Satiksmes Ministrijas jaunumu RSS http://www.sam.gov.lv www.sam.gov.lv lv http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=9129 Thu, 22 Aug 2019 18:50:50 +0300 <![CDATA[Linkaits vienojas par ciešāku sadarbību ar nozari ceļu būvniecībā]]> http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=9129 Satiksmes ministrs Tālis Linkaits tikšanās laikā ar Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājas vietnieci Annu Upenu vienojušies par ciešāku sadarbību ceļu būvniecības jomā.

Valsts ieguldījums tiltu un ceļu būvniecībā pēdējos gados ir bijis ar pieaugošu tendenci, pateicoties Eiropas Savienības finansējumam, tomēr būvnieki ar bažām raugās nākotnē. Nākamie divi gadi solās būt smagi – nenoteiktība valda gan saistībā ar plānotajiem darbiem, gan finansējumu. “Nepieciešami kā īstermiņa, tā arī ilgtermiņa risinājumi,” tikšanās laikā uzsvēra A. Upena.

Rūpējoties par negatīvo seku mazināšanu nozarei, Satiksmes ministrija nākamā gada valsts budžetā ir pieprasījusi papildus 70 miljonus eiro ceļu stāvokļa uzlabošanai. “Šis ir laiks, kad ceļu būvniecības izmaksas samazinās, un šie apstākļi ļautu mums par mazāk līdzekļiem salabot vairāk ceļu,” norādīja T. Linkaits.

Ministrs uzklausīja nozares redzējumu attiecībā uz situāciju publisko iepirkumu jomā, tendencēm saistībā ar Eiropas Savienības finansējumu, kā arī nozares vienmērīgu attīstību un spēju piesaistīt augsti kvalificētus darbiniekus. Viņš veltīja atzinīgus vārdus nozarei par tās spēju pašsakārtoties, mazinot ēnu ekonomiku.

Abas puses vienojās ciešāk sadarboties arī Rail Baltica būvniecības kontekstā.

Foto: https://ieej.lv/kFg2p

Informāciju sagatavoja:
Aļona Zandere
satiksmes ministra padomniece
komunikācijas jautājumos
Tālr.67028255

]]>
http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=9128 Thu, 22 Aug 2019 17:04:33 +0300 <![CDATA[Izsludināts konkurss uz divu VAS "Latvijas dzelzceļš" valdes locekļu amatiem]]> http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=9128 VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) LDz padomes uzdevumā izsludina atklātu konkursu uz diviem LDz valdes locekļu amatiem. Kandidāti var pieteikties konkursam līdz šā gada 18. septembrim. Kandidātu atlasē LDz sadarbojas ar SIA "Executive Search Baltics" (Amrop).

"VAS "Latvijas dzelzceļš" ir Latvijas ekonomikai ļoti būtisks uzņēmums, tajā strādā seši tūkstoši darbinieku, bet viss koncerns, kopā ar meitas uzņēmumiem, nodarbina gandrīz 10 000 cilvēku. Tas ir Latvijas tranzīta nozari veidojošs uzņēmums, un no tā, cik veiksmīga būs kapitālsabiedrības darbība, lielā mērā ir atkarīga visas nozares nākotne. Atklātā konkursa rezultātā tiks izvēlēts LDz valdes priekšsēdētājs un valdes loceklis, kuriem kopā ar jau esošajiem kolēģiem valdē būs jāuzsāk jauns LDz attīstības posms, ņemot vērā visus izaicinājumus, kas patlaban ir nozarei. LDz valdei jaunā sastāvā būs arī jāturpina darbs pie uzņēmuma biznesa modeļa pārvērtēšanas,” norāda konkursa nominācijas komisijas priekšsēdētājs, LDz padomes priekšsēdētājs Jānis Lange. Šāda mēroga speciālisti Latvijā nav daudz, kā viena no vēlamajām prasībām kandidātiem ir arī starptautiska pieredze. "LDz vadītāja un valdes darbs būs izaicinājumiem pilns, ceru, ka mums izdosies piesaistīt šim darbam labākos profesionāļus," uzsver Lange.

