Meklēšana

Instagram
Facebook
Youtube
Twitter
Flickr
A A A
AVIĀCIJA  
JOMAS RAKSTUROJUMS  
IESTĀDES, UZŅĒMUMI, ORGANIZĀCIJAS  
LICENCĒTĀS AVIOKOMPĀNIJAS  
BŪTISKĀKIE NORMATĪVIE AKTI  
STATISTIKA  
STARPTAUTISKĀS LIDOSTAS "RĪGA" TROKŠŅU STRATĒĢISKĀ KARTE  
STARPTAUTISKĀS LIDOSTAS "RĪGA" TROKŠŅU SAMAZINĀŠANAS RĪCĪBAS PLĀNS  
AUTOSATIKSME  
JOMAS RAKSTUROJUMS  
IESTĀDES, UZŅĒMUMI, ORGANIZĀCIJAS  
STATISTIKA  
BŪTISKĀKIE NORMATĪVIE AKTI  
MELNO PUNKTU UN CSNG KARTES  
TROKŠŅU STRATĒĢISKĀ KARTE AUTOCEĻIEM  
RĪCĪBAS PLĀNS TROKŠŅA SAMAZINĀŠANAI AUTOCEĻIEM  
AUTOCEĻU LIETOŠANAS NODEVA  
DZELZCEĻŠ  
JOMAS RAKSTUROJUMS  
IESTĀDES, UZŅĒMUMI, ORGANIZĀCIJAS  
RAIL BALTICA  
STATISTIKA  
BŪTISKĀKIE NORMATĪVIE AKTI  
TROKŠŅU STRATĒĢISKĀ KARTE DZELZCEĻA LĪNIJAI  
DZELZCEĻA LĪNIJAS TROKŠŅU SAMAZINĀŠANAS RĪCĪBAS PLĀNS  
JŪRNIECĪBA
JOMAS RAKSTUROJUMS
IESTĀDES, UZŅĒMUMI, ORGANIZĀCIJAS  
STATISTIKA  
BŪTISKĀKIE NORMATĪVIE AKTI  
PASTS  
JOMAS RAKSTUROJUMS  
IESTĀDES, UZŅĒMUMI, ORGANIZĀCIJAS  
INFORMATĪVIE MATERIĀLI  
ELEKTRONISKIE SAKARI  
JOMAS RAKSTUROJUMS  
IESTĀDES, UZŅĒMUMI, ORGANIZĀCIJAS  
INFORMATĪVIE MATERIĀLI  
BŪTISKĀKIE NORMATĪVIE AKTI  
TRANZĪTS  
JOMAS RAKSTUROJUMS  
TRANZĪTA POLITIKAS DEPARTAMENTS  
IESTĀDES, UZŅĒMUMI, ORGANIZĀCIJAS  
BŪTISKĀKIE NORMATĪVIE AKTI  
STATISTIKA  
PASAULES BANKAS PĒTĪJUMS PAR LATVIJAS OSTĀM  
LATVIJAS OSTU ATTĪSTĪBAS PROGRAMMA 2014. - 2020. GADAM  
BĪSTAMĀS KRAVAS  
JOMAS RAKSTUROJUMS  
SAISTĪTĀS ORGANIZĀCIJAS  
ATTĒLU GALERIJA  
Flickr FLICKR.COM  
FOTO ARHĪVS  

Notikumu kalendārs

P O T C P S Sv
  1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31      
Sākumlapa Nozares Jūrniecība Jomas raksturojums

Jomas raksturojums

 

 

Jomas raksturojums

Jūrlietas (jūras drošība) ir viena no starptautiski visplašāk regulētajām nozarēm. Palielinoties kuģu satiksmes intensitātei, palielinās arī starptautisko instrumentu skaits, kuri ir saistoši kuģu karoga valstīm, ostu un piekrastes valstīm. Šo valstu uzdevums ir nodrošināt drošu kuģu satiksmi un jūras vides aizsardzību no piesārņojuma.

