Satiksmes Ministrijas jaunumu RSS http://www.sam.gov.lv www.sam.gov.lv lv http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=8433 Thu, 08 Nov 2018 16:50:10 +0200 <![CDATA[Loģistikas nozares padome novērtē līdzšinējo kravu apgrozījumu pieaugumu tranzīta jomā]]> http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=8433 Trešdien, 7.novembrī, Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra Kaspara Ozoliņa vadībā notika Loģistikas nozares padomes sēde, kurā tika apspriestas tranzīta un loģistikas nozares aktualitātes, tai skaitā pārrunātas plānošanas un stratēģiskās prioritātes tranzīta nozarē nākamajā plānošanas periodā (2021.-2027.gadam).

Padomes locekļi pārrunāja aktuālo situāciju tranzīta un loģistikas nozarē, problēmas, ārējo ietekmi, prognozes un priekšlikumus nozares konkurētspējas stiprināšanai.

K.Ozoliņš atzīmēja, ka šī gada deviņos mēnešos kopējais kravu apgrozījums Latvijas ostās palielinājies par 2,1%, bet Latvijas dzelzceļā par 8,4%. Arī konteinerkravu apjoms šā gada trīs ceturkšņos pieaudzis par 7%. Pozitīvi rezultāti ir Liepājas ostā, kur kravu apgrozījums pieaudzis par 16,2% un Rīgas brīvostā par 4,8%. Pozitīvas tendences turpinās kravu segmentos ar augstāku pievienoto vērtību. Tāpat pieauguši Ro-Ro kravu apjomi par 12,6% un turpina attīstīties prāmju satiksme, norādīja Ozoliņš.

Valsts sekretārs norādīja, ka pozitīvas tendences uzrāda rezultāti aviopārvadājumos un e-komercijā. Avio kravās redzams nozīmīgs pieaugums par 21,9 %. Palielinājums ir arī aviācijas pasažieru pārvadājumiem par 16,8%. Lidostas pārstāvji pauda gandarījumu par pozitīvo kravu pieaugumu, ko sekmējis aktīvais darbs Āzijas virzienā. Šobrīd sīkpaku pārvadājumi no Ķīnas tiek veikti gan ar kravas, gan čārterreisu pasažieru lidmašīnām. Līdz šim uz VAS Starptautisko lidostu “Rīga” jau ir veikti vairāki e-komercijas kravu neregulārie lidojumi. Arī VAS Latvijas pasts paplašina valstu skaitu, uz kurām veic sīkpaku sūtījumus. Tajā pašā laikā K.Ozoliņš norādīja, ka pieaugot vidējam sūtījumu svaram un vērtībai, jāstiprina sadarbība ar muitas dienestiem, jo pieaug Latvijas loma šo sūtījumu muitas formalitāšu kārtošanā.

Ostu pārstāvji atzina, ka šā brīža rezultāti rada pamatu optimismam, atzīmējot, ka attīstītās jauni maršruti un konteinerlīnijas. Ventspils brīvostā kopš šī gada maija vērojams nozīmīgs kravu apjoma pieaugums, kas dod pamatu prognozēt, ka līdz gada beigām kopējais kravu apjoms varētu pārsniegt pagājušā gada rādītājus. Turklāt Ventspils brīvostā īstenotie industriālie projekti arī dod papildus kravu apjomus, t.sk. konteinerkravas ar augstu pievienoto vērtību. Tāpat šogad Ventspils ostā ienākuši trīs kruīza kuģi ar vairāk nekā 1100 pasažieriem.

SM uzsākusi darbu pie jaunu Transporta attīstības pamatnostādņu (2021.-2027.gadam) izstrādes, kurā iesaistās arī nozaru asociācijas un apvienības, kā arī plānošanas reģioni, pārstāvot nozares, kas tieši vai netieši ir saistītas ar transportu. SM Tranzīta politikas departamenta direktors Andris Maldups informēja, ka ir veikta aptauja, lai noteiktu ieinteresēto pušu izpratni un intereses par pamatnostādņu mērķi, no kuriem visvairāk atbalstītais ir: transporta sistēma, kas nodrošina efektīvu (ilgtspējīgu, drošu, gudru) kravu un cilvēku pārvietošanu, tādējādi veicinot valsts ekonomisko izaugsmi, cilvēku mobilitātes iespējas un dodot ieguldījumu pārejā uz zema emisiju līmeņa sabiedrību.