Atklātā konkursa nominācijas komisijā darbosies septiņi cilvēki, ir pārstāvētas nevalstiskās organizācijas un valsts sektors, arī korporatīvās pārvaldības speciālisti. Nominācijas komisijas priekšsēdētājs ir Jānis Lange, tajā darbosies arī LDz padomes loceklis Andris Maldups, LDz padomes loceklis Andris Liepiņš, Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Pēteris Vilks, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents Andris Grafs, Latvijas Darba devēju konferederācijas ģenerāldirektore Līga Menģelsone, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes locekle Katrīna Zariņa. Novērotāja statusā ar padomdevēja tiesībām komisijā strādās Latvijas dzelzceļnieku un satiksmes nozares arodbiedrības valdes priekšsēdētājs Savelijs Semjonovs. Lēmumu par LDz valdes locekļu apstiprināšanu amatā pieņems LDz padome.

LDz valdes locekļu amata kandidātiem tiek izvirzītas prasības attiecībā uz svešvalodu zināšanām, kandidātiem jābūt augstākai vai otrā līmeņa profesionālai augstākai izglītībai inženierzinātnēs, biznesa vadības vai tiesību zinātnēs, vismaz piecu gadu pieredze vadošā amatā jomā, kurā darbojas LDz, kas iegūta ne senāk kā pēdējos piecos gados, vai vismaz piecu gadu pieredze biznesa vadībā stratēģiskā līmenī, kas iegūta ne senāk kā pēdējos piecos gados, vēlama arī daudzveidīga pieredze starptautiska mēroga globālos uzņēmumos. Kandidātiem jābūt sekojošām kompetencēm: stratēģiskā plānošana, spēja vadīt un uzņemties vadītāja lomu, lai nodrošinātu kapitālsabiedrības mērķu sasniegšanu, spējai noteikt mērķus un plānot savas darbības, spējai pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību. Tāpat kandidātiem jābūt zināšanām un izpratnei par VAS "Latvijas dzelzceļš" un koncerna darbības jomām, par valsts kapitālsabiedrību darbību un to pārvaldi, korporatīvās pārvaldības principiem, risku un personāla vadību. Kandidātiem jāpiemīt nevainojamai reputācijai.

Ar visām prasībām LDz valdes locekļu amata kandidātiem iespējams iepazīties šeit.


]]>
http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=9121 Tue, 20 Aug 2019 13:53:02 +0300 <![CDATA[Latvija piedāvā tranzīta iespējas un loģistikas risinājumus Vācijas kolēģiem]]> http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=9121

Satiksmes ministrijā šodien, 20.augustā, viesojās Vācijas transporta un loģistikas nozares delegācija. Vācijas Federālās Satiksmes un digitālās infrastruktūras ministrijas parlamentāro valsts sekretāru Stefenu Bilgeru sagaidīja ministrs Tālis Linkaits.

Amatpersonas pārrunāja transporta un digitālās infrastruktūras attīstības jautājumus, kā arī Vācijas prioritātes tās prezidentūras laikā Eiropas Savienības Padomē (2020.g. 2.pusē).

Latvija ierindojas starp pirmrindniekiem vairākās jomās: gan e-komercijas, gan aviācijas, gan dzelzceļa pārvadājumos un loģistikas pakalpojumu sniegšanā, tā, prezentējot Latvijas tranzīta un loģistikas potenciālu Vācijas loģistikas uzņēmēju delegācijai, norādīja Satiksmes ministrijas Tranzīta politikas departamenta direktors Andris Maldups.

Vācijas amatpersonas un uzņēmēju pārstāvji izmantoja iespēju un iztaujāja ministrijas amatpersonas par konkrētiem Latvijas tranzīta un loģistikas projektiem. Lielu interesi izpelnījās Rail Baltica projekta izaicinājumi, kas sevī ietver gan jaunu kravu piesaisti, gan esošās infrastruktūras pārbūvi, nepārtraucot esošo transporta un pasažieru kustību. Virkne jautājumu tika uzdota par Rīgas centrālās stacijas integrēšanas procesa izaicinājumiem Rīgas transporta tīklā. Sarunā tika atzīmēta Vācijas uzņēmēju apsveicamā aktivitāte un ieinteresētība iesaistīties Rail Baltica projekta realizēšanā un Salaspils multimidālā loģistikas centra projekta īstenošanā.

Vācijas Federatīvās Republikas Transporta un digitālās infrastruktūras parlamentārais valsts sekretārs Stefens Bilgers ar delegāciju Latvijā uzturēsies līdz 20.augustam un vizītes turpinājumā notiks tikšanās un sarunas ar RB Rail vadību, kā arī Rīgas ostas apmeklējums.

