Jomas raksturojums

Latvijas tranzīta nozare ir globālās ekonomikas sastāvdaļa, kas veiksmīgi konkurē pasaules tirgū, neskatoties uz pasaules ekonomisko krīzi un ģeopolitiskajām izmaiņām. Tādēļ tam tiek pievērsta īpaša uzmanība gan valsts, gan uzņēmumu līmenī un lielākās investīcijas transporta infrastruktūrā – ostās, dzelzceļā un autoceļos – vispirms tiek ieguldītas tieši tranzītam izmantojamos virzienos.

Kā labāko vērtējumu Latvijas tranzīta jomas uzņēmēju profesionalitātei un uzticamu sadarbības partneru atzīšana ir ASV lēmums izmantot Latvijas transporta infrastruktūru nemilitāru kravu nosūtīšanai uz Afganistānu tur izvietoto ASV bruņoto spēku atbalstam. Kopš 2009.gada izveidojusies pastāvīga kravu plūsma, un, sekojot veiksmīgajam ASV piemēram, 2010.gadā vismaz vēl divas valstis uzsāks kravu pārvadājumus uz Afganistānu caur Latvijas teritoriju.

Tranzīta pakalpojumu klāsts aptver ostu, dzelzceļu, autopārvadātāju, muitas noliktavu un brokeru, loģistikas centru, kā arī kuģu aģentu, ekspeditoru un naftas un naftas produktu cauruļvadu operatoru pakalpojumus.

Savu attīstību transporta jomā balstām uz divu lielo tirgu - Eiropas Savienības un NVS un Āzijas tirgu apkalpošanu. Neapšaubāmi liela loma tranzīta attīstībā ir sadarbībai ar NVS valstīm. Ar NVS valstīm Latviju saista kopīga dzelzceļa sistēma (1520 sliežu platums) un vienota dzelzceļu kravu pārvadājumu organizēšanas sistēma.

Latvija - tilts starp Eiropu un Āziju

Latvija par prioritāru uzskata efektīvas, drošas, multimodālas, sabalansētas, videi draudzīgas un konkurētspējīgas transporta sistēmas attīstību, stabilu tranzīta kravu apjoma pieaugumu, distribūcijas un loģistikas centru attīstību un kravu pievienotās vērtības palielināšanu.

Latvijas tranzīta koridoru veido 10 ostas, kuras savienotas ar TEN-T tīkla autoceļiem un dzelzceļu, kā arī divi naftas un viens naftas produktu maģistrālais cauruļvads uz Ventspili.

Latvijas transporta infrastruktūra

Lielās ostas nodrošina galvenokārt tranzīta kravu apstrādi. 89% no ostās pārkrautajām kravām ir tranzīta kravas. Rīgas un Ventspils ostas darbojas brīvostas statusā, Liepājas osta ir Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) sastāvdaļa. Uzņēmumi, kas darbojas brīvostās un SEZ var saņemt ne tikai muitas, akcīzes un pievienotās vērtības nodokļu 0% likmi, bet arī līdz pat 80% atlaidi no uzņēmuma ienākuma un nekustamā īpašuma nodokļiem. Ostas aktīvi realizē dažādus investīciju projektus, kas saistīti ar industriālo un distribūcijas parku celtniecību un attīstību, piesaistot investīcijas, radot augstāku pievienoto vērtību, attīstot ražošanu un palielinot sniegto pakalpojumu spektru.

Mazās ostas - Skulte, Mērsrags, Salacgrīva, Pāvilosta, Roja, Lielupeun Engure galvenokārt nodarbojas ar kokmateriālu nosūtīšanu un zvejas produktu pieņemšanu, vasaras sezonā arī kā jahtu ostas. Mazās ostas šobrīd ieņem stabilu vietu Latvijas ekonomikā un ir izveidojušās par reģionālās ekonomiskās aktivitātes centriem.

Mērķis

Panākt vienmērīgu un stabilu tranzīta kravu apjomu pieaugumu un maksimāli palielināt tranzīta kravu pievienoto vērtību, īpašu uzmanību pievēršot kravu pieaugumam konteineros un loģistikas centru attīstībai.