Tāpat A. Maldups informēja Loģistikas nozares padomi par notikušajiem un plānotajiem starptautiskajiem pasākumiem 2018.gadā, aicinot nozares pārstāvjiem aktīvāk iesaistīties plānotajos pasākumos un vizītēs uz Āziju, it īpaši sadarbībai ar Ķīnas uzņēmējiem.

Padomes locekļi atzinīgi novērtēja valdībā apstiprināto Indikatīvo dzelzceļa infrastruktūras attīstības plānu pieciem gadiem (2018.–2022.gadam), kas sevī iekļauj būtiskus infrastruktūras attīstības principus un skaidri iezīmē visu pušu saistības. Padomes locekļi arī pauda atbalstu Latvijas dzelzceļa elektrifikācijas projekta tālākai virzībai.

Plašas diskusijas notika par šodienas izglītības iespējām transporta un loģistikas speciālistu sagatavošanā darba tirgum, jo transporta nozarē nākas saskarties ar šīs jomas darbinieku trūkumu. Par iespējām sagatavot jaunus speciālistus transporta un loģistikas nozarē, padomi informēja Rīgas Tehniskās Universitātes (RTU) un Transporta un sakaru institūta pārstāvji.

Loģistikas nozares padome izveidota, lai veicinātu loģistikas jomas attīstību un tā apvieno nozares ostu pārvaldes, kapitālsabiedrību un sabiedrisko organizāciju pārstāvjus.

Komunikācijas nodaļa
Tālr. 67028390
E-pasts: komunikacijas@sam.gov.lv

]]>
http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=8427 Mon, 05 Nov 2018 08:54:02 +0200 <![CDATA[Valdība apstiprina Indikatīvo dzelzceļa infrastruktūras attīstības plānu pieciem gadiem]]> http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=8427 Ministru kabinets šodien, 5. novembrī apstiprināja Satiksmes ministrijas iesniegto plāna projektu "Indikatīvais dzelzceļa infrastruktūras attīstības plāns 2018. – 2022. gadam” (Indikatīvais plāns). Pamatojoties uz Indikatīvo plānu tiks noslēgts daudzgadu līgums starp Satiksmes ministriju (SM) un valsts akciju sabiedrību “Latvijas dzelzceļš” (LDz).

Indikatīvā plāna pamatnosacījums ir nodrošināt konkurētspējīgu dzelzceļa infrastruktūru. Kopējo tīkla jaudu nav plānots palielināt, taču līdzekļi uzturēšanā un attīstības projektos tiek investēti, lai tiktu saglabāts esošais pakalpojumu apjoms un nemainīgi augsta kvalitāte.

Lai arī Indikatīvais plāns nav finanšu dokuments, plānā tiek definēts trīs pakāpju sistēmas modelis infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvara nodrošināšanai. Pirmā pakāpe paredz likumā noteikto tirgus dalībnieku iesaisti infrastruktūras izmaksu segšanā. Otrā pakāpe nosaka LDz koncerna resursu izmantošanu finanšu līdzsvara nodrošināšanā, un tikai trešā pakāpe nepieciešamības gadījumā vai tautsaimniecības interesēs paredz valsts budžeta līdzekļu iesaisti.

Infrastruktūras pārvaldītājs (LDz) ar Indikatīvā plāna pieņemšanu un daudzgadu līguma apstiprināšanu nodrošinās publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras maksas stabilitāti turpmākos piecus gadus. Tas garantē pārredzamību tranzīta nozares dalībniekiem un ļaus tiem slēgt piecu gadu līgumus ar kravu nosūtītājiem.

