dzelzceļa telpas izveidi. Lai nodrošinātu infrastruktūras uzturēšanu nemainīgi augstā līmenī un izmaksu stabilitāti pārvadātājiem, būtisks faktors ir uzņēmuma finanšu stabilitātes nodrošināšana neatkarīgi no pārvadājumu apjoma izmaiņām. Līdz ar to peļņas atstāšana uzņēmuma rīcībā ļauj nodrošināt stabilu un paredzamu darbību.

“Latvijas dzelzceļš šobrīd piedzīvo ļoti būtisku pagriezienu attīstībā – līdzsvarojot darbību nozarei sarežģītos apstākļos, esam reorganizējuši uzņēmuma iekšējo struktūru, padarot darbību efektīvāku. Vienlaikus LDz ļoti aktīvi strādā pie jaunu transporta koridoru attīstīšanas un jaunu klientu piesaistīšanas, lai stiprinātu Latvijas starptautisko transporta koridoru, un konkurētspējas nodrošināšanai tiek uzsākti vairāki būtiski investīciju projekti. Tādēļ esam ļoti gandarīti, ka valdība izprot jau ieguldīto darbu un nodrošina praktisku atbalstu tā īstenošanai turpmāk,” uzsver LDz prezidents Edvīns Bērziņš.

Līdzās ikdienas infrastruktūras uzturēšanas darbiem, kas prasa regulāru ieguldījumu, LDz ir uzsācis darbu pie vairāku ES līdzfinansētu projektu īstenošanas, kas ļaus nodrošināt efektīvāku pārvadājumu organizēšanu un konkurētspēju, - Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija, Rīgas un Daugavpils dzelzceļa mezglu modernizācija un vienotas vilcienu kustības plānošanas un vadības informācijas sistēmas ieviešana.

Ilze Greiškalna
Sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālr.: 67028390,
e-pasts: komunikacijas@sam.gov.lv

Korporatīvās komunikācijas daļa
VAS "Latvijas dzelzceļš"
Tālr.: +371 67234567

]]>
http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=7911 Thu, 26 Apr 2018 14:09:09 +0300 <![CDATA[Loģistikas nozares padome pārrunā tranzīta un loģistikas nozares aktualitātes]]> http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=7911 Trešdien, 25.aprīlī, Satiksmes ministrijas valsts sekretāra Kaspara Ozoliņa vadībā notika Loģistikas nozares padomes sēde, kurā tika apspriestas tranzīta un loģistikas nozares aktualitātes, tai skaitā pārrunāta banku sektora ietekme uz tranzīta nozari.

Padomes locekļi pārrunāja aktuālo situāciju tranzīta un loģistikas nozarē, problēmām, ārējo ietekmi, prognozēm un priekšlikumiem nozares konkurētspējas stiprināšanai.

K.Ozoliņš atzīmēja, ka šī gada pirmajā ceturksnī kopējais kravu apgrozījums Latvijas ostās un dzelzceļā samazinājies par aptuveni 15%. Vislielāko ietekmi šajā samazinājumā atstāj naftas produktu un akmeņogļu apjomu samazinājums. Tai pat laikā atzīmējami ir pozitīvi rezultāti Liepājas ostā, kur apjomi pieaug. Pozitīvas tendences turpinās kravu segmentos ar augstāku pievienoto vērtību. Konteinerkravu apjomi Latvijas ostās turpina pieaugt šogad par 4.2%, Ro-Ro kravu apjomi par 18.4%, norādīja Ozoliņš.

Ozoliņš skaidroja, ka samazinājumu akmeņogļu un naftas produktu segmentos, ir Krievijas īstenotās politikas par kravu novirzīšanu uz savām ostām tiešs rezultāts un aicināja turpināt aktīvi strādāt pie Āzijas kravu piesaistes, jo Krievijas stratēģisko kravu novirzīšana caur savām ostām turpināsies.

Ozoliņš norādīja, ka pozitīvas tendences uzrāda rezultāti aviopārvadājumos un e-komercijā. Avio kravās redzams liels pieaugums par 68.2%. Palielinājums ir arī aviācijas pasažieru pārvadājumiem par 19,4%. Lidostas pārstāvji pauda gandarījumu par pozitīvo kravu pieaugumu un Latvijas Pasts atzīmēja, ka šobrīd notiek aktīvs darbs Āzijas virzienā. 2018.gada janvārī Latvijas Pasts saņēmis sadarbības partnera Alibaba grupas loģistikas uzņēmuma Cainiao balvu par saskaņotu komandas darbu un efektīvu atbalstu. Šobrīd sīkpaku pārvadājumi no Ķīnas tiek veikti gan ar kravas, gan čārterreisu pasažieru lidmašīnām. Latvijas pasts paplašina valstu skaitu, uz kurām veic sīkpaku sūtījumus.