Pēdējos gados

Aktīvi piedalāmies Eiropas Savienības politikas veidošanā un pilnvērtīgi iesaistāmies Eiropas Savienības starptautiskās tirdzniecības aktivitātēs.

Pēdējā laikā tranzīta pakalpojumu attīstībā paveikts ļoti daudz:

• Latvijā pilnā apjomā darbojas Eiropas Savienības muitas tiesību aktu normas preču importam, tranzītam un eksportam starp Eiropas Savienību un trešajām valstīm.
• Galvenie transporta infrastruktūras objekti iekļauti TEN-T tīklā, kurā arī tiek ieguldītas lielākās investīcijas, tai skaitā lielākā daļa Eiropas Savienības sniegtās finansiālās palīdzības.
• Lai veicinātu jaunu loģistikas centru veidošanos un piesaistītu jaunas kravu plūsmas ir atvieglots nodokļu režīms, kad preču importētāji Eiropas Savienībā preces var ievest Latvijā, atmuitot, nemaksājot pievienotās vērtības nodokli, un uzglabāt jau atmuitotas preces distribūcijas centrā līdz tiek saņemts pieprasījums konkrētai partijai konkrētam veikalam.
• Ostās un uz dzelzceļa ir izveidoti Eiropas Savienības prasībām atbilstoši robežkontroles punkti.
• Aktīvi līdzdarbojamies Ziemeļu dimensijas transporta un loģistikas partnerības darbā, kur nodarbojamies ar Latvijas interešu un projektu aizstāvēšanu, ar mērķi rast risinājumus Latvijas tranzīta vides uzlabošanai.
• Esam aktīvi iesaistījušies Apvienoto nāciju ekspertu darba grupas Eiro-Āzijas Transporta Savienojumu (EATL) projekta II fāzes darbā, lai iekļautu EATL kartēs transporta savienojumus starp Latviju un Baltkrieviju.
• Regulāri kursē konteinervilciens „Baltika – Transit”, kurš savieno Baltijas valstu ostas ar Kazahstānu, Kirgizstānu, Tadžikistānu un Uzbekistānu. Šobrīd tas ir vienīgais regulārais konteinervilciens starp Āziju un Eiropas Savienību.
• Lai pagarinātu konteinervilciena „Baltika – Transit” maršrutu, starpvaldību komisiju ietvaros ir izveidotas speciālas darba grupas ar Ķīnas un Kazahstānas pusēm. Ir jau veikti pirmie konteineru pārvadājumi (testa režīma) - gan no Ķīnas austrumu piekrastes, gan arī no Ķīnas ziemeļrietumiem. Ar cerību raugāmies nākotnē, kad arī Centrālāzijas valstu uzņēmumiem būs iespēja nosūtīt kravas Skandināvijas tirgum un konteinervilciens Baltika-Transit būs nodrošināts ar kravām abos virzienos.
• Sadarbojoties Latvijas, Baltkrievijas un Igaunijas dzelzceļa kompānijām 2009.gadā izveidots konteinervilciens „ZUBR”, kurš kursē maršrutā Tallina - Rīga – Minska. Tranzīta laiks maršrutā Minska - Rīga ir 2 dienas. Projekta ietvaros tiek realizētas vienkāršotas robežkontroles un muitas kontroles procedūras. Konteineru vilciens veic 1-2 reisus nedēļā.
• Latvijas – Krievijas Starpvaldību komisijas Transporta darba grupas ietvaros panākta abpusēja izpratne par nepieciešamību sadarboties Transeiropas ass Ventspils – Rīga – Maskava attīstībā un uzsākts darbs pie ass Masterplāna izstrādes. Krievijas kompāniju interese par Latviju palielinās. Par to liecina Krievijas dzelzceļa specializētā konteineru pārvadātāja „TransContainer” darbības uzsākšana Latvijā un jauna konteineru termināla veidošana Rīgas ostā.
• Augsts vērtējums Latvijas tranzīta jomas uzņēmēju profesionalitātei ir ASV lēmums izmantot Latvijas transporta infrastruktūru nemilitāru kravu nosūtīšanai uz Afganistānu. Kopš 2009.gada pirmās puses tiek nodrošināti pastāvīgi pārvadājumi. Aktīvi strādājam pie citu NATO dalībvalstu kravu piesaistīšanas tranzītā caur Rīgas ostu.

