Meklēšana

Instagram
Facebook
Youtube
Twitter
Flickr
A A A
JAUNUMI  
ZIŅU ARHĪVS  
KONTAKTI  
MINISTRIJAS KONTAKTI  
SM DARBINIEKU KONTAKTI  
KONTAKTI MEDIJIEM  
NOZARES ZIŅAS  
JAUTĀJIET - MĒS ATBILDĒSIM  
PERSONU DATU APSTRĀDE  
SĪKDATŅU POLITIKA  
PERSONAS DATU APSTRĀDE VIDEONOVĒROŠANĀ  
ATTĒLU GALERIJA  
Flickr FLICKR.COM  
VIDEO  

Notikumu kalendārs

P O T C P S Sv
      1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31  
Sākumlapa

Par BREXIT dēvē Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības procesu.

2017. gada 29. martā Apvienotā Karaliste (AK) iesniedza Eiropas Savienībai (ES) AK premjerministres Terēzes Mejas (Theresa May) vēstuli par Līguma par Eiropas Savienību 50. panta iedarbināšanu, t.i., AK paziņojumu par nodomu izstāties no ES. No tā brīža uzsākta 2 gadu laika atskaite un sarunas par Brexit procesu un noteikumiem. Sākotnējais plānotais AK izstāšanās datums bija 2019. gada 30. marts plkst. 00.00 pēc Centrāleiropas laika (attiecīgi 30. marta plkst. 01.00 pēc Latvijas laika), kad AK kļūtu par trešo valsti (jeb valsti ārpus ES).

Pamatojoties uz AK premjerministres Terēzas Mejas iesniegto lūgumu, Eiropadome (50.pants) ceturtdien, 21.martā, piekrita pagarināt AK izstāšanās termiņu līdz 2019.gada 22.maijam ar nosacījumu, ka Pārstāvju palāta vēlākais līdz 2019.gada 29.martam apstiprina Izstāšanās līgumu.Ja šis nosacījums netiks izpildīts, tad Eiropadomes atļautais termiņa pagarinājums ir tikai līdz 2019.gada 12.aprīlim.Tādā gadījumā Apvienotajai Karalistei līdz minētajam datumam jāpaziņo, kā tā plāno rīkoties tālāk.

Plašāka informācija par BREXIT pieejama Ārlietu ministrijas interneta vietnē.

Būtiski apzināties, ka, neatkarīgi no sarunu iznākuma, izmaiņas ES atlikušo 27 dalībvalstu un AK attiecībās būs, tādēļ ir svarīgi pārmaiņām sagatavoties laicīgi. Ņemot vērā lielās neskaidrības, visām ieinteresētajām personām tiek atgādināts par juridiskajām sekām,kas skars arī artransporta un sakaru nozaressaistītos jautājumus, kad AK būs kļuvusi par trešo valsti.

Pasažieru tiesības Avio satiksmē

Šobrīd notiek darbs pie jaunas aviosavienojamības regulas (COM(2018)893), kas nodrošinās tiesības Apvienotās Karalistes aviosabiedrībām veikt lidojumus uz Eiropas Savienību. Lai panāktu, ka līdzvērtīgas tiesības Apvienotā Karaliste piešķir arī Eiropas Savienības pārvadātājiem, regulā paredzēts īpašs mehānisms, kas ļauj Eiropas Komisijai pieņemt tūlītēji piemērojamus īstenošanas aktus, lai nodrošinātu līdzvērtīgas tiesības ES pārvadātājiem.

Apvienotās Karalistes Civilās aviācijas aģentūra ir informējusi, ka ES pārvadātājiem nepieciešams saņemt ārvalsts pārvadātāja atļauju, lai tiem būtu tiesības veikt lidojumus no vai uz Apvienoto Karalisti. airBaltic ir pieteicies šādas atļaujas saņemšanai un dara visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka airBaltic bez traucējumiem turpinās veikt lidojumus uz Londonu gan no Rīgas,gan no Tallinas.

Starptautiskās lidostas “Rīga” pasažieri

Starptautiskās lidostas “Rīga” pasažieriem būtisku izmaiņu saistībā ar BREXIT nebūs – tā kā Lielbritānija nav Šengenas dalībvalsts, jau pašlaik ielidojošie/izlidojošie reisi no/uz Londonu Rīgas lidostā tiek apkalpoti ne-Šengenas terminālī, līdz ar to ielidojošajiem pasažieriem tiek veikta gan drošības, gan pasu kontrole.