Ostu pārstāvji norādīja, ka šā brīža rezultāti nerada pamatu optimismam, atzīmējot, ka ir daudz jāstrādā, lai rezultāti uzlabotos, lai attīstītos jauni maršruti, konteinerlīnijas. Padomes locekļi norādīja, ka šobrīd nozari ļoti ietekmē nestabilā ģeopolitiskā situācija, tāpēc ostas piesardzīgi strādā pie projektiem, kas ļautu nodrošināt stabilitāti un to uzturēt.

Satiksmes ministrijas Tranzīta politikas departamenta direktors Andris Maldups informēja Loģistikas nozares padomi par notikušajiem un plānotajiem starptautiskajiem pasākumiem, aicinot aktīvāk nozares pārstāvjiem iesaistīties plānotajos pasākumos un vizītēs uz Āziju, it īpaši sadarbībai ar Ķīnas uzņēmējiem. Savukārt transporta atašejs Ķīnā Helmuts Kols prezentēja konkrētas iespējas iesaistīties sadarbībā ar Ķīnu, prezentējot iespējas dalībai izstādēs, organizācijās, sadarbībā “Josla un ceļš” un 16+1 sadarbības formātos, aicināja nozari aktīvi iesaistīties, izvērtējot ieguvumus, ko paver dalība šādos pasākumos.

Padomes locekļi iepazinās ar dzelzceļa infrastruktūras attīstības indikatīvo plānu 2018.–2022.gadam un sniedza savus komentārus. Padomes locekļi pauda gandarījumu, ka minētais dokuments sevī iekļauj būtiskus infrastruktūras attīstības principus un skaidri iezīmē visu pušu saistības. Padomes locekļi pauda atbalstu minētā dokumenta tālākai virzībai apstiprināšanai valdībā.

Finanšu ministrijas pārstāvji informēja padomes locekļus par tranzīta un loģistikas nozares problēmjautājumiem nodokļu un muitas jomā un vienojās par nepieciešamību noorganizēt atsevišķu tikšanās reizi, lai detalizēti izrunātu šos jautājumus, tai skaitā par VID vienotā nodokļu konta ieviešanu. VID pārstāvji informēja padomes locekļus par VID attīstības stratēģiju 2018. un turpmākajiem gadiem, par VID stratēģiskajiem mērķiem, galvenajiem rīcības virzieniem un rezultativitātes rādītājiem.

Plašas diskusijas notika jautājumā par banku sektora ietekmi uz tranzīta nozari. Padomes locekļi detalizēti iztaujāja Finanšu ministrijas, Finanšu un Kapitāla tirgus komisijas, Latvijas Komercbanku asociācijas un Ārlietu ministrijas pārstāvjus, ar konkrētiem piemēriem ilustrējot šā brīža tranzīta nozares grūtības sadarbībā ar bankām un kredītiestādēm. Padomes locekļi norādīja uz vairākām konkrētām situācijām, kad nozares uzņēmēji gan saskaras ar problēmām kontu atvēršanā, gan maksājumu veikšanā, gan atsevišķu investīciju projektu īstenošanā. Nozares pārstāvjiem bija iespēja iztaujāt klātesošos Finanšu ministrijas un banku pārstāvjus par banku sektora ietekmi uz tranzīta nozari un iespējamo tālāko rīcību saistībā ar izmaiņām banku sektora darbībā.

Banku nozares pārstāvji centās skaidrot banku saistības, lai nepieļautu Latvijas finanšu sistēmas izmantošanu noziedzīgiem mērķiem, norādot uz riskiem, problēmsituācijām, neatrisinātiem jautājumiem. Savukārt Ārlietu ministrijas pārstāvji skaidroja ģeopolitisko faktoru ietekmi uz šā brīža saspringto situāciju, norādot uz Ārlietu ministrijas rīcībā esošajām iespējām jautājumus risināt. Karstās diskusijas noslēgumā padomes locekļi un banku pārstāvji vienojās, ka noteikti arī katrā konkrētā situācijā ir iespējams rast risinājumu par skaidru sadarbību un banku pārstāvji aicināja uzņēmumus skaidrot tranzīta un loģistikas uzņēmumu darbības nianses, lai turpinātu konstruktūrvu dialogu.

AS “LatRailNet” informēja padomes locekļus par Ziemeļjūras – Baltijas jūras dzelzceļa kravu pārvadājumu koridora paplašināšanas jautājumiem attiecībā uz Latvijas un Igaunijas pievienošanos koridoram.

Loģistikas nozares padome izveidota, lai veicinātu loģistikas jomas attīstību un tā apvieno nozares ostu pārvaldes, kapitālsabiedrību un sabiedrisko organizāciju pārstāvjus.

