Šodien, 25.februārī, Ministru kabineta sēdē, atbalstot Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2021.-2027.gadam, veloceļu attīstībai pielemti indikatīvi 23 miljoni eiro.
Lai piemērotu visām trim Latvijas lielajām ostām OECD valsts kapitālsabiedrību pārvaldības principus, palielinātu valsts ietekmi lēmumu pieņemšanā un nodrošinātu efektīvāku resursu izmantošanu, otrdien, 25. februārī Ministru kabinets (MK) atbalstīja grozījumus Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldes nolikumā. Pirms mēneša MK apstiprināja precizētos Ventspils ostas un Rīgas brīvostas nolikumus.
2020. gada 20. februārī satiksmes ministra Tāļa Linkaita vadībā Latvijas delegācija piedalījās trešajā Globālajā ministru konferencē par ceļu satiksmes drošību (3rd Global Ministerial Conference on Road Safety) Stokholmā, Zviedrijā.
Lai klimatneitrālas ekonomikas veicināšana transporta sektorā notiktu iedzīvotājiem iespējami draudzīgā veidā, Satiksmes ministrija (SM) siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanu transporta sektorā iecerējusi balstīt uz “trīs transporta vaļiem” - sabiedriskā transporta tīkla, mikromobilitātes un videi draudzīgāka autoparka attīstību.
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits kopā ar Latvijas delegāciju šodien un rīt, 19. - 20. februārī piedalās Globālajā ministru konferencē par ceļu satiksmes drošību, kas šogad notiek Stokholmā, Zviedrijā.
Transporta ministri no Bulgārijas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Maltas, Polijas, Rumānijas un Ungārijas aicināja Eiropas Komisiju izvērtēt, kā Mobilitātes pakotnes noteikumi ietekmēs Eiropas Savienības (ES) Zaļā kursa mērķus. Ministru tikšanās ar Eiropas Komisijas viceprezidentu F. Timmermanu un komisāri A. Valeanu seko pēc tam, kad Eiropas Komisija pagājušajā gadā noslēgumā atzina Mobilitātes pakontes negatīvo ietekmi un solīja nākt klajā ar iespējamiem risinājumiem pirms pretrunīgo ES tiesību aktu stāšanās spēkā.
Otrdien, 18. februārī, Satiksmes ministrija (SM) informēja valdību par Rail Baltica projekta progresu un Latvijas prioritārajām aktivitātēm, lai saņemtu valdības atbalstu Baltijas valstu pieteikumam Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (turpmāk – EISI) sestajam uzsaukumam (CEF6). Latvijai nepieciešamais finansējums ir 297,6 milj. euro apmērā.
.gif){kind=small}