Apstiprinot Indikatīvo plānu, tiek izpildītas Dzelzceļa likuma 6. panta prasības, kas paredz, ka valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūra tiek veidota atbilstoši tautsaimniecības vajadzībām un tās attīstībai, stabilas satiksmes interesēm, kā arī vides aizsardzības prasībām. Vienlaikus tiek ievērotas Dzelzceļa likuma 9. panta ceturtās daļas prasības – paredzēts noteikt infrastruktūras prasības un dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvara sasniegšanas mehānismu, valsts budžeta programmas 31.00.00 "Sabiedriskais transports" apakšprogrammas 31.04.00 “Finansējums dzelzceļa publiskai infrastruktūrai” ietvaros nodalīti atsevišķi finansēšanas plāni – finanšu līdzsvara nodrošināšanai, pasažieru dzelzceļa staciju un pieturas punktu infrastruktūras uzturēšanai un citiem mērķiem, tādējādi nodrošinot pārredzamību un stabilitāti arī tirgus dalībniekiem. Līdz ar plāna apstiprināšanu tiek paredzēta minimāla valsts budžeta līdzekļu iesaiste publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvara nodrošināšanā.

Infrastruktūras finansēšanas struktūra un procedūra, nozares investīciju projekti un pasākumi infrastruktūras izmaksu samazināšanai noregulēti Daudzgadu līgumā starp valsti un LDz.

Aivis Vincevs
Satiksmes ministrijas
Sabiedrisko attiecību speciālists
Tālr.: 67028363,
e-pasts: komunikacijas@sam.gov.lv

]]>
http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=8422 Mon, 05 Nov 2018 13:03:27 +0200 <![CDATA[“Pasažieru vilciens” mēneša laikā varēs paziņot jauno elektrovilcienu iepirkuma rezultātus]]> http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=8422 Līdz ar valdībā izskatīto jautājumu par elektrovilcienu iegādi AS “Pasažieru vilciens” (PV) mēneša laikā pabeigs 32 jaunu elektrovilcienu iepirkuma procesu un paziņos tā rezultātu.

Valdība pirmdien, 5. novembrī,atbalstīja, ka laika posmā no 2019. gada līdz 2024. gadam jaunu elektrovilcienu, rezerves daļu fonda 5 gadiem un elektrovilcienu uzturēšanas iekārtu iegādē, kā arī vilcienu depo izbūvē kopumā varēs ieguldīt līdz 259 milj. euro valsts budžeta līdzekļu. Faktiskās izmaksas būs zināms tikai pēc PV veiktā jauno elektrovilcienu iepirkuma noslēgšanās un uzvarētāja paziņošanas, kas plānota līdz šī gada novembra beigām. Noteiktais finansējuma apmērs neietekmēs turpmākos valdības lēmumus par līdzekļu piešķiršanu citu valstij būtisku nozaru attīstībai, jo ietekme uz valsts budžetu un tā deficītu ir neitrāla.

Līdz ar valdībā pieņemto lēmumu Satiksmes ministrijai būs jānodrošina finansējuma plūsmas uzraudzība un kontrole, lai netiktu palielināta ietekme uz valsts budžetu. Savukārt PV ir tiesīgs pabeigt iepirkuma procesu un īstenot biznesa plānu, lai rezultātā nodrošinātu jaunu elektrovilcienu iegādi.

“Šī Pasažieru vilcienam ir vēsturiski nozīmīga diena, jo atver pavisam jaunas durvis ceļā uz iespēju sniegt mūsdienīgus un pasažieru vēlmēm atbilstošus sabiedriskā transporta pakalpojumus. Lai arī šis bija visiem nopietns izaicinājums, kopīgi ir izdarīts nozīmīgs darbs, lai rezultātā Pasažieru vilciens izpildītu sabiedrībai doto solījumu un beidzot iegādātos jaunus elektrovilcienus. Tagad ir jābūt drosmīgiem un izlēmīgiem. Ja vilcienus nenopirks tagad, tad tos vairs nenopirks vispār. Tas nav pieļaujams, jo iedzīvotājiem Latvijā ir tiesības pārvietoties mūsdienīgos, modernos, ērtos un kvalitatīvos vilcienos, kas kā vizītkarte vienlaikus parāda arī valsts attīstības līmeni un attieksmi pret mūsu cilvēkiem,” uzsver satiksmes ministrs Uldis Augulis.