Tuvākā nākotnē

Plānota konteinervilciena „ZUBR” maršruta pagarināšana līdz Ukrainai un Ukrainas ostām Odesu un Iļjičevsku ar iespēju tālāk preces nogādāt uz Turciju un citām Melnās jūras ostām un atpakaļ no tām uz Baltijas valstīm un Skandināviju. Tikpat svarīgi ieņemt vadošās pozīcijas loģistikas centru izveidē Baltijas valstu vidū. Līdztekus transporta attīstības tendencēm Eiropas Savienībā, jāizveido pievilcīga kombinētā transporta sistēma. Tas ir saistīts gan ar likumdošanu, gan arī ar infrastruktūru. Esam sākuši aktīvu sadarbību ar Austrumu valstīm ar mērķi piesaistīt tranzīta kravas Latvijas ostām, notiek sadarbība ar Ķīnas kolēģiem par konteinervilciena „Baltika – Tranzit” pagarināšanu līdz Ķīnai. Latvijā šodien galvenā prioritāte ir konteineru kravu apjomu palielināšana. Šādas prioritātes izvēli nosaka situācija pasaules transporta biznesā un politikā.

Arvien vairāk kravas tiek pārvadātas konteineros un tās pamatā ir kravas ar augstu pievienoto vērtību. Tas dod lielāku iespēju pelnīt arī Latvijas uzņēmējiem.

Latvijai ir būtiski saglabāt un nostiprināt esošās pozīcijas beramkravu un lejamkravu sektoros un īpašu uzmanību pievērst jaunu kravu piesaistei no jauniem tirgiem. Pašlaik notiek aktīvs darbs ar Ķīnu, lai Eirāzijas tranzīta koridors sāktu darboties un lai Latvija kļūtu par vārtiem Ķīnas kravu importam Eiropas Savienībā, kā arī norisinās aktīvs darbs ar Krieviju, lai nodrošinātu stabilus, drošus un uzticamus konteinerkravu pārvadājumus ar Krievijai, nodrošinot regulārus konteinervilcienus no Latvijas ostām uz Maskavu.

Lai risinātu robežšķērsošanas problēmas Latvija aktīvi sadarbojas gan ar Krieviju divpusējā līmenī, gan arī ar Eiropas Komisiju, risinot šos jautājumus Eiropas Savienības un Krievijas Transporta dialoga un Muitas sadarbības formātos.

Būtiskākās vienošanās starp Krieviju un Eiropas Savienības ekspertiem ir panāktas Eiropas Savienības - Krievijas Transporta dialoga Loģistikas apakšgrupas ietvaros un iekļautas gala ziņojuma rekomendācijās. Tagad nepieciešama galotņu vienošanās par to ieviešanu.

Tālākās perspektīvas

Tālākās perspektīvās Latvijas tranzīta attīstība ļoti lielā mērā ir atkarīga no tā, kā attīstīsies mūsu sadarbības valstis, galvenokārt – Krievija. Ja Krievija turpinās savas tautsaimniecības reformas tirgus ekonomikas virzienā tikpat strauji kā līdz šim un stratēģiski svarīgu lēmumu pieņemšanā ekonomiskie nosacījumi gūs noteicošo lomu, tā iestāsies Pasaules Tirdzniecības organizācijā un Enerģētikas Hartas procesos; ja tikpat strauja attīstība būs tādās valstīs kā Kazahstāna un arī citās NVS valstīs, Latvijas tranzīts turpinās attīstīties. Latvijai nākotnē jākļūst par tādu pašu svarīgu partneri Krievijai un citām valstīm Austrumos, līdzīga kā Nīderlande ir Vācijai.

Nākotnē plānojam palielināt tranzīta kravu apjomu līdz 100 milj. tonnu gadā, tai skaitā konteineru tranzītu līdz 2 miljoniem konteineru 2020.gadā.

* informācija atjaunota 2010. gada martā