LATVIJAS REPUBLIKAS
SATIKSMES MINISTRIJA
drukāt  

Jomas raksturojums

Efektīva un droša gaisa transporta sistēma, kas spēj nodrošināt valsts starptautisko sasniedzamību un veicināt ekonomisko izaugsmi, ir būtisks faktors, lai nodrošinātu valsts ilgtspējīgu attīstību.

Sakarā ar sliežu platuma atšķirībām Eiropas Savienības un bijušās Padomju Savienības teritorijā (t.sk. Latvijā, Lietuvā, Igaunijā) pašlaik gaisa transports faktiski ir vienīgā alternatīva masveida pasažieru pārvadājumiem starp Latviju un pārējo Eiropu.

Vienīgi gaisa transports spēj nodrošināt Latvijas sasniedzamību ne tikai no Eiropas, bet arī jebkuras citas pasaules vietas, tādējādi veicinot valsts ekonomikas attīstību.

Gaisa transportam ir liela ietekme uz valsts ekonomikas attīstību un iekšzemes kopprodukta pieaugumu. Tas rada priekšnoteikumus un veicina citu nozaru, it īpaši tūrisma, attīstību, kā arī dod lielu ieguldījumu nodarbinātības paaugstināšanā.

Nozares struktūras galvenie elementi, kas nodrošina gaisa pārvadājumu veikšanu, ir VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” (turpmāk - lidosta „Rīga”), VAS “Latvijas gaisa satiksme” (turpmāk - LGS) un gaisa pārvadātāji, no kuriem vislielākā ietekme ir nacionālajam pārvadātājam AS „Air Baltic Corporation” (turpmāk – Airbaltic).

Lidosta “Rīga” 2019.gadā apkalpoja 7,798 miljonus pasažierus. Saskaņā arStarptautiskās lidostu padomes Eiropas reģionālās nodaļas (Airport Council International, ACI Europe) gaisa satiksmes ziņojumu par lidostu sniegumu 2019.gadā lidosta “Rīga” ir bijusi trešā straujāk augošā lidosta starp Eiropas lielākajām un galvaspilsētu lidostām. Kopš 2005.gada lidostas „Rīga” apkalpoto pasažieru skaits ir pieaudzis vairāk nekā četras reizes un tā ir kļuvusi par pārliecinošu līderi starp Baltijas valstu lidostām, kā arī par vienu no straujāk augošām lidostām Eiropas Savienībā. Daudz ir paveikts lidostas „Rīga” infrastruktūras modernizācijas jomā.

Airbaltic veic lidojumus no Rīgas, Viļņas un Tallinas. Lai nodrošinātu tautsaimniecībai nozīmīgās aviokompānijas tālāku attīstību, valsts ir kļuvusi par galveno Airbaltic akcionāru ar 80,05% akciju. Veiksmīgi tiek realizēts Airbaltic biznesa plāns, kas iezīmē aviokompānijas nākotnes attīstību, tostarp gaisa kuģu flotes modernizāciju, izmaksu optimizāciju, darbības efektivitātes paaugstināšanu, ieņēmumu palielināšanu un uzlabojumus lidojumu maršrutu tīklā. 2019.gadā Airbaltic pirmo reizi tās pastāvēšanas laikā apkalpojis vairāk nekā 5 miljonus pasažieru, kas ir par 22% vairāk nekā 2018.gadā.

Pieaug LGS sniegto pakalpojumu apjoms. Turpinās LGS integrācija ES programmā "Kopējās Eiropas debesis". 2012. gadā noslēgts valstu līmeņa līgums par Ziemeļeiropas funkcionālā gaisa telpas bloka (North European Functional Airspace Block – NEFAB) izveidošanu starp Igaunijas Republiku, Somijas Republiku, Latvijas Republiku un Norvēģijas Karalisti. NEFAB darbu vada NEFAB Padome, kuras priekšsēdētājs saskaņā ar dibināšanas līgumu rotācijas kārtībā mainās ik pēc gada. 2020.gadā NEFAB Padomi vada Latvija, kas 2019.gada beigās pārņēma vadību no Somijas.

NEFAB un pārējo Eiropas Savienības funkcionālo gaisa telpas bloku izveide ir solis ceļā uz Kopējās Eiropas gaisa telpas izveidošanu, kurā ietilps saskaņots Eiropas tīkls, kas ietvers maršrutus, maršrutu pārvaldīšanu un gaisa satiksmes vadības organizēšanu, lai paaugstinātu lidojumu efektivitāti un drošības līmeni, samazinātu degvielas patēriņu, kā arī mazinātu gaisa transporta kaitējumu videi un vienlaikus arī aviokompāniju izmaksas.

