Meklēšana

Instagram
Facebook
Youtube
Twitter
Flickr
A A A
JAUNUMI  
ZIŅU ARHĪVS  
KONTAKTI  
MINISTRIJAS KONTAKTI  
SM DARBINIEKU KONTAKTI  
KONTAKTI MEDIJIEM  
NOZARES ZIŅAS  
JAUTĀJIET - MĒS ATBILDĒSIM  
PERSONU DATU APSTRĀDE  
ATTĒLU GALERIJA  
Flickr FLICKR.COM  
FOTO ARHĪVS  

Notikumu kalendārs

P O T C P S Sv
        1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30  
Sākumlapa Jaunumi

Augulis: Latvijas Jūras administrācijas izaicinājums šogad ir droša kuģošanas iekšējos ūdeņos un jauna jūrniecības izglītības koncepcija

Otrdien, 6. martā, Satiksmes ministrs Uldis Augulis tikās ar VAS “Latvijas Jūras administrācija” (JA) valdes priekšsēdētāju Jāni Krastiņu un valdes locekli Artūru Brokovski, kuri informēja par pērn JA paveikto gada laikā, kā arī, 2018.gada iecerēm.

Pērn par pasaules mērogā svarīgāko notikumu atzīta Balasta ūdeņu konvencijas spēkā stāšanās pagājušā gada 8. septembrī. Latvijā Ministru kabinets to apstiprināja šī gada 20. februārī, pašlaik konvencija nosūtīta izskatīšanai Saeimā.

2017.gadā Latvijā norisinājās Eiropas jūras drošības aģentūras (EMSA) vizīte par jūrnieku sagatavošanas un sertificēšanas sistēmu, kā arī EMSA pārbaudes vizīte par ostas valsts kontroles uzraudzības kārtību Latvijā. Abās šajās pārbaudēs saņemts ļoti pozitīvs vērtējums.

U. Augulis norādīja, ka šogad jāturpina darbs pie jaunās jūrniecības izglītības koncepcijas realizēšanas. Aktīvi jāstrādā ar mācību iestādēm, lai no šā gada 1. septembra mācību programmas atbilstu jaunajai koncepcijai, kas tika izstrādāta un apstiprināta 2016.gada nogalē.

2017. gadā jūrniecības izglītības iestāžu īstenotās jūrniecības izglītības programmas apguva 2155 topošie virsnieki, kas ir nedaudz mazāk nekā 2016. gadā, kad programmas apguva 2223 studējošie un jūrskolu audzēkņi. Augstākās izglītības programmās kuģu vadīšanu studēja 1039, kuģu mehāniku - 505, bet kuģu elektroautomātiku – 38 cilvēki. Profesionālās vidējās izglītības (jūrskolu) programmās kuģu vadīšanu apguva 251, bet kuģu mehāniku - 322 audzēkņi. Pašlaik flotē ir vērojama paaudžu nomaiņa – Latvijas jūrnieki vecumā no 25 līdz 34 gadiem veido vairāk nekā 26% no kopējā aktīvo jūrnieku skaita.

Krastiņš informēja, ka 2017.gadā augstākās un vidējās jūrniecības izglītības programmas absolvēja 246 personas, bet Latvijas Jūras administrācijas Jūrnieku reģistrā eksaminēti 1890 jūrnieku.

Tajā pašā laikā Latvija joprojām ir pirmā vietā jūrnieku skaita ziņā starp Eiropas Savienības valstīm. Saskaņā ar Latvijas Jūras administrācijas Jūrnieku reģistra datiem, mūsu valstī šā gada sākumā reģistrēti 12 476 aktīvie jūrnieki, kas ir apmēram 1,3% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita. Kaut gan pēdējo gadu laikā aktīvo jūrnieku skaits Latvijā ir pavisam nedaudz sarucis – 2016.gadā 12738, 2015.gadā 12909, 2014.gadā 13015 – Latvija joprojām ir pirmajā vietā Eiropas Savienībā, rēķinot jūrnieku skaitu pret ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitu. Savukārt pēc kopējā jūrnieku skaita valstī Latvija ieņem 5.vietu ES, mūs apsteidz Grieķija, Polija, Itālija un Horvātija. Lietuvā ir ap 5000 aktīvo jūrnieku, Igaunijā – nepilni 9000.

2017.gadā Latvijas Jūras administrācijas Kuģošanas drošības inspekcijas inspektori ārvalstu kuģiem veikuši 285 ostas valsts kontroles inspekcijas. Gada laikā ir aizturēti četri ārvalstu kuģi, kas pēc konstatēto trūkumu novēršanas atbrīvoti.


Inspekciju skaits dažādos gados bijis atšķirīgs – 2016. gadā pārbaudīti 326 kuģi, 2015. gadā – 282, 2014. gadā – 306, 2013. gadā – 202.


Savukārt Latvijas kuģi ārvalstu ostās pērn pārbaudīti 31 reizi. Aizturēts Latvijas karoga kuģis Liva Greta. Tā ir pirmā Latvijas karoga kuģa aizturēšana pēdējo piecu gadu laikā. Tomēr, neraugoties uz to, Latvijai joprojām ir izdevies saglabāt vietu PMoU (Parīzes saprašanās memorands par ostas valsts kontroli) baltajā sarakstā. Baltajā sarakstā ir iekļautas valstis, kuru kuģi ir droši – ar zemu riska pakāpi, pelēkajā – vidēja un melnajā – augsta riska kuģu valstis.

Arī iekšējo ūdeņu pasažieru kuģu pārbaudes tiek veiktas regulāri, reizi gadā, parasti pavasarī, pirms navigācijas sezonas uzsākšanas. Turklāt sezonas laikā tiek veiktas arī ārpuskārtas pārbaudes, visbiežāk tad, ja ir iemesls uzskatīt, ka kuģa apkalpe vai tās īpašnieks rīkojas neatbilstoši kuģošanas drošības prasībām.

JA administrācija irSatiksmes ministrijaspārraudzībā esoša valsts akciju sabiedrība, kas atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, starptautiskajām tiesību normām un savai kompetencei jūrlietās veic Jūrlietu pārvaldes un Jūras drošības likumā noteiktās funkcijas.

JA tika izveidota 1994.gadā uz 1991.gadā dibinātā Latvijas ostu Galvenā kapteiņa dienesta bāzes. Sabiedrības struktūrā ietilpst Kuģošanas drošības departaments (tā sastāvā Kuģošanas drošības inspekcija un Kuģu un ostu aizsardzības inspekcija), Latvijas Kuģu reģistrs, Latvijas Jūrnieku reģistrs un Latvijas Hidrogrāfijas dienests.

Iveta Kancēna
Komunikācijas nodaļa
Tālr.67028003
E-pasts: komunikacijas@sam.gov.lv

 
airBaltic izaugsme turpinās – pārvadāto pasažieru skaits maijā pieaudzis par 22%
40% autovadītāju atzīst, ka visefektīvāk viņus no sēšanās pie stūres reibumā attur paša vai citu cilvēku pieredzes stāsti
CSDD darba laiki vasaras saulgriezu dienas
Latvijas Pasts atjauno autoparku sūtījumu efektīvākām piegādēm
airBaltic saņem devīto Bombardier CS300 lidmašīnu