Jau vēstīts, ka tiesības piegādāt elektrovilcienus būs pretendentam, kurš piedāvā ekonomiski izdevīgāko vilcienu cenu, ko vērtē visā to paredzētajā ekspluatācijas laikā jeb 35 gados. Elektrovilcienu iepirkumā piedalās visi pazīstamie vilcienu ražotāji, kuri iesnieguši savu piedāvājumu - TALGO, STADLER, CAF un ŠKODA.

Jaunos 32 piepilsētas pasažieru elektrovilcienus ar 400-450 sēdvietām plānots piegādāt laikā no 2020. līdz 2023. gadam. Iegādājoties jaunus elektrovilcienus, PV mērķis ir jau tuvākajos gados kļūt par pelnošu valsts kapitālsabiedrību.

Vienlaikus iedzīvotājiem būs iespēja pārvietoties ar sabiedrības vajadzībām un mūsdienīga sabiedriskā transporta prasībām atbilstošiem vilcieniem. Kvalitatīvs un pieejams sabiedriskais transports ir pakalpojums, kurš valstij jānodrošina tāpat kā valsts ikvienam piedāvā garantētas izglītības, drošības vai ārstniecības iespējas.

Raugoties ilgtermiņā, vilcienam ir jākļūst par sabiedriskā transporta tīkla mugurkaulu. Ik rītu un vakaros Rīgā ierodas un dodas prom apmēram 14000 pasažieru.

Savukārt pārvadāto pasažieru skaits līdz ar jauno elektrovilcienu iegādi varētu pieaugt no pašreizējiem 17 miljoniem līdz 25 miljoniem pasažieru gadā.

Komunikācijas nodaļa,
Tālr.: 67028363,
e-pasts: komunikacijas@sam.gov.lv

 

]]>
http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=8413 Thu, 01 Nov 2018 09:01:51 +0200 <![CDATA[Ar šodienu var reģistrēt automobiļus ar vadību labajā pusē ekspluatācijai Latvijā]]> http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=8413 Ar 1. novembri Latvijā atļauts reģistrēt vieglos automobiļus ar stūri labajā pusē pēc to pielāgošanas braukšanai pa brauktuves labo pusi.

Valdība šī gada 10. jūlijā pieņēma Ministru kabineta (MK) noteikumus, kas nosaka transportlīdzekļu pielāgošanas prasības, kas jāizpilda personai attiecībā uz transportlīdzekli ar stūri labajā pusē.

Lai reģistrētu automobili ar stūri labajā pusē, to atbilstoši MK noteikumu prasībām jāaprīko ar:

– labās puses kustībai paredzētiem galvenajiem lukturiem;

– aizmugurējo miglas lukturi tā vidū vai kreisajā pusē vai diviem simetriski novietotiem lukturiem;

– papildus netiešās redzamības ierīcēm (videokameru, ekrānu, spoguļu pāri), lai nodrošinātu brauktuves kreisās puses pārredzamību no vadītāja sēdekļa labajā pusē.

Lai šāds transportlīdzeklis tiktu reģistrēts, ir jāveic tā pielāgošana atbilstoši iepriekš minētajām prasībām un transportlīdzeklis jāuzrāda agregātu numuru salīdzināšanai. Tā ietvaros pārbaudīs nomainīto gaismas ierīču un papildus netiešās redzamības ierīču esamību, kā arī transportlīdzekli jāreģistrē CSDD nodaļā.

Tehniskās apskates laikā inspektors pārliecināsies par transportlīdzekļa, tostarp uzstādītā papildaprīkojuma atbilstību Tehniskās apskates noteikumu prasībām.

Pastāvēs arī otrs veids, kā pielāgot šādus automobiļus, tos pārbūvējot – vadības ierīces mainot uz kreiso pusi.