Likumisko pamatu regulārai gaisa satiksmei ar trešajām valstīm nodrošina gaisa satiksmes starpvaldību nolīgumi. Šobrīd tādi ir noslēgti ar 18 valstīm un turpinās darbs pie jaunu nolīgumu slēgšanas, lai paplašinātu regulāro lidojumu maršrutu tīklu.

Ir nodrošinātas Eiropas aviācijas drošības aģentūras prasības infrastruktūras objektu, gaisa pārvadātāju un aviācijas personāla sertifikācijas jomā, nepieļaujot kvalitātes un drošības prasībām neatbilstošu elementu iesaistīšanos gaisa transporta sistēmā.

2016.gadā ir pabeigta Liepājas lidostas reorganizācija un tā ir saņēmusi sertifikātu regulāru lidojumu nodrošināšanai. 2017.gada maijā Airbaltic uzsāka un turpina regulārus lidojumus uz Liepāju. Liepājas lidosta 2019.gadā ir apkalpojusi 14082 pasažierus (tajā skaitā regulārajā satiksmē 13835 pasažierus, kas ir par 48,5% vairāk nekā 2018.gadā).

Mērķis

Uzturēt un attīstīt ekonomiski efektīvu gaisa transporta sistēmu, kas sniedz drošus, kvalitatīvus un pieejamus gaisa satiksmes pakalpojumus sabiedrībai. Ar dinamisku gaisa transporta sistēmas izveidi nodrošināt ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā un padarīt Rīgu par gaisa satiksmes centru tiešajiem un tranzīta pasažieriem, vienlaicīgi veicot pasākumus, lai mazinātu nozares uzņēmumus darbības ietekmi uz vidi.

Lai to sasniegtu, jānodrošina:

  • efektīva gaisa transporta sistēmas pārvaldība un regulējums, uz attīstību vērsta gaisa transporta politika;
  • starptautiskajos tiesību aktos noteiktajiem drošības un tehniskajiem standartiem atbilstoša infrastruktūra, kas spēj nodrošināt esošo un paredzamo gaisa pārvadājumu apjomu;
  • efektīvs vietējais gaisa pārvadātājs, kas spēj nodrošināt ne tikai tiešos lidojumus, bet arī būtisku tranzīta plūsmu lidostā „Rīga”;
  • reģionālo lidostu infrastruktūras modernizācija, lai radītu priekšnoteikumus regulāru lidojumu veikšanai no tām un nodrošinātu reģionu savienojamību.

Nākotnes prioritātes

Lai veicinātu aviācijas nozares attīstību līdz 2027.gadam, nepieciešams:

  • Palielināt Rīgas kā nozīmīga Eiropas līmeņa gaisa satiksmes centra ietekmi, turpinot attīstīt starptautiskās lidostas „Rīga” infrastruktūru, paplašināt lidojumu maršrutu tīklu, veicinot tranzīta pasažieru plūsmas pieaugumu un veicinot pievilcīgu cenu politiku.
  • Veikt pasākumus Airbaltic tālākai attīstībai, tajā skaitā stratēģiskā investora piesaistei.
  • Palielināt lidostas „Rīga” termināļa un lidlauka kapacitāti, lai nodrošinātu plānotā pieaugošā pasažieru skaita apkalpošanu.
  • Nodrošināt jauna gaisa satiksmes vadības torņa būvniecību.
  • Turpināt īstenot Brīvo maršrutu gaisa telpas projektu.
  • Integrēt bezpilotu gaisa kuģus gaisa satiksmes vadības sistēmā.
  • Attīstīt uz satelītu tehnoloģiju izmantošanu bāzētas augstas precizitātes navigāciju.
  • Turpināt VAS „Latvijas gaisa satiksme” līdzdalību Eiropas Savienības programmā „Kopējās Eiropas debesis”, ieviešot jaunas, lidojumu drošību paaugstinošas tehnoloģijas.
  • Veicināt reģionālo lidostu attīstību.
  • Turpināt slēgt divpusējus nolīgumus par gaisa satiksmi ar trešajām valstīm, lai veicinātu Latvijas gaisa pārvadājumu tirgus attīstību, sniegtu jaunas iespējas Latvijas gaisa pārvadātājiem paplašināt maršrutu tīklu, tajā skaitā ar dalīto kodu lidojumiem, un nodrošinātu Latvijas pasažieriem dažādas iespējas nokļūt pēc iespējas vairāk pasaules vietās.
  • Nodrošināt Latvijas pievienošanos starptautiskajām konvencijām un līgumiem, lai veicinātu sadarbību ar citām valstīm un nodrošinātu efektīvāku gaisa satiksmes pakalpojumu kopēju organizāciju un paaugstinātu gaisa satiksmes drošību.
  • Izstrādāt aviācijas nozari reglamentējošus tiesību aktus un uzraudzīt to īstenošanu, lai veicinātu gaisa transporta nozares attīstību.
  • Koordinēt aviācijas infrastruktūras objektu un gaisa pārvadātāju attīstības plānus, lai nodrošinātu gaisa transporta politikas nosprausto mērķu realizāciju.
  • Uzturēt augstu un starptautiski atzītu aviācijas drošības līmeni, izsniedzot Latvijas un ārvalstu gaisa pārvadātājiem atļaujas gaisa pārvadājumu veikšanai.
  • Koordinēt civilās un militārās aviācijas sadarbību.
  • Pārstāvēt Latviju starptautiskajās civilās aviācijas organizācijās, kā arī apzināt un aizstāvēt valsts, Latvijas iedzīvotāju un aviācijas nozares intereses ES (tajā skaitā jauno tiesību aktu izstrādes gaitā). Nodrošināt pārstāvību šādās jomās: patērētāju tiesību aizsardzība, lidojumu un aviācijas drošība, gaisa politikas veidošana ar trešajām valstīm – horizontālo un daudzpusējo līgumu noslēgšana, Kopējo Eiropas debesu projekta realizācija, funkcionālo gaisa telpas bloku sadarbība, apdrošināšana, biļešu rezervēšana, vides aizsardzība, aviācijas radītā trokšņa un piesārņojuma samazināšana, tehniskā harmonizācija, lidlauka pakalpojumu sniegšana, negodīgas konkurences novēršana, pasažieru tiesību nodrošināšana, kā arī citos jautājumos.