Iespējams sagaidāmas izmaiņas attiecībā uz to, kādas preces un kādos apjomos pasažieri drīkst pārvadāt (piemēram, alkohola un cigarešu daudzums u.tml.), kas jau būs muitas dienestu jautājums.

Starptautiskie pasažieru pārvadājumi

Gadījumā, ja Apvienotā Karaliste izstāsies no ES bez vienošanās, tad, veicot neregulāros pārvadājumus starp ES un AK, tiks piemērots INTERBUS nolīgums, jo AK pavisam nesen ir šīm nolīgumam pievienojusies, kā arī tiks piemērota Regula Nr.181/2011, izņemot tās 9. līdz 16.pantu. 17.panta 3.punktu, IV, V un VI nodaļu, ja sākotnējā pasažieru iekāpšanas vieta vai galīgā izkāpšanas vieta atradīsies ES teritorijā un šo pārvadājumu veiks ES reģistrēts pārvadātājs.

Veicot regulāros pārvadājumus starp ES un AK, Regulas Nr.181/2011 piemērošana būs atkarīga no tā, vai ES dalībvalsts, kurā regulārais maršruts uz AK sākas, ir izvēlējusies pārejas periodu Regulas 181/2011 piemērošanai attiecībā uz trešām valstīm. Latvijas nacionālais regulējums paredz, ka attiecībā uz regulārajiem starptautiskajiem maršrutiem uz trešām valstīm, pamatojoties uz 2012.gada 10.janvāra Ministru kabineta noteikumos Nr.37 “Noteikumi par pasažieru starptautiskajiem pārvadājumiem ar autobusiem, to organizēšanas, veikšanas, maršrutu atklāšanas, grozīšanas un slēgšanas kārtību” noteikto – Regula Nr.181/2011pilnā apmērā tiks piemērota no 2021. gada 1. marta. Pašlaik regulāru maršrutu starp Latviju un AK nav. Iespējams, ka izstāšanās bez vienošanās gadījumā līdz 2019.gada beigām tiks piemērota Regula par pagaidu pasākumiem autopārvadājumu jomā, AK izstājoties no ES bez vienošanās, kuras projekts pašlaik tiek apspriests ES Padomē un kurā ietverti arī regulārie starptautiskie pasažieru pārvadājumi ar autobusu, paredzot saglabāt līdz 31.12. 2019 esošo pārvadājumu kārtību, ieskaitot Regulas 181/2011 piemērošanu.

Jautājumi saistībā ar AK vīzām un ieceļošanu AK ir Ārlietu ministrijas kompetencē

Pilna informācija kā tiks veikti pārvadājumi uz Apvienoto Karalisti pēc BREXIT šeit

Informācija kravu pārvadātājiem šeit

Informācija pasažieru pārvadātājiem šeit

Vadītāja apliecības

Pilsonis ar savu UK izdoto/atjaunoto vadītāja apliecību varēs vadīt auto LV, jo Apvienotā Karaliste (AK) ir 1968.g. Vīnes Konvencijas Par ceļu satiksmi dalībvalsts un tās izdotās vadītāja apliecības atbilst Konvencijas prasībām, nekādi papildus vadīšanas tiesību apliecinoši dokumenti nebūs vajadzīgi. Vienlaikus jāatzīmē, ka attiecībā uz AK vadītāja apliecību ilgstošu izmantošanu Latvijā un to apmaiņu, situācija mainās un tiek attiecināti “trešajām” valstīm piemērojamie noteikumi, t.i. – uzturoties Latvijā ilgāk par vienu gadu, AK vadītāja apliecība ir jāapmaina pret Latvijas apliecību un apmaiņa notiek pēc sekmīgas vadīšanas eksāmena nokārtošanas. Situācija attiecībā uz personām, kas, piemēram, atgriežas uz dzīvi Latvijā no AK un kurām pirms tam ir bijusi izsniegta Latvijas vadītāja apliecība, ir nedaudz citāda – uz viņiem ir attiecināma iepriekšminētā norma par apliecības apmaiņu pēc gada, bet nav jākārto vadīšanas eksāmens.

Saite uz EK skaidrojošo materiālu:
https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/brexit_files/info_site/travelling.pdf 19 lp.

Transportlīdzekļu reģistrācija un nodokļi

Ja persona ir ārzemnieks un ir auto reģistrētais īpašnieks (norādīts UK dokumentā kā īpašnieks), auto var izmantot Latvijā bez tā reģistrācijas trīs mēnešus. Ja auto atrodas ilgāk par trim mēnešiem un piedalās ceļu satiksmē, auto jāreģistrē (Ceļu satiksmes likums 10.panta 1.2daļa).

