Meklēšana

Twitter
Flickr
A A A
VISPĀRĒJS APRAKSTS
STRUKTŪRA  
IESTĀDES UN UZŅĒMUMI  
MINISTRS  
DARBA KALENDĀRS  
VALSTS SEKRETĀRS  
PADOMES  
CEĻU SATIKSMES DROŠĪBAS PADOME  
PUBLISKIE PĀRSKATI  
BUDŽETS  
INFORMĀCIJA PAR DARBA SAMAKSU  
INFORMĀCIJA PAR 2013.GADA VALSTS BUDŽETU  
INFORMĀCIJA PAR 2014.GADA VALSTS BUDŽETU  
PUBLISKIE IEPIRKUMI  
ATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM  
KONTAKTI  
IESTĀDES ADRESE  
APMEKLĒTĀJU PIEŅEMŠANA  
SM NORĒĶINU REKVIZĪTI  
VAKANCES  
SABIEDRĪBAS LĪDZDALĪBA  
IZSTRĀDĒ ESOŠIE ATTĪSTĪBAS PLĀNOŠANAS DOKUMENTI UN TIESĪBU AKTI  
STARPINSTITŪCIJU DARBA GRUPAS UN KONSULTATĪVĀS PADOMES  
SABIEDRISKĀS APSPRIEDES UN PUBLISKĀS APSPRIEŠANAS  
SADARBĪBA AR NVO  
SADARBĪBA AR ĀRVALSTĪM  
PAKALPOJUMI  
VEIDLAPAS  
GALERIJA  
VIDEO  
DOKUMENTI  
SM DARBĪBU REGLAMENTĒJOŠIE NORMATĪVIE AKTI  
POLITIKAS PLĀNOŠANAS DOKUMENTI  
SM DARBĪBAS STRATĒĢIJA 2014.-2016.GADAM  
VALDĪBAS RĪCĪBAS PLĀNA SM SADAĻA  
SAITES  
ATTĒLU GALERIJA  
Flickr FLICKR.COM  
FOTO ARHĪVS  

Notikumu kalendārs

P O T C P S Sv
  1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31      
Sākumlapa Par ministriju Vispārējs apraksts

Vispārējs apraksts

Saskaņā ar Satiksmes ministrijas nolikumā (Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumi Nr. 242) noteikto, Satiksmes ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde transporta un sakaru nozarē.

Transporta nozare ietver dzelzceļa, autosatiksmes, jūrniecības un aviācijas apakšnozares, kā arī pasažieru pārvadājumu, tranzītpārvadājumu un bīstamo kravu pārvadājumu jomas. Autosatiksmes apakšnozare ietver autotransporta, autoceļu un ceļu satiksmes drošības jomas. Sakaru nozare ietver elektronisko sakaru (arī sakaru un datu pārraides kanālus valsts pārvaldes jomā) un pasta apakšnozares.


Satiksmes ministrija veic šādas funkcijas
:

1. transporta un sakaru nozares politikas veidošana, izstrādājot politikas plānošanas dokumentu projektus, kā arī plānošanas dokumentos paredzēto pasākumu īstenošanas uzraudzība;

2. transporta un sakaru nozares tiesību aktu projektu izstrāde;

3. valsts interešu pārstāvēšana un sadarbība ar Eiropas Savienības institūcijām un starptautiskām institūcijām un trešajām valstīm;

4. likumā par valsts budžetu kārtējam gadam iekļaujamo budžeta programmu plānošana;

5. ilgtspējīgas un efektīvas transporta un loģistikas nozares pārvaldības nodrošināšana;

6. transporta un sakaru nozares tiesiskais nodrošinājums;

7. transporta nozares padotības iestāžu pārraudzība;

8. valsts kapitāla daļu pārvalde nozares kapitālsabiedrībās;

9. transporta un sakaru nozares nekustamā īpašuma pārvalde;

10. Latvijas Republikas gaisa telpas drošas un efektīvas izmantošanas nodrošināšana.

 

Satiksmes ministrijas prioritātes līdz 2016.gadam

Īstenot autoceļu sakārtošanas programmu, īpašu uzmanību pievēršot autoceļu kvalitātei. Izvērtēt publiskās privātās partnerības projektu īstenošanu investīcijām autoceļos.