Papildus informāciju par prasībām, kas jāizpilda personai attiecībā uz transportlīdzekli ar vadības ierīcēm labajā pusē, iespējams iegūt CSDD mājas lapā https://www.csdd.lv/viegla-automobila-pielagosana-labas-puses-kustibai/viegla-automobila-pielagosana-labas-puses-kustibai vai zvanot uz CSDD informatīvo tālruni 670257 77.

Aivis Vincevs
Satiksmes ministrijas
Sabiedrisko attiecību speciālists
Tālr.: 67028363,
e-pasts: komunikacijas@sam.gov.lv

]]>
http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=8405 Tue, 30 Oct 2018 15:24:57 +0200 <![CDATA[Eiropas Savienības ministri neformālās padomes sanāksmē uzsver nepieciešamību uzlabot ceļu satiksmes drošību]]> http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=8405 Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš no 29. līdz 30. oktobrim piedalījās Eiropas Savienības (ES) neformālajā un apvienotajā transporta un vides ministru padomes sanāksmē, kas norisinājās Grācā, Vīnē (Austrija).

Sanāksmes laikā diskusijas “Jaunas ēras sākums: tīra, droša un pieejama Eiropas mobilitāte” ietvaros tika runāts par izaicinājumiem, stratēģijām un risinājumiem, lai Eiropas mobilitāte būtu tīra, droša un pieejama. Tika atzīts, ka tieši mobilitātes un transporta jomā būs jāsaskaras ar lielākajiem izaicinājumiem, lai sasniegtu Eiropas klimata politikas mērķus. Latvija norādīja, ka transporta sektors ir izaicinājumu un pārmaiņu priekšā, to sagaida ciešs darbs Eiropas, nacionālajā un pašvaldību līmenī. Bez tam ir vajadzīga cieša sadarbība ar industriju, kas šobrīd ir kā dzinējspēks tehnoloģiskās attīstības ziņā, meklējot jaunus un inovatīvus risinājumus.

Uzsāktie un plānošanas stadijā esošie pasākumi, jo īpaši autotransporta jomā, dos nozīmīgu transporta sektora radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu. Būtiski ir palielināt alternatīvo un atjaunojamo energoresursu pielietojuma īpatsvaru, lai sasniegtu izvirzītos emisiju samazināšanas mērķus. Papildus nepieciešams arī virzīties uz ilgtspējīgu transporta sistēmu. Nozīmīga ir arī velotransporta izmantošana un velo infrastruktūras attīstība, jo tas ne tikai palīdz samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, bet veicina videi draudzīgu domāšanu arī kopumā, norādīja Latvijas pārstāvji. Tika atgādināts arī par izaicinājumiem, ar kuriem jau šobrīd Latvija saskaras un saskarsies arvien vairāk. Valstīs, kur iedzīvotāju pirktspēja attiecībā uz jaunajiem transportlīdzekļiem ir ievērojami zemāka, kā arī nav attīstīta automobiļu ražošana, arvien vairāk tiek ievesti lietoti un mazlietoti ar dīzeļmotoru darbināmi transportlīdzekļi. Ir skaidrs, ka vienots risinājums šai kompleksajai problēmai, visticamāk, nav iespējams. Tādēļ ir nepieciešamas ES līmeņa diskusijas, veicinot kopējā autoparka atjaunošanos visā savienībā un palielinot tādu transportlīdzekļu skaitu ES, kas izmanto alternatīvās degvielas.

Sesijas “Ceļu satiksmes drošība 2020+: Droša Eiropa visiem iedzīvotājiem” laikā dalībnieki atzina, ka jaunu tehnoloģiju un komunikāciju tehnoloģiju integrēšana 21. gadsimta mobilitātē paver lielu potenciālu ceļu satiksmes drošībai, transporta efektivitātei kā arī vides aspektiem. Ministri analizēja, kā mainīt šobrīd stagnējošās tendences ceļu satiksmes drošības jomā. Satiksmes ministrijas valsts sekretārs norādīja, ka ir būtiski turpināt darbu pie ceļu satiksmes drošības uzlabošanas, ko šobrīd Latvija arī dara. Valdības līmenī ir apstiprināts Ceļu satiksmes drošības plāns 2017.-2020. gadam, kas paredz rīcības virzienus, lai mazinātu gan ceļu satiksmes negadījumu skaitu, gan tajos bojāgājušo un ievainoto skaitu.