Fotogrāfijas no pasākuma aplūkojamas šeit.

Ilze Greiškalna
Komunikācijas nodaļa
Tālr.: 67028390,
e-pasts: komunikacijas@sam.gov.lv

]]>
http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=9106 Thu, 15 Aug 2019 10:39:37 +0300 <![CDATA[Ceļu satiksmes drošības padomes domnīcā diskutēs par kontroli uz ceļiem]]> http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=9106 Piektdien, 16. augustā, plkst. 13:00 Satiksmes ministrijā (SM) notiks Ceļu satiksmes drošības padomes (CSDP) domnīcas sēde, kurā eksperti diskutēs par transportlīdzekļu (kravas, autobusu, taksometru u.c) tehniskā stāvokļa, to speciālā aprīkojuma (skaitītāju, tahogrāfu u.c.) kontroli, kā arī auto pārvadātāju kontroli uz ceļiem.

Tāpat domnīcā plānots apspriest, vai būtu lietderīgi apvienot viena vai vairāku kontroles funkciju veikšanu, mainot vai papildinot kompetences atsevišķām institūcijām, tostarp arī uzsākt diskusiju par autopārvadājumu pārbaudēm profesionāliem šī pakalpojumu sniedzējiem.

Šobrīd esošā kārtība nosaka, ka ceļu satiksmē kontroles funkcijas īsteno dažādas institūcijas atbilstoši savai kompetencei. Piemēram, Valsts policija (VP) kontrolē pārkāpumus ceļu satiksmē, veic autopārvadājumu uzraudzību. CSDD veic transportlīdzekļa tehnisko kontroli uz ceļa. Savukārt Rīgas domes Satiksmes departamenta Kontroles dienests veic kravu un pasažieru pārvadājumu, tajā skaitā taksometru, kontroli. Plānots, ka CSDP domnīcā piedalīsies Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes pārstāvis, SM Autosatiksmes departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns, CSDD Transportlīdzekļu kontroles un sertifikācijas inspekcijas priekšnieks Jānis Liepiņš, VSIA “Autotransporta direkcija”, VAS “Latvijas Valsts ceļi”, kā arī pārstāvji no NVO, t.sk. no vairākām auto asociācijām.

Informācija medijiem, kuri vēlas apmeklēt sēdi: aicinām līdz 16. augusta plkst. 12:00 pieteikties SM Komunikācijas nodaļā, sūtot e-pastu uz komunikacijas@sam.gov.lv vai zvanot 67028003. Vienlaikus jāņem vērā, ka telpā ir ierobežots pieļaujamo dalībnieku skaits.

Atbildes uz žurnālistu jautājumiem padomes locekļi un institūciju pārstāvji sniegs pēc sēdes.

Uzziņa: CSDP domnīca ir izveidota, lai tās ietvaros eksperti veiktu dažādu politikas risinājumu diskusijas un labākās prakses analīzi. Šajā domnīcā sagatavotie un apspriestie starpnozaru jautājumi tiek virzīti konceptuālu lēmumu pieņemšanai padomē.

Informāciju sagatavoja:
Iveta Kancēna
Komunikācijas nodaļa
Tālr.: 67028003

]]>
http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=9105 Tue, 13 Aug 2019 12:43:07 +0300 <![CDATA[Valdība atbalsta grozījumus “Dzelzceļa likumā”, virzoties uz vienotas Eiropas dzelzceļa telpas izveidi]]> http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=9105 Lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas prasības, kas paredz vienotu dzelzceļa telpas izmantošanu un saskaņotu dzelzceļa drošības prasību pārņemšanu, otrdien, 13. augustā Ministru Kabinets (MK) atbalstīja grozījumus “Dzelzceļa likumā”. Grozījumi paredz virkni izmaiņas līdzšinējā likuma ietvērumā, tostarp tiesības piekļūt publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai un garantēt drošu pakalpojumu sniegšanu, kā arī identificēt drošības riskus, kas saistīti ar dzelzceļa transportu.

