Jūrlietas (jūras drošība) ir viena no starptautiski visplašāk regulētajām nozarēm. Palielinoties kuģu satiksmes intensitātei, palielinās arī starptautisko instrumentu skaits, kuri ir saistoši kuģu karoga valstīm, ostu un piekrastes valstīm. Šo valstu uzdevums ir nodrošināt drošu kuģu satiksmi un jūras vides aizsardzību no piesārņojuma.

Latvija ir jūras valsts ar aptuveni 500 km garu jūras robežu, desmit ostām, gar tās piekrasti notiek intensīva kuģu satiksme. Lai nodrošinātu drošu kuģu satiksmi un jūras vides un piekrastes aizsardzību ir efektīvi jāievieš un turpmāk jāpiemēro Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (International Maritime organization, IMO) ietvaros pieņemtās konvencijas. Latvijas eksperti regulāri piedalās IMO komiteju un apakškomiteju darbā. IMO darba plāns komitejās un apakškomitejās tiek ņemts vērā izstrādājot jūrniecības apakšnozares vadības darba plānu. Starptautiski noteiktās prasības ir attiecināmas uz kuģi, kuģa personālu, kravu, navigāciju, kā arī cilvēku drošību uz jūras un drošību ostās. Starptautiskais regulējums un atbilstoša tā ieviešana nacionālā līmenī ir obligāts priekšnosacījums kuģošanas drošības un drošuma uzlabošanai, kā arī jūras vides piesārņojuma novēršanai. Drošas un aizsargātas ostas, droši, aizsargāti un videi draudzīgi kuģi, kompetenti speciālisti, droši un precīzi apzīmēti kuģu ceļi, korekta un savlaicīga kuģošanas informācija ir drošas kuģošanas pamatelementi.

Satiksmes ministrijas Jūrlietu departaments saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 5 .pantu īsteno valsts politiku un attīstības stratēģiju jūrlietās, balstoties uz Starptautiskās Jūrniecības organizācijas nostādnēm un vadlīnijām Dalībvalstīm starptautisko prasību ieviešanas jautājumos, kā arī Eiropas Savienības (ES) prasībām. Jūrlietu departaments sadarbojas ar VAS „Latvijas Jūras administrācija” (Jūras administrācija), kurai saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 6.pantu ir noteikta kompetence valsts pārvaldes uzdevumu veikšanai.

Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku flotiles vienības (Krasta apsardze), Valsts vides dienests, Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs (TNGIIB), Drošības policija, Valsts robežsardze un ostu pārvaldes ir institūcijas, kas pilda atsevišķas funkcijas jūrlietās atbilstoši savai kompetencei.

Par augstas un efektīvas kuģošanas drošības līmeņa un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanas pasākumu nodrošināšanu ES līmenī, atbildīgā institūcija ir Eiropas Jūras drošības aģentūra (EMSA). EMSA dalībvalstīm un Eiropas Komisijai sniedz vajadzīgo tehnisko un zinātnisko palīdzību, konsultē ES normatīvo aktu par kuģošanas drošību, jūras drošību un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu ieviešanā, ka arī uzrauga normatīvo aktu ieviešanu dalībvalstīs un novērtē veikto pasākumu efektivitāti. EMSA uzdevumi ir noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1406/2002 (2002. gada 27. jūnijs) par Eiropas Jūras drošības aģentūras izveidošanu.

Būtiskākie paveiktie darbi pēdējos gados:

2010.gada oktobrī Latvijā ir veikts IMO dalībvalsts brīvprātīgais audits. Audita mērķis ir noteikt, cik efektīvi attiecīgā IMO dalībvalsts ir ieviesusi un turpina piemērot IMO konvencijas, kurām tā ir pievienojusies. Papildus ieguvums, ko Latvijai ir sniedzis IMO audits, ir atvieglojumi Latvijas karoga kuģiem. Tā piemēram, par „zema riska kuģi” (kuģi, kuram retāk veic inspekcijas ostas valsts kontroles ietvaros) var tikt atzīts tāds kuģis, kas reģistrēts valstī, kurā veikts IMO audits.

2012.gada 1.jūlijā Latvija no Parīzes saprašanās memoranda par ostas valsts kontroli (PMoU) Pelēkā saraksta iekļuva Baltajā sarakstā. Latvijas atrašanās Baltajā sarakstā ir ne tikai valsts, bet arī kuģu īpašnieku interesēs, jo tas ir viens no kritērijiem, lai zem Latvijas karoga esošs kuģis atbilstu zema riska standartam.

Lai uzlabotu kuģošanas drošību un jūras vides aizsardzību, nacionālajos tiesību aktos ieviestas prasības, kas izriet no ES tiesību aktu paketes „Erika III”. Tai skaitā, lai nodrošinātu izmeklēšanas pilnīgu neatkarību atbilstoši direktīvas 2009/18/EK prasībām, ir atdalīta jūras negadījumu izmeklēšanas funkcija no Jūras administrācijas, nododot to TNGIIB.

Nodrošināta ES un starptautisko prasību izpilde attiecībā uz kuģošanas drošību, kuģu satiksmes efektivizēšanu un ostu formalitāšu, saistībā ar kuģa ienākšanu ostā un iziešanu no tās, vienkāršošanu.

Lai padarītu efektīvāku starptautisko jūras satiksmi un lai novērstu nevajadzīgu kuģu, personu un īpašuma aizkavēšanos, ir pieņemti Ministru kabineta 2012.gada 15.maija noteikumi Nr.339 „Noteikumi par ostu formalitātēm”. Noteikumi paplašina to formalitāšu loku, kuras iespējams kārtot, izmantojot nacionālo SafeSeaNet sistēmu.