Latvija ir jūras valsts ar aptuveni 500 km garu jūras robežu, desmit ostām, gar tās piekrasti notiek intensīva kuģu satiksme. Lai nodrošinātu drošu kuģu satiksmi un jūras vides un piekrastes aizsardzību ir efektīvi jāievieš un turpmāk jāpiemēro Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (International Maritime organization, IMO) ietvaros pieņemtās konvencijas. Latvijas eksperti regulāri piedalās IMO Asamblejas, komiteju un apakškomiteju darbā. IMO darba plāns komitejās un apakškomitejās tiek ņemts vērā izstrādājot jūrniecības apakšnozares vadības darba plānu. Starptautiski noteiktās prasības ir attiecināmas uz kuģi, kuģa personālu, kravu, navigāciju, kā arī cilvēku drošību uz jūras un drošību ostās. Starptautiskais regulējums un atbilstoša tā ieviešana nacionālā līmenī ir obligāts priekšnosacījums kuģošanas drošības un drošuma uzlabošanai, kā arī jūras vides piesārņojuma novēršanai. Drošas un aizsargātas ostas, droši, aizsargāti un videi draudzīgi kuģi, kompetenti speciālisti, droši un precīzi apzīmēti kuģu ceļi, korekta un savlaicīga kuģošanas informācija ir drošas kuģošanas pamatelementi. Satiksmes ministrijas Jūrlietu departaments saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 5 .pantu īsteno valsts politiku un attīstības stratēģiju jūrlietās, balstoties uz Starptautiskās Jūrniecības organizācijas nostādnēm un vadlīnijām Dalībvalstīm starptautisko prasību ieviešanas jautājumos, kā arī Eiropas Savienības (ES) prasībām. Jūrlietu departaments sadarbojas ar VAS „Latvijas Jūras administrācija” (Jūras administrācija), kurai saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 6.pantu ir noteikta kompetence valsts pārvaldes uzdevumu veikšanai.

Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku flotiles vienības (Krasta apsardze), Valsts vides dienests, Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs (TNGIIB), Drošības policija, Valsts robežsardze un ostu pārvaldes ir institūcijas, kas pilda atsevišķas funkcijas jūrlietās atbilstoši savai kompetencei.

Par augstas un efektīvas kuģošanas drošības līmeņa un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanas pasākumu nodrošināšanu ES līmenī, atbildīgā institūcija ir Eiropas Jūras drošības aģentūra (EMSA). EMSA dalībvalstīm un Eiropas Komisijai sniedz vajadzīgo tehnisko un zinātnisko palīdzību, konsultē ES normatīvo aktu par kuģošanas drošību, jūras drošību un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu ieviešanā, ka arī uzrauga normatīvo aktu ieviešanu dalībvalstīs un novērtē veikto pasākumu efektivitāti. EMSA uzdevumi ir noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1406/2002 (2002. gada 27. jūnijs) par Eiropas Jūras drošības aģentūras izveidošanu.

Būtiskākās aktualitātes

Saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumu, Satiksmes ministrija nodrošina Starptautiskās Jūrniecības Organizācijas (IMO) audita norisi Latvijā. Audita mērķis ir noteikt, cik efektīvi attiecīgā IMO dalībvalsts ir ieviesusi un turpina piemērot IMO konvencijas, kurām tā ir pievienojusies. Papildus ieguvums, ko Latvijai ir sniedzis IMO audits, ir atvieglojumi Latvijas karoga kuģiem. Tā piemēram, par „zema riska kuģi” (kuģi, kuram retāk veic inspekcijas ostas valsts kontroles ietvaros) var tikt atzīts tāds kuģis, kas reģistrēts valstī, kurā veikts IMO audits.

No 2016.gada 1.janvāra audits ir obligāts visām IMO dalībvalstīm. Tā mērķis ir noteikt kā dalībvalstis īsteno savus pienākumus un atbildību IMO instrumentu ieviešanā attiecībā uz cilvēka dzīvības drošību uz jūras (SOLAS 1974 un tās 1988.gada protokols), piesārņojuma novēršanu no kuģiem (MARPOL), jūrnieku sagatavošanu, sertificēšanu un sardzes pildīšanas standartiem (STCW 1978), kravas zīmi (LL 1966 un tās 1988.gada protokols), kuģu tilpības mērīšanu (TONNAGE 1969) un kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem (COLREG 1972).