Minētās direktīvas kopā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 11. maija Regulu 2016/796/ES par Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūru (ESDzA) veido tā saucamo Ceturtās dzelzceļa pakotnes tehnisko pīlāru, kas paredz administratīvo un tehnisko šķēršļu novēršanu vienotas Eiropas dzelzceļa telpas izveidē, jo īpaši izveidojot kopīgu pieeju drošības un savstarpējas izmantojamības prasībām. Ceturtā dzelzceļa tiesību aktu pakotne satur būtiskas izmaiņas, kas saistītas ar drošības sertifikātu un ritekļu atļauju izdošanu Eiropas Savienības (ES) līmenī, paredzot turpmāk būtisku lomu ESDzA.

Šobrīd Latvijā spēkā esošie normatīvie akti šajā jomā aptver prasības, kas atbilst iepriekšējās - Trešās dzelzceļa tiesību aktu pakotnes regulējumam.

Šobrīd, lai iegūtu tiesības piekļūt publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai un garantētu drošu pakalpojumu sniegšanu, pārvadātājam ir jāsaņem drošības sertifikāts, kuru veido A un B daļas, ko izsniedz Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija (VDzTI). Izmaiņas paredz drošības sertifikāta A un B daļas aizstāt ar vienotu drošības sertifikātu, ko izsniegtu ESDzA vai VDzTI, atkarībā no pārvadātāja darbības teritorijas. Tāpat paredzēts ritošā sastāva pieņemšanu ekspluatācijā aizstāt ar atļauju ritekļa laišanai tirgū izsniegšanu, ko veiks ESDzA vai VDzTI.

Sagatavotie likuma grozījumi paredz arī noteikt precīzākas prasības, kā tiks nodotas ekspluatācijā energoapgādes, infrastruktūras, kā arī vilcienu vadības un signalizācijas apakšsistēmas. Visa dokumentu aprite attiecībā uz drošības sertifikāciju un ritekļu laišanu tirgū notiks, izmantojot vienotu kontaktpunktu – elektronisku informācijas un komunikācijas sistēmu, kuru uztur ESDzA.

Jānorāda, ka viens no normatīvo grozījumu izstrādes mērķiem ir drošības risku identificēšana un procesu atbilstoša uzraudzība, lai nodrošinātu to, ka dzelzceļa transports būtu drošs. Tāpat precīzāk tiek noteikta dzelzceļa sistēmas dalībnieku loma, pienākumi un atbildība dzelzceļa drošības jautājumos.

Izmaiņas precizē šobrīd “Dzelzceļa likumā” noteiktās VDzTI organizatoriskās un neatkarības prasības. Lai nodrošinātu direktīvu prasību pārņemšanu, VDzTI ir nepieciešams noteikt papildus funkcijas, kas arī ietvertas šajos likuma grozījumos.

Plānots, ka Ceturtā dzelzceļa tiesību aktu pakotnes direktīva tiks pārņemta 2020.gada 16.jūnijā.

Iveta Kancēna
Satiksmes ministrijas
Komunikācijas nodaļa
Tālr.: 67028003,
e-pasts: komunikacijas@sam.gov.lv

]]>
http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=9104 Tue, 13 Aug 2019 12:42:17 +0300 <![CDATA[Valdība apstiprina noteikumus par bezpilota gaisa kuģu lidojumiem]]> http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=9104 Lai sekmētu bezpilota gaisa kuģu (t.sk. dronu) lidojumu drošumu un drošību, Ministru kabinets (MK) otrdien, 13. augustā, apstiprināja Satiksmes ministrijas (SM) noteikumu projektu „Kārtība, kādā veicami bezpilota gaisa kuģu un cita veida lidaparātu lidojumi”.

Noteikumu mērķis ir sekmēt bezpilota gaisa kuģu lidojumu drošumu un drošību, balstoties uz spēkā esošā tiesiskā regulējuma piemērošanas praksi, vienlaikus ņemot vērā jau pieņemtā Eiropas Savienības (ES) līmeņa vienotā tiesiskā regulējuma aspektus.

MK apstiprinātie noteikumi paredz, ka turpmāk par tālvadības pilotu varēs kļūt no 16 gadiem, izņemot lidojumus paaugstināta riska apstākļos, kurus varēs veikt no 18 gadu vecuma. Paaugstināta riska bezpilota gaisa kuģu lidojumiem būs jāsaņem Civilās aviācijas aģentūras (CAA) ilgtermiņa atļauju. Lai to saņemtu, tālvadības pilotam (no 18 gadu vecuma) būs jānokārto teorētisko un praktisko zināšanu pārbaude, jāveic lidojuma risku novērtējums un lidojumu uzskaite. Tālvadības pilotu teorētisko zināšanu un praktisko iemaņu pārbaudi CAA veiks bez maksas.