Lai mazinātu administratīvo slogu kuģu reģistrēšanai Latvijas kuģu reģistrā, kā arī nodrošinātu kuģu pasažieru tiesību aizsardzību saistībā ar ES regulu prasībām ir izstrādāts likumprojekts „Grozījumi Jūras kodeksā”. Likumu Saeima pieņēmusi 2013. gada 10. janvārī. Administratīvā sloga mazināšanas nolūkos ir pieņemti grozījumi MK noteikumos Nr.467 „Noteikumi par kuģu reģistrāciju Latvijas Kuģu reģistrā”.

Nākotnes prioritātes:

Ierobežot starptautiskajām prasībām neatbilstošu kuģu kuģošanu Latvijas ūdeņos.

Izvērtēt nozares prioritāros jautājumus saistībā ar Latvijas Prezidentūru ES Padomē 2015.gadā.

Lai uzlabotu kuģošanas drošību, jāturpina ieviest nacionālajos tiesību aktos Konvencijas par darbu jūrniecībā (MLC konvencija) un Starptautiskās konvencijas par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu (STCW konvencija) 2010. gada grozījumu prasības, kopīgi ar darba ņēmēju un darba devēju pārstāvjiem panākot optimālo risinājumu jautājumos, kuros MLC konvencija pieļauj dalībvalsts izvēles brīvību.

Lai mazinātu administratīvo slogu kuģu reģistrēšanai Latvijas kuģu reģistrā, plānots turpināt darbu pie attiecīgo normatīvo aktu grozījumiem.

Starptautiskās organizācijas

Starptautisko regulējumu jūrlietās galvenokārt nosaka Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) un tās specializētās aģentūras – Starptautiskā Jūrniecības organizācija (IMO), Starptautiskā Darba organizācija (ILO), kā arī Starptautiskā Hidrogrāfijas organizācija (IHO). Šajās organizācijās notiek starptautisko instrumentu izstrāde, izvirzot vienotas prasības dalībvalstīm visos jūras drošības aspektos. Latvijas kā šo organizāciju dalībvalsts uzdevums ir ratificēt starptautiskos instrumentus, tos efektīvi ieviest un piemērot.

Starptautiskā Jūrniecības organizācija (IMO), kurā ir 170 dalībvalstu (Latvija ir IMO dalībvalsts kopš 1993. gada), ir centrālā organizācija jūras drošības, aizsardzības un vides piesārņojumu novēršanas jautājumu risināšanā. Tā dibināta 1948. gadā, tās centrālais birojs atrodas Londonā. IMO ir Apvienoto Nāciju Organizācijas specializētā aģentūra, kas ir atbildīga par pasākumiem starptautiskās kuģošanas drošības un aizsardzības (safety and security) uzlabošanā un kuģu radītā piesārņojuma novēršanā. Tāpat IMO ir iesaistīta juridisko jautājumu risināšanā, tai skaitā, atbildības un kompensāciju jautājumi un ar jūras satiksmes veicināšanu saistītie jautājumi. IMO tika izveidota ar Konvenciju kas pieņemta Apvienoto Nāciju Organizācijas aizbildnībā, 1948.gada 17. martā, Ženēvā.

Viena no apjomīgākajām sfērām, uz ko ir vērsta IMO darbība un konvencijas, ir tehniskās prasības kuģiem, t.sk., tankkuģiem, ātrgaitas kuģiem u.c. kuģu tipiem, konteineriem, beramkravām u.c., kā arī komunikāciju sistēmām. Īpaša uzmanība konvencijās tiek pievērsta kuģa apkalpes kvalifikācijai un darba organizācijai. Piemēram, Starptautiskā konvencija par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu, 1978/1995 (STCW konvencija).

Kopš 2007.gada 1.jūlija Latvija ir „Parīzes Saprašanās memoranda par ostas valsts kontroli” dalībvalsts (PMoU). Memoranda mērķis ir izskaust starptautiskām prasībām neatbilstošu kuģu kustību, tādejādi paaugstinot kuģošanas drošību un samazinot piesārņojuma risku. Šī mērķa sasniegšanai tiek veiktas regulāras PMoU dalībvalstu ostās ienākošo ārvalstu kuģu inspekcijas (ostas valsts kontrole).

Nozares tiesību akti

Starptautiskajos instrumentos jūrlietās un ES līmenī noteiktās prasības, t.i., starptautiskos līgumus un standartus jūras drošības, piesārņojuma novēršanas un jūras satiksmes efektivitātes nodrošināšanas jomās, nacionālā līmenī tiek ieviestas ar likumiem un no tiem izrietošajiem Ministru kabineta noteikumiem:

· Likumos par attiecīgo konvenciju pieņemšanu tiek noteikta arī iestāde, kas koordinē konvencijā paredzēto saistību izpildi;

• Jūras kodekss regulē administratīvās un privāttiesiskās attiecības, kas rodas starp tiesību subjektiem ar jūrlietām saistīto tiesisko attiecību jomā;
• Jūrlietu pārvades un jūras drošības likuma mērķis ir noteikt valsts pārvaldes institucionālo sistēmu jūrlietās un nodrošināt jūras drošības un aizsardzības jomā pieņemto Latvijai saistošo starptautisko līgumu prasību un standartu īstenošanu un ievērošanu, lai nodrošinātu kuģošanas drošību, kuģu, ostu un ostas iekārtu aizsardzību, novērstu vides piesārņošanu no kuģiem un padarītu efektīvāku jūras satiksmi.
• Likums par ostām reglamentē ostu darbības principus un pārvaldes kārtību.

* Informācija atjaunināta 2013. gada 31. janvārī.