Ir jākoncentrējas uz dažādiem jauniem mobilitātes risinājumiem un individuālās mobilitātes konceptu integrēšanu, piemēram, motorolleri, elektriskie velosipēdi un citas nelielas elektriskās ierīces, kuras var izmantot pilsētās. Ceļu satiksmes drošības uzlabojumi nākotnē ir komplekss pasākumu kopums, jo ir jāsasniedz visas sociālās grupas, kas izmanto dažādus transporta veidus - velosipēdus, automašīnas. Mēs uzskatām, ka īpaša uzmanība neaizsargātiem satiksmes dalībniekiem nākotnē ir ļoti svarīgs faktors ceļu satiksmes drošības uzlabošanā, uzsvēra K. Ozoliņš. Viņš norādīja, ka ir jāturpina darbs arī pie preventīvajiem pasākumiem, piemēram, plašākas automatizētu pārkāpumu fiksēšanas sistēmas lietošanas, tādu kā fotoradaru, vidējās kustības ātruma kontroles iekārtu un luksofora signālu neievērošanas kontroles iekārtu uzstādīšanas. Šīs diskusijas sniegs ieguldījumu darbam pie ES līmeņa stratēģijas par ceļu satiksmes drošību 2021.-2030. gadam.

Jāatgādina, ka viena no Latvijas prioritātēm ir virzība uz “Nulles vīzija” ("Vision Zero") – lai nākotnē ceļu satiksmes negadījumos nebūtu bojāgājušo vai ievainoto. Lai to panāktu, autotransporta sistēmai nākotnē, ieskaitot ceļu infrastruktūru, jābūt pilnīgi drošai – tādai, kas novērš bīstamās sekas no cilvēciskām kļūdām. Tas nozīmē, ka cilvēku kļūdas ir un paliks pieņemamas, bet ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušie un ievainotie nav pieņemami. Drošas transporta sistēmas mērķis nākotnē ir nodrošināt, ka cilvēku kļūdas, nolaidība vai apzināta rīcība nerada letālas vai traumatiskas sekas ceļu satiksmē.

Sanāksmes laikā tika diskutēts par normatīvo regulējumu par pulksteņa pārregulēšanas kārtību ES, ņemot vērā, ka Eiropas Komisija nāca klajā ar priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai, ar ko pārtrauc sezonālo laika maiņu un atceļ Direktīvu 2000/84/EK. Latvija uzsvēra, ka ir gatava atbalstīt vienotu dalībvalstu atteikšanos no divkāršās laika maiņas (pārejas uz vasaras laiku un atpakaļ), ja vasaras laiks ES vienoti tiktu noteikts kā pamatlaiks, kas netiek grozīts un tiktu nodrošināta harmonizēta pieeja ES. Valsts nevar atbalstīt ideju, ka pāreja uz vasaras laiku vai tā atcelšanu noteiktu kā nacionālā līmeņa jautājumu. Tas veicinātu riskus, ka katra dalībvalsts noteiktu savu datumu pārejai vai nepāriešanai uz vasaras laiku un šāda pieeja radītu nelabvēlīgu vidi loģistikas, sakaru, transporta un citu jomu uzņēmējiem, palielinot tiem administratīvo slogu. Vienlaikus tas varētu radīt situāciju, ka Latvija ir atšķirīgās laika joslās ar pārējām Baltijas valstīm vai Somiju, kā arī palielinātu laika starpību starp tuvākajām ES kaimiņvalstīm un galvenajām Latvijas sadarbības valstīm.

Vienlaikus Baltijas valstu pārstāvjiem bija tikšanās ar ES transporta komisāri Violetu Bulcu, kura uzklausīja ziņojumus par Rail Baltica projekta ieviešanas gaitu. Baltijas valstu pārstāvji atkārtoti apstiprināja apņemšanos kopīgi īstenot projektu. Vienlaikus notika diskusija par plānotajiem darbiem Rail Baltica projektā.