2012.gada 1.jūlijā Latvija no Parīzes saprašanās memoranda par ostas valsts kontroli (PMoU) Pelēkā saraksta iekļuva Baltajā sarakstā. Latvijas atrašanās Baltajā sarakstā ir ne tikai valsts, bet arī kuģu īpašnieku interesēs, jo tas ir viens no kritērijiem, lai zem Latvijas karoga esošs kuģis atbilstu zema riska standartam. 2016.gadā Latvijas karoga kuģiem ārvalstu ostās veiktas 38 inspekcijas, tas ir par 7 vairāk nekā 2015. gadā un par 22 vairāk nekā 2014. gadā. Neviens Latvijas karoga kuģis nav aizturēts. Līdz ar to un saskaņā ar PMoU Komitejas apstiprinātajiem 2016.gada inspekciju rezultātiem un tās pieņemtajiem kuģu karoga valstu sarakstiem, kas ir spēkā no 2017.gada 1.jūlija, Latvija ieņem 26.vietu Baltajā sarakstā.

2013.gada 20.augustā ir stājusies spēkā 2006.gada 23.februāra Konvencija par darbu jūrniecībā (MLC konvencija). Saskaņā ar likuma „Par 2006. gada 23.februāra Konvenciju par darbu jūrniecībā” 4.pantā noteikto, MLC konvencijas normu izpildi Latvijas Republikā atbilstoši attiecīgās institūcijas kompetencei nodrošina Satiksmes ministrija, Labklājības ministrija, Veselības ministrija, Aizsardzības ministrija, Ārlietu ministrija un Izglītības un zinātnes ministrija. Konvencijas normu ieviešanai ir veikti grozījumi Jūras kodeksā, kā arī izstrādāti attiecīgi Ministru kabineta noteikumi. Satiksmes ministrija sadarbībā ar citām līdzatbildīgajām ministrijām un VAS „Latvijas Jūras administrācija” (LJA) 2014.gadā un 2016.gadā ir sagatavojusi Valdības ziņojuma projektu par MLC konvencijas tiesību normu ieviešanu Latvijas Republikā. Lai nodrošinātu MLC konvencijas attiecīgo grozījumu ieviešanu, ir izstrādāti grozījumi Jūras kodeksā.

Saistībā ar pieaugošo kuģošanas intensitāti Latvijas iekšējos ūdeņos, t.sk. komersantiem piedāvājot pasažieru komercpārvadājumu pakalpojumus, ir aktualizēts regulējums Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā, piemēram, paredzētas tiesības pašvaldībām noteikt papildu nosacījumus attiecībā uz kuģošanas līdzekļu satiksmi, kas ir saskaņoti ar LJA (no kuģošanas drošības viedokļa). 2016.gada 9.februārī Ministru kabinets ir pieņēmis noteikumus Nr.92 “Noteikumi par kuģošanas līdzekļu satiksmi iekšējos ūdeņos”.

Lai risinātu aktuālos jautājumus saistībā ar atpūtas kuģu reģistrāciju un mazinātu administratīvo slogu arī zvejas laivu īpašniekiem, Ministru kabinets (atbilstoši 2017.gada 30.martā pieņemtajiem grozījumiem Jūras kodeksā) 2017.gada 13.jūnijā ir pieņēmis grozījumus Noteikumos par kuģu reģistrāciju Latvijas Kuģu reģistrā.

Nākotnes prioritātes:

Ierobežot starptautiskajām prasībām neatbilstošu kuģu kuģošanu Latvijas ūdeņos.

Lai mazinātu administratīvo slogu kuģu reģistrēšanai Latvijas kuģu reģistrā, plānots turpināt darbu pie attiecīgo normatīvo aktu grozījumiem.

Turpmākās rīcības plānojums un prioritātes jūrniecības apakšnozarē ir definētas Transporta attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam.

Jūrniecības apakšnozares uzdevums ir nodrošināt apakšnozares attīstību atbilstoši starptautiskajām un Eiropas Savienības prasībām, kam pakārtoti tādi pasākumi kā Latvijas statusa saglabāšana PMoU „Baltajā sarakstā” , galveno kuģu ceļu jūrā uzmērīšana un Latvijas jūrnieku profesionālās sagatavošanas sistēmas pilnveidošana.

Starptautiskās organizācijas

Starptautisko regulējumu jūrlietās galvenokārt nosaka Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) un tās specializētās aģentūras – Starptautiskā Jūrniecības organizācija (IMO), Starptautiskā Darba organizācija (ILO), kā arī Starptautiskā Hidrogrāfijas organizācija (IHO). Šajās organizācijās notiek starptautisko instrumentu izstrāde, izvirzot vienotas prasības dalībvalstīm visos jūras drošības aspektos. Latvijas kā šo organizāciju dalībvalsts uzdevums ir ratificēt starptautiskos instrumentus, tos efektīvi ieviest un piemērot.