Ja persona ir Latvijas iedzīvotājs, transportlīdzekļu reģistrācija veicama piecu dienu laikā pēc transportlīdzekļa iegādes vai ārvalstīs iegādāta transportlīdzekļa ievešanas dienas. (Ceļu satiksmes likums 10.panta 1.daļa)

Saskaņā ar Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma 3.pantu un 9.1 pantu persona, kuras deklarētā dzīvesvieta ir Latvijā transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli par ārvalstīs reģistrēta M1* un N1* kategorijas automobiļa izmantošanu ceļu satiksmē Latvijā, maksā atbilstoši automobiļa izmantošanas laikposmam.

Ievērojot minēto, ekspluatācijas nodoklis par ārvalstī reģistrētu transportlīdzeklī būs jāmaksā atkarībā no personas deklarētās dzīvesvietas adreses, proti, ja persona atbilstoši normatīvajiem aktiem ir norādījusi savu dzīvesvietu ārvalstī, tai izmantojot ārvalstī reģistrētu transportlīdzekli ceļu satiksmē Latvijā minētais nodoklis nav jāmaksā, savukārt, ja personas deklarētā dzīvesvietas adrese ir Latvijā un persona izmanto ārvalstī reģistrētu transportlīdzekli nodoklis būs jāmaksā.

* M1 kategorija - mehāniskie transportlīdzekļi, kas projektēti un būvēti galvenokārt cilvēku un viņu bagāžas pārvadāšanai un kuros papildus transportlīdzekļa vadītāja sēdvietai ir ne vairāk kā astoņas sēdvietas.

** N1 kategorija - mehāniskie transportlīdzekļi, kas projektēti un būvēti galvenokārt kravu pārvadāšanai un kuru maksimālā masa nepārsniedz 3,5 tonnas.

Par viesabonēšanu (mobilie sakari)

Gadījumā, ja Apvienotā Karaliste no Eiropas Savienības 2019. gada 29.martā izstāsies bez panāktas vienošanās, tad ar 2019. gada 30.martu Apvienotā Karaliste sadarbības izpratnē kļūs par trešo valsti bez īpaša statusa. Tas nozīmē, ka Eiropas Savienības viesabonēšanas regulējums, kas paredz, ka elektronisko sakaru komersantiem ir jānodrošina viesabonēšanas pakalpojumus citās Eiropas Savienības dalībvalstīs par tādiem pašiem tarifiem kā mītnes valstī jeb režīms “viesabonē kā mājās”, vairs neattieksies uz Apvienoto Karalisti. Līdz ar to, ja Latvijas mobilo operatori veiks izmaiņas elektronisko sakaru pakalpojumu līgumos, tie informēs abonentus par šīm izmaiņām ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms līguma nosacījumu grozījumu spēkā stāšanās dienas (Elektronisko sakaru likuma 23.panta trešā daļa).

Vienlaikus jāatzīmē, ka gadījumā, ja Apvienotā Karaliste no Eiropas Savienības 2019. gada 29.martā izstāsies bez panāktas vienošanās, viesabonēšanas pakalpojumi Apvienotajā Karalistē tiks nodrošināti līdzīgi kā citās trešajās valstīs, proti, saskaņā ar nosacījumiem, par kuriem savstarpēji vienosies Latvijas un Apvienotās Karalistes operatori. Precīzākas informācijas iegūšanai, aicinām vērsties pie sava mobilo sakaru operatora.

Saite uz EK skaidrojošo materiālu: šeit

Pasta sūtījumu satiksme pēc Brexit

Ievērojot tuvojošos Lielbritānijas izstāšanās datumu no Eiropas Savienības 2019.gada 29.martā un patlaban pieejamo informāciju par iespējamajiem variantiem pasta sūtījumu piegādē un saņemšanā no šīs valsts, kā reāli tiek izskatīti divi potenciālie scenāriji: bez vienošanās starp Lielbritāniju un Eiropas Savienību (ES) un ar attiecīgu vienošanos. Bez vienošanās sūtījumu apmaiņai ar Lielbritāniju tiks piemēroti tie paši nosacījumi, kādi ir spēkā ar jebkuru citu valsti ārpus ES, savukārt vienojoties būtu jāfiksē virkne nosacījumu pasta sūtījumu apmaiņā starp ES un Lielbritāniju. Taču patlaban nav skaidrības ne par vienu no minētajiem variantiem.