Jaunā kārtība regulē arī droša attāluma ievērošanu, diferencējot to saistībā ar bezpilota gaisa kuģa masu un ātrumu. Saņemot CAA atļauju, varēs veikt bezpilota gaisa kuģa lidojumus arī publiska pasākuma tuvumā. Vienlaikus tiks atviegloti nosacījumi lidojumiem infrastruktūras objektu tuvumā vai virs tiem. Tāpat iecerēts ieviest informatīvo zīmi par aizliegumu veikt bezpilota gaisa kuģa lidojumus. MK noteikumos ir atsevišķi definēti valsts un militārie bezpilota gaisa kuģi.

Noteikumi ir papildināts ar civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas minimālajiem atbildības limitiem. Turpmāk tā tiks attiecināta uz bezpilota gaisa kuģiem, kuru kopējā pacelšanās masa ir no 250 gramiem, ja tiek veikti paaugstināta riska lidojumi. Savukārt bezpilota gaisa kuģiem, kuru pacelšanās masa ir virs 1,5 kg, neatkarīgi no lidojuma riska pakāpes, būs nepieciešama civiltiesiskās atbildības apdrošināšana.

Noteikumi paredz stingrākas prasības bezpilota gaisa kuģa lidojumam lidlauku tuvumā vai citur, kur noteikti gaisa telpas izmantošanas ierobežojumi. Valsts akciju sabiedrībai „Latvijas gaisa satiksme” līdz 2020. gada 2. janvārim uzdots izstrādāt un tīmekļa vietnē http://ais.lgs.lv ievietot aeronavigācijas informāciju, kas nepieciešama bezpilota gaisa kuģu lidojumu veikšanai.

SM norāda, ka bezpilota gaisa kuģu nozare turpina strauji attīstīties, par ko liecina arvien pieaugošais bezpilota gaisa kuģu lietotāju īpatsvars. Līdz ar to būtiski palielinās arī riski civilās aviācijas drošībai un gaisa kuģu lidojumu drošumam, par ko liecina vairāki incidenti Latvijas Republikas gaisa telpā.

Tāpat līdz šim nepilnīgi regulēta un nesankcionēta bezpilota gaisa kuģu darbība saistāma arī ar riskiem un apdraudējumu cilvēka dzīvībai, veselībai, privātumam, mantai, videi, sabiedrībai kopumā, kā arī valsts nozīmes infrastruktūras objektiem. Daļa sabiedrības un bezpilota gaisa kuģu lietotāju nav informēti vai arī neapzinās riskus un draudus, ko var radīt bezpilota gaisa kuģi un to sistēmas.

Vienlaikus noteikumos ņemti vērā jau pieņemtā ES līmeņa vienotā tiesiskā regulējuma aspekti. Proti, 2019. gada 1. jūlijā stājās spēkā Eiropas Komisijas Deleģētā regula nr. 2019/945 par bezpilota gaisa kuģu sistēmām un trešo valstu bezpilota gaisa kuģu sistēmu ekspluatantiem un Eiropas Komisijas Īstenošanas regula nr. 2019/947 par bezpilota gaisa kuģu ekspluatācijas noteikumiem un procedūrām. Eiropas regulējums ES tiks piemērots ar 2020. gada 1. jūliju.

MK noteikumi stāsies spēkā šogad vispārējā kārtībā pēc to apstiprināšanas, izņemot normas, kas attiecināmas uz apdrošināšanas nosacījumiem, brīdinājuma zīmju uzstādīšanu, lidmodeļu lidojumiem, kā arī uzdevumu valsts akciju sabiedrībai “Latvijas gaisa satiksme” izstrādāt aeronavigācijas informāciju bezpilota gaisa kuģu lidojumu veikšanai, kam paredzēts pārejas periods līdz 2020.gada 2.janvārim.

Aktualizējot noteikumus, tika ņemti vērā privātpersonu, nevalstisko organizāciju un valsts iestāžu ieteikumi, kas līdz šim dažādos formātos ir iesaistījušies ar bezpilota gaisa kuģiem saistītu jautājumu izskatīšanā un virzībā.