]]>
http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=7889 Tue, 17 Apr 2018 15:26:08 +0300 <![CDATA[Latvijas transporta un loģistikas uzņēmumi piedalās gadskārtējā izstādē “TransRussia 2018”]]> http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=7889 Otrdien, 17.aprīlī, Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš darba vizītes ietvaros Maskavā uzstājās 23.starptautiskās transporta konferences “TransRussia 2018” plenārsesijā, kā arī uzrunāja izstādes dalībniekus un viesus starptautiskās transporta un loģistikas izstādes “TransRussia 2018” atklāšanas ceremonijā.

“TransRussia 2018” plenārsesijas laikā Ozoliņš prezentēja informāciju par Latvijas tranzīta koridoru un tā priekšrocībām, īpaši akcentējot Latvijas transporta sistēmas spēju dinamiskās tirgus attīstības apstākļos operatīvi reaģēt uz klienta vajadzībām un piedāvāt mūsdienīgu kravu pārvadājumu un apstrādes pakalpojumu kompleksu turp un atpakaļ visos virzienos – austrumi – rietumi, ziemeļi - dienvidi.

“Latvijas transporta infrastruktūra šobrīd pilnā mērā atbilst visaugstākās kvalitātes standartiem un ir gatava konteineru pārvadājumu apjoma pieaugumam”, norādīja Ozoliņš. “Notiek nepārtraukts darbs, lai modernizētu infrastruktūru un paplašinātu Latvijas tranzīta koridora piedāvātās iespējas. Tā piemēram, Ventspils brīvostā tiek nodoti ekspluatācijā jauni termināļi un paplašināta brīvostas teritorija. Liepājas SEZ tiek veikti ostas akvatorijas infrastruktūras uzlabošanas darbi, Rīgas brīvostā ir uzsākta liela, daudzfunkcionāla loģistikas centra celtniecība, kas apstrādās kravas un produktus no Indijas un citām valstīm, lai tālāk tās izplatītu Ziemeļeiropā, Krievijā un NVS valstīs. Savukārt, Starptautiskā lidosta “Rīga” attīsta infrastruktūru, t.sk. veido savienojumu ar dzelzceļa līniju “RailBaltica”, lai nodrošinātu pieaugošās pasažieru un kravu pārvadājumu plūsmas.” akcentēja Ozoliņš.

Uzrunājot plenārsesijas dalībniekus, Ozoliņš atzīmēja lietišķo sadarbību ar Krieviju, Baltkrieviju, Kazahstānu, Ķīnu, Vāciju un Centrālāzijas valstīm Eirāzijas pārvadājumu attīstīšanā. Ozoliņš īpaši uzsvēra konteineru pārvadājumus no/uz Ķīnu, kā arī uzsāktos darbus, lai sniegtu pakalpojumus tranzīta koridorā Ziemeļi-Dienvidi, kura ietvaros jāturpina attīstīt sadarbība ar Krieviju, Irānu, Indiju un Azerbaidžānu.

Uzrunājot gadskārtējās starptautiskās transporta un loģistikas izstādes “TransRussia 2018” oficiālās atklāšanas ceremonijā, Ozoliņš sveica visus izstādes dalībniekus un organizatorus un norādīja, ka šis ir viens no svarīgākajiem Eirāzijas transporta nozares gadskārtējiem pasākumiem. To apliecina pasākuma mērogs, kā arī tradicionāli lielais Latvijas uzņēmumu skaits izstādē. “Latvija kā loģistikas mezgls piedāvā izdevīgu ģeogrāfisko izvietojumu, modernu infrastruktūru, pieredzi organizēt regulārus konteineru maršrutus un plašu pakalpojumu klāstu”, atgādināja Ozoliņš. Uzrunā Ozoliņš norādīja, ka starptautiskais transporta forums “TransRussia 2018” ne vien nostiprinās jau esošos kontaktus, bet arī rosinās jaunas idejas un palīdzēs atrast jaunus sadarbības partnerus.

Izstādes atklāšanas dienā valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš sniedza vairākas intervijas Krievijas un ārvalstu medijiem. Latvijas nacionālo stendu apmeklēja liels skaits esošo un potenciālo sadarbības partneru.

Latvijas stendā piedalās vairāk nekā 20 Latvijas uzņēmumi, t.sk. VAS “Latvijas dzelzceļš”, Rīgas un Ventspils brīvosta, Liepājas Speciālā ekonomiskā zona, Starptautiskā lidosta “Rīga”, ALPA CENTRUMS, SIA “INFLOT”, SIA “AA LOGISTIC”, SIA “ERGS”, P&B Terminal, SIA “Stena Line”, TFS Trans, F.B.Logistics, Sigis, Rīgas tirdzniecības osta, Frigo Baltic, Sistem Terminal, Transstar, KS terminal, Transasia, Hermis Auto, VK Tranzīts, Jaunmilgrāvja ostas kompānija, Jaunzeltini.

Foto: https://www.flickr.com/photos/satiksmes_ministrija/albums/72157667900204868

Ilze Greiškalna
Sabiedrisko attiecību speciālists
Tālr.: 67028390,
e-pasts: komunikacijas@sam.gov.lv

]]>