Uzsākt īstenot Nacionālā attīstības plānā 2014.-2020. gadam un Transporta attīstības pamatnostādnēs 2014. – 2020. gadam noteiktos uzdevumus transporta jomā, nodrošinot nepārtrauktu un efektīvu Eiropas Savienības un valsts budžeta līdzekļu piesaisti investīcijām transporta infrastruktūrā.

Īstenot kompleksus pasākumus ceļu satiksmes drošības uzlabošanai un elektromobilitātes attīstībai, atbilstoši Ceļu satiksmes drošības plānā 2014.-2016. gadam un Elektromobilitātes attīstības plānā 2014.-2016.gadam noteiktajam.

Turpināt attīstīt platjoslas telekomunikāciju infrastruktūras pieejamību Latvijas teritorijā, tostarp arī pierobežā.

Uzlabot Latvijas ostu pārvaldību un konkurētspēju, izstrādājot kompleksu veicamo pasākumu plānu, izvērtējot Pasaules Bankas u.c. rekomendācijas.

Veikt Rīgas, Ventspils un Liepājas ostu kā arī VAS „Latvijas dzelzceļš” aktīvu inventarizāciju, lai apzinātu tranzīta un loģistikas nozares tālākai efektīvākai attīstībai pieejamos aktīvus, tādējādi veicinot ostu teritoriju un dzelzceļa infrastruktūras aktīvu pilnvērtīgāku izmantošanu.

Sagatavot priekšlikumus dzelzceļa infrastruktūras finanšu pārvaldības pilnveidošanai.

Sagatavot priekšlikumus atsevišķu dzelzceļa profesiju sociālo garantiju pilnveidošanai.

Uzsākt “Rail Baltica” projekta īstenošanu, kopīgi ar pārējām Baltijas valstīm izveidojot kopuzņēmumu ar mītnes vietu Rīgā, kā arī uzsākt projekta detalizētu tehnisko izpēti, un sagatavot nepieciešamos dokumentus, Eiropas Transporta infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) atbalsta saņemšanai.

Realizēt pasažieru pārvadājumu vienotu plānošanu (no plānošanas reģioniem pārņemto pakalpojumu līgumu inventarizācija, pārskatīšana, vietējo un starppilsētu autobusu un vilcienu reisu salāgošana, vienotas tarifu politikas izveidošana u.c.) nodrošinot iedzīvotāju mobilitāti visā valsts teritorijā.

Attīstīt lidostu "Rīga" kā rentablu un konkurētspējīgu Eirāzijas nozīmes lidojumu centru, veicinot gan pasažieru, gan kravu plūsmas kapacitātes palielināšanu.

Nodrošināt nacionālās aviosabiedrības „AirBaltic” ilgtspējīgu attīstību, strādājot pie investoru piesaistes kompānijas turpmākai izaugsmei.

Gatavoties Latvijas Republikas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē 2015.gada I pusgadā transporta un sakaru jomā, kā arī nodrošināt Prezidentūras darbību.

 

 

Pēdējās izmaiņas lapā veiktas 05.03.2014

 
Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic ziemas sezonā uzsāks divus jaunus tiešos maršrutus, savienojot Igaunijas galvaspilsētu Tallinu ar Parīzi un Lietuvas galvaspilsētu Viļņu ar Amsterdamu.
Latvijas Pasta iekšzemes un pārrobežu sūtījumu piegādes kvalitātes rādītāji 2014.gada pirmajos sešos mēnešos ir augstāki, nekā tos nosaka attiecīgi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) un Eiropas Savienības (ES) direktīvā definētie sūtījumu piegādes kvalitātes mērķi.
Gaisa satiksmes pētniecības biedrība (Air Transport Research Society (ATRS)), veicot 200 lidostu finanšu datu salīdzinājumu, noteikusi starptautisko lidostu “Rīga” kā Eiropā konkurētspējīgāko lidostu, rēķinot izmaksas un tarifu struktūru uz vienu pasažieri.
No 28. jūlija līdz 7. augustam SIA Lemminkainen Latvija Rīgas gatvē Ādažos seguma atjaunošanas darbus veiks nakts stundās.
Lai novērstu tiltu konstrukciju bojājumu progresēšanu, VAS „Latvijas autoceļu uzturētājs” (LAU) veic dažādus tiltu ikdienas uzturēšanas darbus. Visā Latvijas teritorijā tiks uzlabots stāvoklis ­­130 tiltiem.