Fotogrāfijas no valsts sekretāra Kaspara Ozoliņa darba vizītes Austrijā apskatāmas šeit

Aivis Vincevs
Satiksmes ministrijas
Sabiedrisko attiecību speciālists
Tālr.: 67028363,
e-pasts: komunikacijas@sam.gov.lv

]]>
http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=8404 Tue, 30 Oct 2018 13:09:40 +0200 <![CDATA[CSDD peļņu novirzīs investīciju projektu realizēšanai]]> http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=8404 Ministru kabinets šodien, 30. oktobrī, apstiprināja rīkojuma projektu “Par valstij dividendēs izmaksājamo valsts akciju sabiedrības “Ceļu satiksmes drošības direkcija” peļņas daļu par 2017. gadu”, ar kuru samazināta valsts budžetā iemaksājamā peļņas daļa.

Ievērojot izmaiņas Latvijas uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) 2017. gada neto peļņa 2 311 774 euro palielināma par atliktā nodokļa saistību summu, kā rezultātā CSDD 2017. gada neto peļņa ir 3 773 020 euro. Tādejādi CSDD minimālā dividendēs izmaksājamā peļņas daļa būtu 3 018 416 euro, kas, salīdzinot ar iepriekš paredzēto un plānoto, ir par 1 168 997 euro lielāka.

Ievērojot, ka atliktā nodokļa saistību atlikumu summa 1 461 246 euro uzkrāta ilgtermiņā un šādas summas iekļaušana peļņas postenī rada pienākumu kapitālsabiedrībai veikt dividenžu izmaksu, kas būtiski ietekmētu CSDD finanšu situāciju, SM rosināja lemt par valstij dividendēs izmaksājamās 2017. gada peļņas daļas 1 168 997 euro apmērā samazināšanu. Par minētajiem līdzekļiem jārealizē CSDD stratēģijā iekļauto triju lielu investīciju projektu – jaunu klientu apkalpošanas centru Jelgavā (kopējās izmaksas 3,1 miljons euro), Tukumā (kopējās izmaksas 2,5 miljonu euro) un Rīgas klientu apkalpošanas centra Rīgā, Bauskas ielā 86 pārbūves (kopējās izmaksas 2,2 miljonu euro) īstenošana.

Bez tam ar Ministru kabineta rīkojumu noteikts, ka valstī 4. kārtās notiek 100 fotoradaru iegādes un uzstādīšanas plāns. 4. kārtā, kas norisinās 2018. gadā, paredzēts iegādāties un uzstādīt 40 fotoradarus. Kopējās 4. kārtas fotoradaru iegādes un to pamatņu izbūves izmaksas ir 2 950 347 euro. Atlikums no iepriekšējos gados novirzītā finansējuma ir 1 580 768 EUR. Tādējādi 4. kārtas finansēšanai nepieciešams papildus novirzīt 1 369 579 euro no CSDD 2017. gada peļņas.

Valsts budžetā dividendēs par 2017. gadu tiks iemaksāti 479 840 euro jeb 13 procenti peļņas no peļņas. Valsts akciju sabiedrība “Ceļu satiksmes drošības direkcija” ir valsts kapitālsabiedrība, kurā 100% kapitāla daļu turētāja ir Satiksmes ministrija.

Aivis Vincevs
Satiksmes ministrijas
Sabiedrisko attiecību speciālists
Tālr.: 67028363,
e-pasts: komunikacijas@sam.gov.lv

]]>
http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=8401 Tue, 30 Oct 2018 12:51:53 +0200 <![CDATA["Starptautiskās lidostas "Rīga"" peļņu novirzīs lidostas attīstībai]]> http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=8401 Valdība šodien, 30. oktobrī, apstiprināja rīkojuma projektus, ar kuriem VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" noteikta atšķirīga dividendēs izmaksājamā peļņas daļa par 2017. gadu un peļņas daļa periodā no 2018. līdz 2022. gadam.