Starptautiskā Jūrniecības organizācija (IMO), kurā ir 172 dalībvalstis (Latvija ir IMO dalībvalsts kopš 1993. gada), ir centrālā organizācija jūras drošības, aizsardzības un vides piesārņojumu novēršanas jautājumu risināšanā. Tā dibināta 1948. gadā, tās centrālais birojs atrodas Londonā. IMO ir Apvienoto Nāciju Organizācijas specializētā aģentūra, kas ir atbildīga par pasākumiem starptautiskās kuģošanas drošības un aizsardzības (safety and security) uzlabošanā un kuģu radītā piesārņojuma novēršanā. Tāpat IMO ir iesaistīta juridisko jautājumu risināšanā, tai skaitā, atbildības un kompensāciju jautājumi un ar jūras satiksmes veicināšanu saistītie jautājumi. IMO tika izveidota ar Konvenciju kas pieņemta Apvienoto Nāciju Organizācijas aizbildnībā, 1948.gada 17. martā, Ženēvā.

Viena no apjomīgākajām sfērām, uz ko ir vērsta IMO darbība un konvencijas, ir tehniskās prasības kuģiem, t.sk., tankkuģiem, ātrgaitas kuģiem u.c. kuģu tipiem, konteineriem, beramkravām u.c., kā arī komunikāciju sistēmām. Īpaša uzmanība konvencijās tiek pievērsta kuģa apkalpes kvalifikācijai un darba organizācijai. Piemēram, Starptautiskā konvencija par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu, 1978/1995 (STCW konvencija).

Kopš 2007.gada 1.jūlija Latvija ir „Parīzes Saprašanās memoranda par ostas valsts kontroli” dalībvalsts (PMoU). Memoranda mērķis ir izskaust starptautiskām prasībām neatbilstošu kuģu kustību, tādejādi paaugstinot kuģošanas drošību un samazinot piesārņojuma risku. Šī mērķa sasniegšanai tiek veiktas regulāras PMoU dalībvalstu ostās ienākošo ārvalstu kuģu inspekcijas (ostas valsts kontrole).

Nozares tiesību akti

Starptautisko konvenciju jūrlietu jomā, kurām Latvija ir pievienojusies, normas lielākoties ir piemērojamas tieši. Nepieciešamības gadījumā starptautiskajos instrumentos jūrlietās un ES līmenī noteiktās prasības jūras drošības, piesārņojuma novēršanas un jūras satiksmes efektivitātes nodrošināšanas jomās, nacionālā līmenī tiek ieviestas ar likumiem un no tiem izrietošajiem Ministru kabineta noteikumiem.

Likumos par attiecīgo konvenciju pieņemšanu tiek noteikta arī iestāde, kas koordinē konvencijā paredzēto saistību izpildi. Jūras kodekss regulē administratīvās un privāttiesiskās attiecības, kas rodas starp tiesību subjektiem ar jūrlietām saistīto tiesisko attiecību jomā;

Jūrlietu pārvades un jūras drošības likuma mērķis ir noteikt valsts pārvaldes institucionālo sistēmu jūrlietās un nodrošināt jūras drošības un aizsardzības jomā pieņemto Latvijai saistošo starptautisko līgumu prasību un standartu īstenošanu un ievērošanu, lai nodrošinātu kuģošanas drošību, kuģu, ostu un ostas iekārtu aizsardzību, novērstu vides piesārņošanu no kuģiem un padarītu efektīvāku jūras satiksmi. Likums par ostām reglamentē ostu darbības principus un pārvaldes kārtību.

 Informācija atjaunināta 30.06.2017

 
Latvija un Krievija vienojusies par papildu 3000 universālo atļauju apmaiņu; pārvadātāji tās varēs saņemt no septembra
Marka Rotko mākslas centrā Daugavpilī prezentēs Latvijas mūsdienu keramikas mākslinieka Daiņa Pundura daiļradei veltītu pastmarku
Autovadītāju ievērībai: visā valstī rit aktīva ceļu būvdarbu sezona; Aglonā svētku laikā intensīva gājēju kustība
Autovadītāju ievērībai: vakaros asfaltē rotācijas apli pie Rīgas HES;
Pie Madlienas ir pabeigti viena reģionālā ceļa posma remontdarbi, un uzsākti nākamie