Sagaidāmie rezultāti

  • Rīga - dinamiski augošs Baltijas reģiona un Eiropas līmeņa gaisa satiksmes centrs ar labi attīstītu lidojumu maršrutu tīklu rietumu - austrumu un ziemeļu - dienvidu virzienā ar 15 miljoniem apkalpoto pasažieru 2036.gadā.
  • Lidojumu drošības līmenis nav zemāks par ES valstu vidējo līmeni.
  • Gaisa pārvadājumu tehniskās atbilstības un drošības standarti tiek savlaicīgi aktualizēti, ieviesti un uzturēti.
  • Pieaugošs pakalpojumu eksports kā būtisks gaisa transporta ieguldījums tautsaimniecībā.
  • Radīti priekšnoteikumi tūrisma un ar to saistīto nozaru efektīvai attīstībai.
  • Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmumiem ir pieejami droši, kvalitatīvi un daudzveidīgi gaisa transporta pakalpojumi.

Vīrusa Covid-19 ietekme uz Latvijas aviācijas sistēmu

Aviācijas nozare ir viena no vissmagāk skartajām nozarēm vīrusa Covid-19 izplatības dēļ. Lai ierobežotu vīrusa izplatību, no šā gada 17.marta ir apturēti visi starptautiskie pasažieru pārvadājumi, izņemot repatriācijas lidojumus, lai dotu iespēju Latvijas iedzīvotājiem atgriezties mājās. Attiecīgi Latvijā tāpat kā citur pasaulē nozares uzņēmumi cieš milzu zaudējumus. Šajā smagajā situācija valdība un uzņēmumi dara visu iespējamo, lai saglabātu nozari un pēc ārkārtas situācijas beigām palīdzētu uzņēmumiem atsākt to darbību.

Būtiskākie plānotie pasākumi 2020.gadā

Aviācijas apakšnozarē:

  • nodrošināt aviācijas apakšnozares attīstību veicinošu normatīvo aktu izstrādi, tālāko virzību un piemērošanu;
  • turpināt veidot nozares attīstību veicinošu un aviācijas drošumu un lidojumu drošību atbalstošu bezpilota gaisa kuģu lidojumu regulējumu;
  • īstenojot NEFAB prezidējošās valsts funkcijas, nodrošināt NEFAB Padomes vadīšanu;
  • turpināt civilmilitāro sadarbību NEFAB ietvaros un atbalstīt Lielvārdes militārā lidlaukaattīstību;
  • turpināt darbu pie VAS “Starptautiskās lidostas “Rīga”” un VAS “Latvijas gaisa satiksme” infrastruktūras attīstības;
  • turpināt paplašināt Airbaltic lidojumu maršrutu tīklu, nodrošinot jaunu divpusēju gaisa satiksmes nolīgumu slēgšanu;
  • nodrošināt ārkārtējās situācijas laikā noteiktos Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumus aviācijā un veicināt sekmīgu aviācijas apakšnozares uzņēmumu darba atsākšanu pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas.

Atjaunots: 18.05.2020