Ar rīkojuma projektu “Par valstij dividendēs izmaksājamo valsts akciju sabiedrības "Starptautiskā lidosta "Rīga"" peļņas daļu par 2017. gadu” Ministru kabinets noteica, ka VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" maksās atšķirīgu dividendēs izmaksājamo peļņas daļu 23% apmērā (801 938 euro) no peļņas par 2017. gadu. Savukārt 2017. pārskata gadā gūtās peļņas daļa 77% apmērā (2 684 750 euro) tiks novirzīta kapitālsabiedrības attīstībai atbilstoši kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģijai 2017.–2023. gadam.

Ar rīkojuma projektu “Par valstij dividendēs izmaksājamo valsts akciju sabiedrības "Starptautiskā lidosta "Rīga"" peļņas daļu par 2018.–2023. gadu” Ministru kabinets noteica, ka VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" maksās atšķirīgu dividendēs izmaksājamo peļņas daļu 20% apmērā no peļņas par 2018.–2022. gadu. Turpretim 2018.–2022. pārskata gadā gūtās peļņas daļa 80% apmērā tiks novirzīta kapitālsabiedrības attīstībai atbilstoši kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģijai 2017.–2023. gadam.

Samazināta peļņas daļas iemaksāšana valsts budžetā bija jānosaka, lai lidosta varētu īstenot plānoto investīciju programmu un tādejādi nākotnē nesaskartos ar būtiskiem kapacitātes ierobežojumiem. Saskaņā ar ilgtermiņa stratēģiju 2017.–2036. gadam lidostas pakalpoto pasažieru skaits 2036. gadā sasniegs 8.2 miljonus gadā. Bez papildus finanšu līdzekļiem "Starptautiskā lidosta "Rīga"" būtu spiesta īstenot minimālas investīcijas termināļa 6. kārtas izbūvē, nodrošinot vien nelielus termināļa uzlabojumus, lai varētu apkalpot 6,7 miljonus pasažieru, kā arī nevarētu apgūt Kohēzijas fonda finansējumu lidlauka infrastruktūras attīstībai. Tādējādi lidostā tiktu ierobežots maksimālais lidojumu “pīķa stundās” apkalpoto gaisa kuģu un pasažieru skaits. Tāpat tiktu tieši ietekmētas "airBaltic" attīstības iespējas caur Rīgu un Latviju. Turklāt lidosta "Rīga" ilgtermiņā zaudētu līdera pozīcijas Baltijā, kā arī netiktu nodrošināta Rail Baltica dzelzceļa stacijas un Rīgas lidostas pasažieru termināļa savietojamība.

Peļņas daļas novirzīšana uzņēmuma attīstībai ļaus lidostai 2018.–2022. gadā īstenot būtiskus paplašināšanās projektus: izbūvēt pasažieru termināla publiskās daļas paplašinājumu un savienojumu ar Rail Baltica dzelzceļa staciju, kā arī īstenot Kohēzijas fonda projekta 2. kārtu, pilnveidojot lidlauka infrastruktūru. Šīs investīcijas ļaus palielināt lidlauka termināļa publiskās daļas jaudu par 3,3 miljoniem jeb 49% līdz desmit miljoniem pasažieru gadā, kā arī veicinās lidostas konkurētspēju, paaugstinot lidlauka kapacitāti un vairojot drošību.

Vienlaikus jānorāda, ka Ministru kabinets minētos rīkojumus pieņēmis ar nosacījumu, ka pirms VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" peļņas sadales saņemams Eiropas Komisijas viedoklis par to, ka atšķirīgas valstij dividendēs izmaksājamās "Starptautiskā lidosta "Rīga"" peļņas daļas noteikšana no 2017. gada pārskata gada un 2018.–2022. pārskata gada peļņas nav kvalificējama kā komercdarbības atbalsts. Ja no Eiropas Komisijas tiks saņemts negatīvs viedoklis, Satiksmes ministrija virzīs minēto rīkojumu atzīšanu par spēku zaudējušiem un VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" būs jāmaksā dividendes 80% apmērā no peļņas.

Aivis Vincevs
Satiksmes ministrijas
Sabiedrisko attiecību speciālists
Tālr.: 67028363,
e-pasts: komunikacijas@sam.gov.lv

]]>