Informāciju sagatavoja:
Iveta Kancēna
Satiksmes ministrijas
Komunikācijas nodaļa
Tālr.: 67028003
e-pasts: komunikacijas@sam.gov.lv

Turpmākai informācijai:
Aivis Vincevs
Valsts aģentūra “Civilās aviācijas aģentūra”
Komunikācijas vadītājs
Tālr.: 60001672
e-pasts: aivis.vincevs@caa.gov.lv

]]>
http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=9103 Tue, 13 Aug 2019 12:41:26 +0300 <![CDATA[Valdība lemj par drukātās preses piegādes kompensāciju “Latvijas Pastam” ]]> http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=9103 Ministru Kabinets (MK) otrdien, 13. augustā, atbalstīja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotos grozījumus “Pasta likumā”, kas paredz no 2020.gada 1. janvāra uz vienu gadu pagarināt līdzšinējo regulējumu attiecībā uz abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu un tā radīto zaudējumu kompensēšanu VAS “Latvijas Pasts”. Nepieciešamie līdzekļi preses abonēšanas piegādēm tiks rasti no valsts budžetā paredzētajiem līdzekļiem, kur, izvērtējot VAS "Pasažieru vilciens" (PV) vilcienu iepirkuma grafiku, rasta iespēja pārvirzīt 3,7 miljoni euro preses piegādēm, neietekmējot jauno vilcienu iegādes procesu, bet divi miljoni euro šim mērķim budžetā jau bija iepriekš ieplānoti.

Pašreiz ir izvērtēts VAS "Pasažieru vilciens" (PV) vilcienu iepirkuma grafiks un rasta iespēja pārvirzīt no 2020.gada uz 2021.gadu ieplānoto finansējums PV depo celtniecībai un tehnoloģiju iegādei.

Kā zināms, valdības rīcības plāns paredz pagarināt esošo preses piegādes regulējumu uz vienu gadu (līdz 2020. gada 31.decembrim), tamdēļ Satiksmes ministrija (SM) izstrādāja likumprojektu “Grozījumi Pasta likumā” un virzīja tos izskatīšanai uz MK šī gada 16. jūlijā. Šodien valdībā apstiprinātās izmaiņas paredz, ka MK ir deleģējums noteikt preses piegādes cenas līdz nākamā gada beigām - 2020.gada 31.decembrim, iepriekš tas bija spēkā līdz 2019. gada 31. decembrim.

Likumprojekta regulējums nozīmē, ka tiks saglabāts valstī esošais preses piegādes sniegšanas un to radīto zaudējumu kompensācijas mehānisms, turpinot preses piegādes pakalpojumu radītos zaudējumus segt no valsts budžeta.

2019.gada zaudējumu apmērs ir prognozēts, balstoties uz operatīvajiem datiem, ņemot vērā prognozētās piegādes apjomus un 2019.gada izmaksas. Savukārt 2020.gadā tiek plānots 5% zaudējumu pieaugums, kas balstīts uz pieņēmumiem par darba samaksas izmaiņām, degvielas cenas izmaiņām un piegādes apjomiem (kritumiem) gan abonētai presei, gan vēstuļu korespondencei.

2020.gadā nepieciešamo kompensācijas summu (5 762761 euro) veido divas pozīcijas, proti, viena daļa ir no prognozētajiem 2019.gada II pusgada zaudējumiem (2 811103 euro) un 2020.gada I pusgada prognozētie zaudējumi (2 951658 euro).

Ņemot vērā, ka pirms līgumu noslēgšanas ar preses izdevējiem par preses piegādi 2020.gadā, jābūt pieejamiem un zināmiem nosacījumiem attiecībā uz preses piegādes cenām, SM norāda, ka būtu nepieciešams noteikt pēc iespējas ātrāku likumprojekta spēkā stāšanās laiku.

Līdz 2020. gada 31. decembrim abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumus visā Latvijas teritorijā sniegs VAS “Latvijas Pasts”. Attiecīgajam komersantam no valsts budžeta kompensē zaudējumus, kas radušies, sniedzot abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumus. Pēc VAS “Latvijas Pasta” sniegtās informācijas, preses izdevēju maksājumi šobrīd nepārsniedz 40% no faktiskajām izmaksām, kuras rodas uzņēmumam, piegādājot abonētos preses izdevumus.

Satiksmes ministrijas
Komunikācijas nodaļa
Iveta Kancēna
Tālr.: 67028003
e-pasts: komunikacijas@sam.gov.lv

]]>