Ja vienošanās starp Lielbritāniju un ES Brexit sakarā netiek panākta, sūtījumu apmaiņai ar šīs valsts pasta operatoriem tiks piemērotas visas tās pašas procedūras un tarifi, kas attiecas uz jebkuru citu valsti ārpus ES. Pastkartēm, bandrolēm, vēstulēm un sīkpakām uz Lielbritāniju šādā variantā tarifi mainītos, piemērojot tos atbilstoši sūtījumiem uz valstīm ārpus ES.

Piemēram, pastkartes nosūtīšana no Latvijas uz ES valstīm patlaban maksā 0,64 eiro, bet uz jebkuru citu valsti – 0,71 eiro; vienkāršas A klases vēstules ar svaru 20–50 gramu nosūtīšana uz ES valstīm izmaksā 0,78 eiro, bet uz citām valstīm – 0,85 eiro; 20–50 gramu smagas vienkāršas A klases bandroles nosūtīšana uz ES – 0,85 eiro, bet ārpus ES – 1,28 eiro; A klases sīkpakas nosūtīšana ar svaru līdz 50 gramiem ES teritorijā – 1,85 eiro, bet uz pārējām valstīm – 1,99 eiro. Lielbritānijas izstāšanās situācijā sūtījumiem uz šo valsti tiktu piemēroti nosūtīšanai ārpus ES norādītie tarifi arī attiecībā uz cita veida un klasifikācijas sūtījumiem – B klases sūtījumiem, cita svara sūtījumiem u.tml.

Attiecībā uz paku sūtījumiem līdz 10 kg tarifi no Latvijas uz Lielbritāniju vismaz sākotnēji nemainītos, bet sūtījumiem virs 10 kg tie samazinātos, jo tiktu piemērota 0% likme pievienotās vērtības nodoklim (PVN) līdzšinējā 21% vietā, nododot sūtījumu nosūtīšanai no Latvijas uz Lielbritāniju.

Patlaban starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, tajā skaitā Lielbritāniju, ir brīva preču aprite, kas tiks pārtraukta Brexit gadījumā bez vienošanās. Tas nozīmē, ka preču nosūtīšanai un saņemšanai no Apvienotās Karalistes juridiskajām un fiziskajām personām tiks piemērotas attiecīgas muitas procedūras un nodokļi. Nekomerciāli sūtījumi no Lielbritānijas ar vērtību līdz 45 eiro, kurus privātpersona sūtīs citai privātpersonai, netiks aplikti ar muitas nodokli. No muitas nodokļa un PVN būs atbrīvoti arī nelielas vērtības komerciāli sūtījumi, piemēram, pirkumi Lielbritānijas interneta veikalos, ja to vērtība nepārsniegs 22 eiro.

Ja komerciālu sūtījumu vērtība būs robežās no 22 līdz 150 eiro, saņēmējam Latvijā būs jāmaksā PVN, bet, ja pasta sūtījumā saņemto preču vērtība pārsniegs 150 eiro, būs jāmaksā gan muitas nodoklis, gan PVN.

Bez vienošanās gaidāmas arī izmaiņas attiecībā uz eksprespasta (EMS) sūtījumiem uz un no Lielbritānijas – to piegādi gan vienā, gan otrā valstī paildzinās muitas pārbaudes, kuru termiņš patlaban nav nosakāms. Uz šiem sūtījumiem attieksies arī muitas nodokļa un PVN piemērošana.

Vienošanās gadījumā pasta sūtījumu apmaiņa starp Latviju un Lielbritāniju varētu notikt vai nu pamatojoties uz patlaban spēkā esošajiem līgumiem un noteikto kārtību, vai izstrādājot papildu nosacījumus un grozījumus.

 
Pagarināta pieteikšanās sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanas konkursam
airBaltic Training Pilotu akadēmija Liepājā būvēs jaunu lidmašīnu angāru
No 2021.gada būs pieejama modernizēta reģionālā sabiedriskā transporta biļešu tirdzniecības sistēma
Greiderēšanas darbi šogad veikti teju 64 tūkstošu km garumā
Autovadītāju ievērībai: satiksme uz Jūrmalas šosejas pakāpeniski tiek pārslēgta uz Jūrmalas virziena brauktuvi un tiek slēgta uzbrauktuve uz Rīgas apvedceļu A5 Salaspils virzienā